8.jūnijs – Pasaules smadzeņu audzēju diena

8.jūnijā pasaulē tiek atzīmēta Pasaules smadzeņu audzēju diena (World Brain Tumor Day), lai pievērstu uzmanību cilvēkiem, kuri dzīvo ar smadzeņu audzējiem, kā arī veicinātu izpratni par šo sarežģīto slimību diagnostiku, ārstēšanu un pacientu aprūpi. Šogad arī Latvijā ārsti aicina pievērst plašāku uzmanību smadzeņu audzējiem.

Smadzeņu audzēji kopumā ir tikai aptuveni 2% no visām onkoloģiskajām slimībām, taču to ietekme uz cilvēka dzīves kvalitāti un ikdienas funkcijām bieži ir ļoti būtiska. Viens no biežākajiem primārajiem ļaundabīgajiem smadzeņu audzējiem pieaugušajiem ir glioma. Tā veido aptuveni 30% no visiem primārajiem galvas smadzeņu un centrālās nervu sistēmas audzējiem un 80% no ļaundabīgajiem smadzeņu audzējiem. Turklāt tā bieži vien skar gados jaunus cilvēkus.

Glioma ir viena no sarežģītākajām diagnozēm onkoloģijā, jo tā var ietekmēt ne tikai fizisko veselību, bet arī cilvēka personību, atmiņu, domāšanu, spēju strādāt un veikt ikdienišķas darbības. Daļa gliomu aug lēni, un pacienti ar šiem audzējiem var dzīvot daudzus gadus vai pat gadu desmitus, savukārt agresīvākā forma – glioblastoma – progresē strauji un prasa ātru, kompleksu ārstēšanu. Ņemot vērā starptautiskos epidemioloģiskos datus, Latvijā ik gadu varētu tikt diagnosticēti aptuveni 50–90 jauni glioblastomas gadījumi un vēl aptuveni 15 zemākas pakāpes difūzu gliomu gadījumi.

Latvijā pacientu ar smadzeņu audzējiem aprūpi nodrošina multidisciplināras komandas Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā un Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, kur pacientu ārstēšanā iesaistās neirologi, neiroķirurgi, onkologi, staru terapeiti, radiologi, rehabilitologi un citi speciālisti.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs profesors Guntis Karelis uzsver, ka pēdējo gadu laikā būtiski attīstījušās gan diagnostikas, gan ārstēšanas iespējas: “Pēdējo gadu laikā būtiski mainījusies izpratne par smadzeņu audzējiem, tostarp gliomām. Mūsdienās audzējus spējam diagnosticēt daudz precīzāk nekā agrāk, izmantojot augstas izšķirtspējas magnētisko rezonansi, molekulāro diagnostiku un ģenētiskos marķierus. Tas ļauj ne tikai precīzāk noteikt audzēja veidu, bet arī prognozēt slimības gaitu un izvēlēties pacientam piemērotāko ārstēšanas taktiku. Būtiski, ka, ja ārstam ir aizdomas par smadzeņu audzēju, ir iespējas pacientu virzīt uz ātrākiem izmeklējumiem, izmantojot onkoloģijas pacientu “zaļo koridoru”, kas ļauj ātrāk veikt dažādus izmeklējumus un uzsākt ārstēšanu.”

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas un hematoloģijas centra vadītāja, onkoloģe ķīmijterapeite Sigita Hasnere norāda, ka mūsdienu ārstēšanas iespējas pacientiem sniedz arvien vairāk cerību: “Lai gan glioma joprojām ir viena no sarežģītākajām diagnozēm onkoloģijā, mūsdienās tā vairs nav tik bezcerīga diagnoze kā pirms desmit vai divdesmit gadiem. Daudzi pacienti, īpaši ar zemākas pakāpes gliomām, pēc ārstēšanas turpina strādāt, mācīties, audzināt bērnus un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi daudzus gadus un gadu desmitus. Turklāt gliomu ārstēšanā pēdējos gados ir noticis būtisks progress. Līdztekus neiroķirurģijai, staru terapijai un ķīmijterapijai atsevišķām pacientu grupām pieejamas arī jaunas mērķterapijas iespējas. Diemžēl tās šobrīd nav Latvijā valsts kompensētas, taču ceram, ka jau drīzā laikā tas mainīsies. Tāpat būtu svarīgi uzlabot šo pacientu sociālo aprūpi un atbalstu, jo bieži vien šo pacientu aprūpe gulstās uz tuvinieku pleciem.”

Ārsti aicina neatstāt bez ievērības jaunas vai neparastas neiroloģiskas sūdzības un savlaicīgi konsultēties ar ārstiem, jo agrīnāka diagnostika ļauj ātrāk uzsākt ārstēšanu un uzlabot pacienta veselības prognozi. Gliomu simptomi var būt ļoti dažādi un atkarīgi no audzēja atrašanās vietas smadzenēs. Biežākie simptomi ir krampju vai epilepsijas lēkmes, vienas ķermeņa puses vājums, runas un redzes traucējumi, līdzsvara problēmas, atmiņas vai koncentrēšanās grūtības, kā arī izmaiņas uzvedībā vai personībā. Vienlaikus daļa gliomu, īpaši lēnāk augošās formas, ilgstoši var neradīt izteiktus simptomus un tikt atklātas nejauši, veicot izmeklējumus citu iemeslu dēļ.

Speciālisti uzsver, ka savlaicīga diagnostika, koordinēta aprūpe, modernas ārstēšanas iespējas un tuvinieku atbalsts var būtiski uzlabot gan dzīves kvalitāti, gan ilgtermiņa ārstēšanās rezultātus.

Fakti par gliomu

• Glioblastoma ir biežākā un agresīvākā gliomas forma – pasaulē ik gadu diagnosticē aptuveni 3–5 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju, savukārt lēnāk augošas difūzās gliomas sastopamas retāk – ap 0,8 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju.
• Lielākajai daļai pacientu precīzs gliomas cēlonis nav zināms. Vairumā gadījumu gliomas nav iedzimtas slimības.
• Viens no nedaudzajiem pierādītajiem riska faktoriem ir jonizējošais starojums. Savukārt saistība starp mobilo telefonu lietošanu un smadzeņu audzējiem pētījumos nav apstiprināta.
• Galvenais izmeklējums aizdomu gadījumā par gliomu ir magnētiskā rezonanse (MR) ar kontrastvielu.
• Galīgo diagnozi nosaka pēc operācijas vai biopsijas, veicot audzēja histoloģisko un molekulāro analīzi.
• Mūsdienās gliomu diagnostikā arvien lielāka nozīme ir molekulārajiem marķieriem, kas palīdz precīzāk noteikt audzēja veidu, prognozi un piemērot piemērotāko ārstēšanu.

Vairāk par slimību: https://www.esmo.org/for-patients/patient-guides/glioma

Avots: ParSirdi