Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Latvijas Reto slimību alianse ir gandarīta par valdībā apstiprināto plānu reto slimību jomā 2026.-2027. gadam, taču bažījas par tā īstenošanai nepieciešamā finansējuma garantiju trūkumu, aģentūrai LETA pauda alianses valdes priekšsēdētājs Juris Beikmanis.
Alianse piedalījusies plāna izstrādes procesā, tādēļ esot liels prieks, ka dokuments beidzot apstiprināts. Reizē Beikmanis norādīja, ka vismaz pusgadu, iespējams, pat ilgāk gaidīts, kad plāns tiks virzīts apstiprināšanai.
Prieku par plāna apstiprināšanu gan mazinot rīkojumā iekļautais punkts, kas paredz jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2027. gadā un turpmāk ik gadu skatīt valsts budžeta sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts finansiālajām iespējām. “Tas ir solījums bez seguma,” sacīja Beikmanis.
Viņš skaidroja, ka iepriekšējos plānos katram gadam noteikts nepieciešamais finansējuma apjoms un tā pieaugums. Savukārt 2026. gadā, pēc Beikmaņa teiktā, papildu apstiprināti tikai aptuveni 213 000 eiro, turklāt tas esot Eiropas Savienības, nevis valsts finansējums.
Pēc alianses aprēķiniem, iepriekšējā periodā no 202 medikamentu pieejamībai prasītā finansējuma izpilde bijusi tikai aptuveni 18%. Tādējādi atšķirība starp pacientu ārstēšanai nepieciešamo un faktiski piešķirto finansējumu saglabājusies ļoti liela.
“Plāns ir apstiprināts – tas ir labi. Tas, ka nav naudas, ir ļoti slikti. Atkal saņemam solījumu kaut kad nākotnē,” situāciju raksturoja Beikmanis.
Viņa vērtējumā, rīkojuma redakcija rada skaidru signālu, ka nav zināms, vai Veselības ministrijai (VM) izdosies rast plāna īstenošanai nepieciešamo finansējumu. Pastāvot risks, ka 2027. gadā, sākot darbu pie nākamā plāna, situācija atkārtosies.
“Tas ir “deja vu” – pienāks 2027. gads, strādāsim pie jaunā plāna turpmākajiem gadiem, un būs tieši tāda pati situācija,” pauda alianses vadītājs.
Beikmanis uzsvēra, ka pašlaik izveidojusies rinda ar medikamentiem, kuri jau atzīti par izmaksu efektīviem, taču finansējuma trūkuma dēļ pacienti tos nevar saņemt. Pēc viņa teiktā, reto slimību medikamentu kompensējamo zāļu R saraksta paplašināšanai kopš 2023. līdz 2025. gadam, būtu bijuši nepieciešami aptuveni desmit līdz 12 miljoni eiro. Tomēr pērn šim mērķim piešķirti aptuveni divi miljoni eiro, bet šogad papildu finansējums neesot piešķirts vispār.
“Izmaksu efektīvie medikamenti jau ir atzīti un izgājuši vērtēšanas procesu. Pretī ir pacients, kurš ir gatavs tos saņemt, bet rinda nekustas uz priekšu,” situāciju raksturoja Beikmanis.
Turklāt daļa veselības aprūpei piešķirtā finansējuma tiekot izmantota iepriekšējo gadu saistību segšanai, tādēļ faktiskais finansējuma pieaugums jaunu pacientu ārstēšanai esot vēl mazāks. “Mēs faktiski neko nedabūjam klāt,” viņš apgalvoja.
Beikmanis skeptiski vērtēja plānā noteikto mērķi divu gadu laikā apmaksāt visus gaidīšanas rindā esošos izmaksu efektīvos medikamentus, par kuriem veikts finanšu aprēķins. Viņam neesot skaidrs, kā šo mērķi iespējams sasniegt bez atbilstoša finansējuma.
Viņš vērsa uzmanību arī uz to, ka valstī neesot mehānisma terapijas turpināšanai gadījumos, kad, piemēram, farmācijas uzņēmums pārtrauc pacientam bez maksas nodrošināt efektīvu medikamentu. Valstī neesot skaidras kārtības, kā pārņemt terapijas apmaksu, ja praksē jau pierādīta tās efektivitāte.
Atsevišķās situācijās pacienti nepieciešamos līdzekļus ārstēšanai savāc ziedojumos, taču tas problēmu atrisinot tikai īslaicīgi. Ja terapija izrādās efektīva, bet valsts tās apmaksu nepārņem, pacientam atkārtoti jālūdz sabiedrības atbalsts.
