Lai nodrošinātu ilgtspējīgu veselības nozares attīstību, tajā ir jāiegulda vairāk nekā 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), žurnālistiem paudis jaunievēlētais Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas Reģionālais direktors Hans Klūge, kurš pagājušā nedēļā apmeklēja Latviju.
PVO pārstāvis mudinājis ieguldīt vairāk līdzekļu veselības aprūpē un virzīties uz Eiropas Savienības valstu vidējo līmeni. Tāpat arī tika ieteikts mazināt izmaksas, kuras pacientam, saņemot dažāda veida medicīnas pakalpojumus, ir jāsedz pašam. Klūge uzsvēris, ka galvenā PVO rekomendācija Latvijai ir paaugstināt finansējumu veselības nozarei.
Klūge arī uzteicis vairākas, viņa skatījumā, pozitīvas ieceres, ko Latvijā ir izdevies ieviest veselības aprūpes sistēmā. PVO pārstāvis pozitīvi novērtējis krīzes laikā spertos soļus atbalsta sistēmas pilnveidošanai nabadzīgajiem iedzīvotājiem. Tāpat arī viņš minējis medicīnas māsu kvalifikācijas iegūšanas kārtības izmaiņas, kas, atvieglojot kvalificēšanos, motivēs māsas strādāt veselības aprūpē.
Savukārt, kritizējot divu grozu veselības aprūpes sistēmu, viņš uzsvēris, ka tā ir neefektīva, jo cilvēkiem ar ierobežotu pieeju medicīnas pakalpojumiem netiek nodrošināta medicīniskā aprūpe, kas ievērojami pasliktina šo personu veselības stāvokli. Veselības stāvokļa pasliktināšanās beigās noved pie lielākiem tēriņiem un prasa vairāk līdzekļu no pakalpojuma sniedzēja puses, uzskata Klūge akcentējot, ka no šādas situācijas ieguvēji nav nedz iedzīvotāji, nedz valsts.
Tāpēc Klūge savā runā uzsvēris, ka prioritāri būtu jāvirzās uz universālu veselības aprūpes nodrošināšanu. Atsaucoties uz septembrī notikušo ANO sapulci, kurā tika diskutēts par universālo veselības aprūpi, viņš norādījis, ka viens no slēdzieniem attiecībā uz Latviju nozīmētu, ka veselības aprūpes pieejamībai nevajadzētu būt balstītai uz personas finansiālo ieguldījumu medicīnas sistēmā.
Izceļot nepieciešamību pēc visaptverošākas veselības aprūpes, PVO pārstāvis norādījis, ka medicīnas pakalpojumu izmaksas tendenciozi noliek konkrētu sabiedrības daļu uz nabadzības sliekšņa.
Vaicāts definēt aktuālākās medicīnas nozares problēmas, kas ir svarīgas visur Eiropā, viņš pavēstījis, ka ārstu vidējā vecuma pieaugums un medicīnas darbinieku trūkums nav novērojams tikai Latvijā. Tajā pašā laikā, viņš norādījis, ka ir jāoptimizē pašreizējā medikamentu tirdzniecības sistēma, jāstiprina ģimenes ārstu savstarpējā sadarbība un jāveicina nozares digitalizācija.