Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plāna 2023.- 2025.gadam īstenošana virzās negaidīti labi un virkne plānoto aktivitāšu ir pavirzījušās uz priekšu, šodien Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē vērtēja Latvijas Psihiatru asociācijas valdes loceklis, psihiatrs Elmārs Tērauds.
Tērauds atgādināja, ka plāns tika apstiprināts pērn decembrī, taču jau 2023.gada janvārī kļuva zināms, ka nav pieejams finansējums plānotajām aktivitātēm. Sākotnēji tas esot bijis liels šoks un pārsteigums, taču šobrīd plānā paredzētās aktivitātes virzās uz priekšu, un daudz kas esot bijis atkarīgs no pašu speciālistu degsmes.
Tērauds informēja, ka līdz šim nav izdevies pilnā apmērā realizēt sadarbības uzlabošanu ar ģimenes ārstiem, attālinātu konsultāciju organizēšanai. To izdevies panākt vien privātu kontaktu ceļā, un kopējais attālināto konsultāciju skaits sasniedz vien dažus desmitus. Patlaban to, kā varētu uzlabot situāciju, plānots pārrunāt ar Veselības ministriju (VM).
“Jāatrod kopsakarība, jo daļai psihiatrijas pacientu ir jānonāk pie ģimenes ārsta un pēc tam atpakaļ. Pašreiz pie milzīgās pārslodzes mums modelis nav gatavs, un līdzīgi ir arī ģimenes ārstiem,” sacīja Tērauds.
Arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) vadītāja Alise Nicmane-Aišpure piekrita, ka tas būtu jāsakārto, kā arī jāsaprot, vai ģimenes ārsta un psihiatra attālinātās konsultācijas vispār strādā. Šobrīd ģimenes ārstus konsultē psihiatri, kas ir to kursabiedri, draugi vai paziņas, bet jautājumi par pacientiem esot daudziem.
Tāpat sāpīgs jautājums ir arī cilvēkresursi, un nākamajā gadā būs krietni mazāk rezidentu beidzēju nekā iepriekš. Tērauds norādīja, ka šobrīd trūkst psihiatru stacionāros, reģionālajās praksēs, un tas ir jautājums gan par izglītību, gan par speciālistu pārslodzi, jo noslogojuma un atalgojuma attiecība esot diskutabla.
Tērauds arī uzsvēra, ka šobrīd nav paplašināta mūsdienīgu medikamentu iekļaušana kompensācijas sistēmā.
Nākamajā gadā plāna ietvaros paredzēts veikt pētījumu, izvērtējumu par klīnisko un veselības psihologu iesaisti psihiskās veselības jomā. Tāpat plānots izvērtēt narkologa un tiesu psihiatrijas eksperta specialitāti. Plānots narkologa specialitāti pārveido par atkarības psihiatra apakšspecialitāti, bet tiesu psihiatrijas eksperta apakšspecialitāti par profesionālu tālākizglītību. Tērauds skaidroja, ka šajās specialitātēs ir maz jauno ārstu, kas vēlas tur mācīties.
Plānots arī mobilo psihiatrisko komandu atbalsts noteikta profila pacientiem mājās. Viens varētu būt metadona buss, bet otra mobila komanda varētu apmeklēt pacientus mājās.
Līdz šim no psihiskās veselības plāna aktivitātēm ir paveiktas vairākas. Piemēram, ir izveidots pirmais metodiskās vadības centrs psihiatrijas nozarei Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā, uzsākusi darbu agrīnās intervences programma šizofrēnijas pacientiem, uzsāktas psiholoģiskās izglītošanas programmas pacientu tuviniekiem un citas aktivitātes.
Runājot par problēmām psihiatrijas jomā kopumā, viņš vērsa uzmanību, ka šobrīd vērojama psihiatru padarītā lielā darba apjoma un veltītā laika visu nepieciešamo diagnostisko un ārstniecības darbību veikšanai disharmonija. Pērn bijušas 66 285 konsultācijas, taču bez pārstrādēm psihiatriem Rīgā būtu jāveic tikai 33 712 uz 15,68 slodzēm. Rezultātā psihiatri veic darbu dubultā.
Tāpat šobrīd aktuāls jautājums par psihiatrijas māsu iesaisti dienesta darbā, proti, māsām ārstu uzraudzībā būtu jāļauj izrakstīt balstterapijas un ilgstošas ārstēšanas medikamentus līdzīgi kā tas notiek, piemēram, ģimenes ārstu praksēs. Tas atvieglotu psihiatru darbu.
Tikpat būtiski, Tērauda vērtējumā, būtu izbeigt Personu ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem reģistra darbību, jo tas esot “stigmatizējošs un sagādā organizatoriskas grūtības cilvēkiem tālākajā dzīvē”. Psihiatrs gan nenoliedz, ka no reģistra var iegūt plānošanai un zinātnei nepieciešamos datus, taču šobrīd tā lielākā problēma ir tā, ka dažādas institūcijas var iegūt informāciju par personas veselības stāvokli.
Tikmēr Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Izglītības un pētniecības daļas vadītāja, psihiatre Liene Sīle uzsvēra, ka šobrīd nevar runāt par attīstību, jaunu pakalpojumu ieviešanu, jo nav garantijas, ka finansējums tiks piešķirts. Pēc viņas paustā, lai arī kapitālsabiedrība nav tādos finanšu mīnusos kā citas, tā visu laiku “izdzīvo”, tomēr arī tā tuvojas kritiskai robežai.
Avots: LETA