Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Cien. kolēģi!
Žurnālisti masu medijos aktīvi iztirzā un izsaka savus viedokļus par Veselības ministrijas virzīto zāļu cenu reformu. LFB ir parakstījusi kopīgu nozares organizāciju vēstuli ar lūgumu tikties ar premjeri Eviku Siliņu, atbilde nav saņemta, tikšanās līdz šai dienai nav notikusi. Esam tikušies ar atsevišķām deputātu frakcijām, gatavojuši un snieguši viedokļus TV3, Neatkarīgajai Rīta Avīzei, LTV1. Visu šo nedēļu esam aktīvā argumentu un skaidrojumu meklēšanā roku rokā ar Aptieku biedrību, kuru vada LFB valdes locekle Agnese Ritene. Mēs tiešām ceram, ka premjere tomēr tiksies ar nozari, lai gan pašlaik tieši skaļais politiskais lēmums, ka zāles būs lētākas par 20% dominē gan žurnālistu, gan iedzīvotāju, gan citu politiķu apziņā. Par nozares norādītajiem riskiem praktiski tiek klusēts jeb sniegts virspusējs VM apgalvojums, ka aptieku ienākumi palielināšoties.
Vai valdībai tiešām nav skaidrs, ko nozīmē vertikālā integrācija farmācijā, un kā tā praktiski izpaužas? Mēs ikdienā labi izjūtam, ko nozīmē vertikālā integrācija farmaceita ikdienas darbā, cik ļoti daudz pienākumu un detaļu un ATBILDĪBAS gulstas uz farmaceitu, arī uz farmaceita asistentu. Zinām, ka ir ļoti smagi balansēt farmaceitiskās un veselības aprūpes intereses ar komercinteresēm.
Daudzu kolēģu atalgojums ir atkarīgs tieši no pārdošanas rezultātiem. Farmaceitu algas nav noteiktas likumdošanā un netiek maksātas no valsts budžeta. Aptieku skaits (pilsētās) ir liels, bet farmaceitiskā personāla skaits bieži nav pietiekošs. Aptiekas peļņas gūšana un rentabilitāte ir komersantu kritērijs, bet farmaceitu kritērijs ir darbs pacienta labā un pilnībā izpildītas farmaceitiskās aprūpes prasības zāļu (arī bezrecepšu) izsniegšanā. Jebkurš likumdevēja lēmums par zālēm, to izplatīšanu praktiski jāīsteno farmaceitiem, saņemot iedzīvotāju reakciju: uzslavas vai biežāk neizpratni līdz par emocionālai vardarbībai.
Vai pašvaldības reģionos jau sarēķinājušas, cik iedzīvotājus var skart individuālo aptieku slēgšana? Vai ministrija strādā pie noteikumiem par optimālu darba slodzi farmaceitam aptiekā (piemēram, vidēji receptes sagatavošanai un zāļu izsniegšanai jāpatērē pat 10 min, jāveic virkne darbību, arī administratīvo)? Vai ir normāli, ka ir aptiekas, kuras “skaitās, ka strādā”, jo atvērtas dažas stundas nedēļā? Cik darba stundu aptiekā pavada aptiekas vadītājs (atbildīgā persona licencē un praksē)?
Paredzētā cenu reforma būšot jāuzsāk ar 1. novembri, daļa no tās – ar 1. janvāri. Kā to varēs savienot ar vienlaicīgi plānoto NVD reorganizāciju (ID 24-UZ-251), kad ar E-veselības (līdz ar to arī E-receptes) darbību nodarbosies pavisam jauna – cita iestāde? Kādas administratīvās prasības sekos? Kas notiks ar e-receptes moduli? Cik zinoši un pieredzējuši būs jaunās iestādes darbinieki, ja zinām, kādas problēmas ir joprojām ikdienā e-receptē? Kāds izskatīsies zāļu izsniegšanas logs e-receptē, ja jāpilda reformā paredzētais? Kā to varēs aizpildīt? Vai tiek programmēts kas jauns? Kas? Kad farmaceiti tiks ar to iepazīstināti? Ir tikai zināms, ka jebkuras normatīvo aktu izmaiņas, kuras skar e-receptes darbību, valsts nav varējusi ieviest laikā un vajadzīgā kvalitātē (piemēram, personas identificēšana digitālo pakalpojumu sniegšanai, pārrobežu e-recepte, izmaiņas no 50% uz 75% kompensējamo zāļu izsniegšanā, nesakārtotā vecāku identifikācija, lai saņemtu zāles bērnam u.c.). Kā farmaceiti var būt droši, ka tik masīvas izmaiņas notiks gludi? Vai farmaceiti garīgi un fiziski šo visu izturēs?
Mēs esam stipri, gudri, pacietīgi, bet, šķiet, līdz robežai. Ja valdības rīcībā, sagatavojot normatīvo aktu izmaiņas, ir labi apmaksāti “sprinteri”, atvainojiet – iedzīvotājus aptiekā sprinta tempā apkalpot nevar… Tas apdraud pacienta drošību.
