Saeimā nepārstāvētie politiskie spēki neatbalsta narkotiku lietošanas dekriminalizāciju jauniešiem

Saeimā nepārstāvētie politiskie spēki neatbalsta narkotiku lietošanas dekriminalizāciju jauniešiem, liecina Tiesību aktu portālā iesniegtie viedokļi par Veselības ministrijas (VM) ieceri veikt attiecīgus likuma grozījumus. Iecerei dekriminalizēt narkotikas nepilngadīgo vidū iebilst partijas “Suverēnā vara” vadītāja Jūlija Stepaņenko, kuras skatījumā, “nav izvērtēti alternatīvi risinājumi”, kā arī neesot izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem.

Viņa norāda, ka jau tagad Krimināllikumā “iestrādāta virkne normu, kas paredz atbrīvošanu no kriminālatbildības vai soda, ja persona piekrīt ārstēties no attiecīgās atkarības un turpina to darīt, taču finansējums pat šādai jau esošai ārstēšanai ir nepietiekams, bet plaša, visaptveroša, vispusīgā un ikvienam pieejama atbalsta cīņai ar narkotisko atkarību Latvijā neesot vispār”.

Stepaņenko uzskata, ka pirms šādas kārtības apstiprināšanas nepieciešams novērst situāciju, ka valstī nedarbojas bērna obligātās ārstēšanas mehānisms, un jāuzlabo sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamība.

Ministrijas iecerei iebilst arī partijas “Suverēnā vara” pārstāvis Jānis Barkāns, kurš priekšlikumu vērtē kā “nopietnu risku gan jauniešu drošībai, gan sabiedrībai kopumā”. Viņa skatījumā, šāds likums varētu radīt vidi, kurā narkotiku lietošana kļūšot par normu, nevis izņēmumu, tāpēc šīs problēmas risināšanā jābūt “stingrākai rīcībai, nevis mīkstinātiem likumiem”.

Savukārt Latvijas Krievu savienības politiķe Inna Djeri uzskata, ka vienlaicīga atbrīvošana no kriminālatbildības par narkotisko vielu lietošanu, tomēr saglabājot atbildību par šo vielu iegādi un glabāšanu, var radīt sarežģījumus tiesībsargājošām iestādēm. Sarežģījumi varot rasties, mēģinot noteikt, “kur beidzas glabāšana un sākas lietošana”. Tas var radīt juridiskas neskaidrības un iespējas manipulācijām ar likumu, uzskata Djeri.

Tāpat viņa uzsver, ka attiecīgais likumprojekts tiek virzīts bez vienlaicīgām izmaiņām citos saistītajos normatīvajos aktos, piemēram, Krimināllikumā. Viņasprāt, šāda fragmentāra pieeja var radīt nesaskaņas tiesību sistēmā un apgrūtināt likuma piemērošanu praksē, tāpēc nepieciešams vienlaicīgi pārskatīt un saskaņot visus saistītos normatīvos aktus. Djeri ieskatā, esošā likumprojekta vietā “būtu jāfokusējas uz visaptverošas rehabilitācijas un prevencijas sistēmas izveidi, nodrošinot pieejamus ārstniecības pakalpojumus, speciālistus un nepieciešamo finansējumu”.

Kopumā publiskajā apspriedē saņemti vēl daži viedokļi, kas visi ir dekriminalizācijas ieceri noraidoši.

Jau vēstīts, ka ar minētajiem grozījumiem VM paredzējusi, ka nepilngadīgas personas netiks pakļautas kriminālatbildībai par narkotisko vai psihotropo vielu lietošanu, savukārt šo vielu iegāde vai glabāšana atbilstoši Narkotiku aprites likumam joprojām tiks pakļauta Krimināllikuma regulējumam.

Turpmāk ar piedāvātajiem grozījumiem Narkotiku aprites likumā tiks noteikts, ka administratīvā pārkāpuma procesā pilngadīgas personas tiks brīdinātas par šo vielu lietošanu, kā rezultātā pilngadīgas personas joprojām būs saucamas pie kriminālatbildības par atkārtotu narkotiku lietošanu. Savukārt nepilngadīgām personām šāds brīdinājums nebūs, kas nozīmē, ka bērni par šo vielu lietošanu netiks saukti pie kriminālatbildības, bet gan pie administratīvās atbildības.

Izmaiņas nodrošinās to, ka nepilngadīgām personām netiek radīta nesodāmības un visatļautības sajūta, kā arī tiks novērsti potenciāli riski nepilngadīgo iesaistei narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgā izplatīšanā, jo kriminālatbildība par šo vielu iegādi vai glabāšanu joprojām tiek saglabāta, uzskata VM.

Priekšlikumus atbalstījusi arī Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padome.

Latvijas Ārstu biedrība un biedrība “Open Radošais centrs”, kas strādā ar grūtībās nonākušiem jauniešiem, 2024.gada vasarā izplatīja aicinājumu valsts amatpersonām dekriminalizēt narkotiku lietošanu. Pēc abu biedrību domām, šādas izmaiņas varot novērst nāves gadījumus no narkotiku pārdozēšanas pusaudžu un jauniešu vidē, jo pavērtu lielākas iespējas prevencijas pasākumiem, jo atkarīgās personas varētu drošāk runāt par savām problēmām. Aicinājums izraisīja neviennozīmīgus vērtējumus.

Ministrijas ieskatā dekriminalizācija var “veicināt nepilngadīgo likumpārkāpēju resocializāciju”. Atsaucoties uz pētījumiem, VM norāda, ka dekriminalizācija uzlabos atkarīgo personu veselības stāvokli un mazinās nāves gadījumu skaitu no narkotisko vielu pārdozēšanas.

Tāpat ministrijā akcentē, ka dekriminalizācija tiešā veidā neietekmē narkotiku lietošanas un glabāšanas izplatību un tendences, taču tā var uzlabot piekļuvi veselības aprūpei, jo cilvēki, kuri, iespējams, agrāk baidījās meklēt medicīnisko palīdzību juridisku seku dēļ, var justies drošāk, meklējot nepieciešamo palīdzību. Ministrijas ieskatā kriminālatbildības atcelšana padarīs pieejamākus citus profilaktiskos pasākumus – plašāk būs pieejami kaitējuma mazināšanas pakalpojumi, kopienā balstīti atbalsta pakalpojumi un arī ārstēšanas pakalpojumi.

Avots: LETA