Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Pastiprinās birokrātiskā un kontrolējošā aparāta spiediens uz aptiekām
Par recepšu zāļu cenu reformas pirmajiem augļiem aizvadītajā nedēļā gari un plaši sprieda gan Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijā, gan arī vesels pulks ar zāļu ražošanu, piegādi un tirdzniecību saistītu personu LTV raidījumā “Kas notiek Latvijā?”. Taču neapspriests palika jautājums par birokrātiskā un kontrolējošā aparāta spiediena pastiprināšanu uz aptiekām un līdz ar to arī katru no mums, kuram būs vajadzība iegādāties zāles.
Iedomājieties situāciju (un tā ir uzklausīta no aptieku ikdienas), kad pēc zālēm savai mātei, kura atrodas automašīnā, jo tikko izrakstīta no slimnīcas un nevar paiet, ierodas dēls, parāda mātes pasi un saka: slimnīcā solīja, ka zāles būs izrakstītas e-receptē. Iepriekš farmaceits (protams, ne visi) apžēlojās un izsniedza nepieciešamās zāles, bet tagad kopš janvāra, kad ir pastiprināta aptieku kontrole, jāšaubās, ka tas vairs notiks. Būs jāievēro jau vairākus gadus valstī noteiktā kārtība, ka e-receptē pašam pacientam vai ar viņa ziņu ir jāatzīmē tuvinieka vārds un uzvārds, kuram uztic izņemt vajadzīgos medikamentus. Vai arī jāiet pie notāra, lai saņemtu pilnvaru, kas dod radiniekam tiesības iegādāties zāles. Daudzi to joprojām nezina. Farmaceiti ne reizi vien Veselības ministrijai par to ir signalizējuši ar domu, ka šī kārtība ir jāvienkāršo, bet joprojām tas ir kā sauciens tuksnesī.
Iedomājieties vēl citu, bet reālu, farmaceitu atstāstītu situāciju. Lauku aptiekā tantiņai, kurai ir izrakstītas zāles, farmaceits lūdz parādīt dokumentu, bet viņa atbild: vai, meitiņ, vai tad tu mani vairs nepazīsti? Cilvēkam ļoti cienījamā vecumā, kurš aptiekā ir labi zināms, gadījies aizmirst pasi, un saprotošs farmaceits nesūta mājās, bet izsniedz zāles.
Agrāk abās aprakstītajās situācijās aptiekai varēja būt darīšana tikai ar Veselības inspekciju, bet, ja nu pēkšņi kāds pasūdzas par noteikumu pārkāpumu, tad kopš janvāra aptieku sodīšanā ir iesaistīts arī Nacionālais veselības dienests (NVD). Dienestam tagad ir tiesības bez iepriekšēja brīdinājuma ierasties aptiekā, lai veiktu pārbaudi. Bet var arī vismaz piecas darba dienas iepriekš paziņot, ka vēlas veikt plānveida pārbaudi aptiekai izdevīgā laikā, ja saņemta informācija, piemēram, personas sūdzība par būtiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem. Aptiekai par šādu pārkāpumu draud sods – 10 procenti no konstatētā medikamenta vai farmaceitiskā pakalpojuma vērtības.
Arī Veselības inspekcijai ir tiesības kontrolēt aptiekas un uzlikt sodus, tāpēc var gadīties, ka vienā dienā ierodas NVD pārstāvji, bet nākamajā dienā aptieku apciemo Veselības inspekcijas inspektori. Abas iestādes Administratīvo pārkāpumu likuma kontekstā var uzlikt sodu par vienu un to pašu pārkāpumu.
Iedomāsimies vēl kādu pavisam reālu situāciju. Patlaban līgumu ar NVD nav noslēguši ap septiņdesmit ģimenes ārstu un viņiem līdz ar to nav tiesību izrakstīt valsts apmaksātos medikamentus. Bet, ja kāds to ir izdarījis, aptieka nevar zināt, ka šim ārstam nav līgumsaistību ar NVD, un arī šādu rīcību var sodīt. Izsniedzot pircējam izrakstītās zāles, NVD aptiekai šos izdevumus neapmaksās.
Tiesības izrakstīt receptes tagad ir dotas arī medicīnas māsām un vecmātēm. Aptiekās stāsta, ka grēdām saņemot aplam izrakstītas receptes, ko farmaceits nevar pamanīt un kas atklājas tikai vēlāk, kad papīra recepte ir ievadīta elektroniskajā sistēmā. Proti, to izrakstījusi medicīnas māsa, kura strādā ārstniecības iestādē, kurai nav līguma ar NVD. Nereti medicīnas māsas strādā vairākās darbavietās – gan tādās, kurām ir līgums ar NVD, gan tādās, kurās nav šāda līguma. Tas neesot reāli, ka farmaceits sākšot pārbaudīt, kur receptes izrakstītāja strādā, jo tad pacientam aptiekas rindā būšot jāgaida vismaz pusstunda un ilgāk, skaidro aptiekās. Farmaceiti uzskata, ka lēmums pieņemts steigā un medicīnas māsām tas neesot izskaidrots.
Bez pieminētajām divām institūcijām – Veselības inspekcijas un NVD – vēl ir trešā, proti, Zāļu valsts aģentūra, kas arī uzrauga aptieku darbību. Aģentūrai paralēli zāļu drošības uzraudzībai ir tiesības iekasēt maksu par medicīnisko ierīču drošības uzraudzību. Pirms vairāk nekā gada aģentūra skaidroja, ka tai vajag naudu, lai nostiprinātu šo drošumu un uzraudzību, un panāca, ka visiem medicīnisko ierīču izplatītājiem ir par to jāmaksā. Jebkurai mazajai aptiekai, ja tās produktu klāstā ir, piemēram, desmit prezervatīvi (tos uzskata par medicīniskām ierīcēm), jāmaksā 100 eiro noteiktā aģentūras maksa par drošības uzraudzību. Arī šļirces ir medicīniskās ierīces, un, ja atverot iepakojumu, atklājas kāds bojājums, tad aptiekai, aizpildot birokrātijas izstrādātu apjomīgu anketu, tā ir jāsūta aģentūrai, kura sāk izmeklēšanu.
Viss ir pakārtots tam, lai reformas laikā aptiekas nešmauktos. Nedusmosimies un nebrīnīsimies, ka farmaceits vairs nesmaidīs sen pazīstamai tantiņai, kurai aizmirsies paņemt līdzi savu dokumentiņu…
Avots: LETA, Latvijas Avīze, Māra Libeka