Beikmaņa vērtējumā, atbildība par finansējuma atrašanu tiek “nogrūsta” VM, lai gan reto slimību pacientu ārstēšana neesot tikai vienas ministrijas problēma. Viņš apgalvoja, ka VM aprēķina pasākumu īstenošanai nepieciešamo summu, tomēr pēc Finanšu ministrijas (FM) prasībām tai līdztekus jānorāda arī kritiski nepieciešamā minimālā summa, kas mēdzot būt pat četras reizes mazāka.
Alianses vadītājs salīdzināja, ka pērn slimības un invaliditātes pabalstiem Labklājības ministrijas budžetā papildu piešķirti 58 miljoni eiro, savukārt veselības aprūpei – tikai aptuveni desmit miljoni eiro.
“Tātad valsts ir gatava vienai pozīcijai piešķirt 58 miljonus eiro, lai cilvēki ilgāk slimotu un kļūtu par cilvēkiem ar invaliditāti, nevis dot naudu, lai laikus novērstu cēloni?” retoriski vaicāja Beikmanis.
Viņš uzsvēra, ka atbilstoši aplēsēm retās slimības dzīves laikā var skart aptuveni 130 000 Latvijas iedzīvotāju, lai gan oficiāli reģistrēti tikai aptuveni 26 000 pacientu. Turklāt slimība ietekmē arī pacientu ģimenes locekļus, tādēļ skarto cilvēku loks esot divas vai pat trīs reizes lielāks.
“Gribētos, lai politiķi saprot, ka 130 000 cilvēku nav nemaz tik maza sabiedrības daļa,” uzsvēra Beikmanis.
Viņa vērtējumā Latvija reto slimību pacientu apmierinātības un aprūpes pieejamības rādītājos jau ilgstoši atrodas Eiropas reitingu lejasdaļā. Savukārt Lietuva esot apzinājusies problēmas nopietnību un šajā jomā veikusi apjomīgas investīcijas.
Beikmanis atzina, ka plāna apstiprināšana pati par sevi ir nozīmīga, jo tajā iekļauti konkrēti sasniedzamie rādītāji, uz kuriem iespējams atsaukties pasākumu īstenošanā, tai skaitā prasīt rezultātus, saukt pie atbildības, kā arī mēģināt rast tiem nepieciešamo finansējumu.
Jau ziņots, ka valdība šonedēļ apstiprinājusi VM izstrādāto Plānu reto slimību jomā 2026.-2027. gadam. Šogad tā pasākumus īstenos par jau piešķirtajiem līdzekļiem, savukārt 2027. gadā papildus nepieciešami 16 988 608 eiro. No 2028. gada plāna pasākumiem ik gadu būtu vajadzīgi 16 258 001 eiro.
Plāns paredz uzlabot reto slimību diagnostiku un ārstniecības pieejamību, paplašināt ģenētiskos izmeklējumus, veidot multidisciplināras aprūpes komandas universitāšu slimnīcās un pilnveidot pacientu uzskaiti. Līdz 2027. gadam iecerēts par vismaz 30% samazināt gaidīšanas laiku uz Bērnu slimnīcas Reto slimību kabineta pakalpojumiem.
Pieaugot kopējam kompensējamo medikamentu finansējumam, finansējumu paredzēts proporcionāli palielināt arī reto slimību medikamentiem. Tādējādi divu gadu laikā plānots apmaksāt visus gaidīšanas rindā esošos izmaksu efektīvos medikamentus, par kuriem veikts finanšu aprēķins, kā arī par 50% samazināt ārstēšanas sākšanu gaidošo pacientu skaitu.
FM iepriekš iebilda, ka turpmākajos gados papildu finansējums bez kompensējošiem pasākumiem varētu nebūt pieejams, un aicināja plānā iekļaut tikai par jau piešķirtajiem līdzekļiem īstenojamus pasākumus. Arī iepriekšējā plānā paredzētais finansējuma pieaugums netika nodrošināts pilnā apmērā – 2025. gadā kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksai piešķirti tikai 16% no plānotā finansējuma.
Atbilstoši Eiropas aplēsēm ar retu slimību Latvijā varētu dzīvot vidēji ap 130 000 cilvēku. Šā gada 14. aprīlī bija reģistrēti 26 449 reto slimību gadījumi, bet aktīvi reģistrēto pacientu skaits bija 25 390.
Avots: LETA
