Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Saslimšana ar Covid-19 vai kontaktpersonas statuss noteikts vairāk nekā 100 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbiniekiem, intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” pastāstīja NMPD direktore Liene Cipule.
Viņa atzina, ka dienests pašlaik ir sasniedzis visbažīgāko līmeni, taču tas nenozīmē, ka kāds no pacientiem tiktu atstāts bez palīdzības un uzraudzības.
Cipule norādīja, ka pašlaik NMPD darbojas pastiprinātā režīmā, bet veselības sistēmā ir lielu izaicinājumu priekšā, taču šobrīd veselības sistēma nodrošina, ka katrs slimnieks, kuram nepieciešams stacionārs, tajā nonāk, bet vietu skaits slimnīcās ir ierobežots. “Tomēr jāatzīst, ka pašlaik esam dilemmas priekšā, jo bezgalīgi pārveidot gultas priekš Covid-19 pacientiem mēs arī nevaram,” atzina Cipule.
Tāpēc viņa atkārtoti aicināja sabiedrību saslimšanas laikā saglabāt racionālu domāšanu, jo ne visiem pacientiem ir vajadzīga ārstēšana slimnīcā. Slimniekam ir jāsazinās ar savu ģimenes ārstu un kopā ar viņu jāpieņem lēmums, vai ir vajadzīga stacionēšana, vai arī nē.
Jau ziņots, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš vakar, 30. novembrī, pēc tikšanās ar valsts prezidentu Egilu Levitu un Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci žurnālistiem atklāja detalizētākus priekšlikumus parCovid-19 papildu ierobežojumiem. Par tiem šodien ir jālemj valdībā.
Premjers Covid-19 izplatības dēļ valstī izsludināto ārkārtējo situāciju rosinās pagarināt līdz 11.janvārim. Kariņš rosinās jau nākamajā nedēļā jeb par divām nedēļām agrāk sākt skolēnu ziemas brīvlaiku 1.-4.klasēm, vienlaikus par attiecīgo periodu pagarinot arī mācību gadu vasarā.
Tāpat, lai samazinātu Covid-19 izplatību, varētu testēt cilvēkus, kuriem nav šīs slimības simptomu, izriet no Ministru prezidenta sacītā. Vienlaikus Kariņš uzsvēra, ka slimības ierobežošanai būtiski jākāpina testēšanas kapacitāte. Kariņš arī rosinās noteikt pienākumu sejas maskas nēsāt visās iekštelpās, izņemot mājas.
Tāpat notiktu atgriešanās pie pavasarī praktizētā principa “divi cilvēki, divi metri”, kas nozīmētu, ka kopā varētu sanākt tikai divi cilvēki, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi, vienlaikus ievērojot divu metru distanci. “Nekādas ciemošanās un viesošanās,” uzsvēra Kariņš.
Viņš arī akcentēja, ka sabiedrībā valda liela neapmierinātība un nesaprašana par frizieriem un manikīra meistariem, proti, kāpēc vieniem strādāts ir atļauts, bet otriem – ne.
Tāpat Kariņš rosinās risināt radušos neskaidrību par tirdzniecības vietu darbību, jo patlaban ierobežojumi minētajai darbībai tiek saistīti ar tirdzniecības telpu platību. “Patlaban ir 10 000 kvadrātmetri, un varētu domāt, ka mazā veikalā esot drošāk. Taču bīstamība ir cilvēku koncentrēšanās telpās,” skaidroja politiķis. Tāpēc viņš rosinās atteikties no regulējuma par tirdzniecības vietu platību, vienlaikus nosakot ierobežojumu cilvēku daudzumam, kas var vienlaikus atrasties tirdzniecības vietā.
Vienlaikus tiks rosināts atļaut brīvdienās strādāt tikai pirmās nepieciešamības preču veikaliem neatkarīgi no to lieluma.
Tāpat aktīvi jākontrolē sauszemes robežas, norādīja Kariņš. “Zinām, ka lidostā, vai, pārvietojoties ar dzelzceļu, visi pasažieri aizpilda anketas un apņemas ievērot pašizolāciju,” teica politiķis, uzsverot, ka tas pats jānodrošina arī uz sauszemes robežām, lai visi, kas iebrauc, būtu uzskaitīti.
www.farmacija-mic.lv
