Lai veicinātu zāļu pieejamību, konkurenci zāļu izplatīšanā un mazinātu medikamentu nepieejamības riskus un administratīvo slogu komersantiem, Veselības ministrija (VM) izstrādājusi grozījumus Farmācijas likumā, lai stacionārajām ārstniecības iestādēm ar slēgta tipa jeb ārstniecības iestādes aptiekām dotu tiesības iegādāties zāles Eiropas Savienības (ES) valstīs, paredz VM noteikumu projekts. Grozījumi paredz, ka stacionārās ārstniecības iestādes ar slēgta tipa jeb ārstniecības iestādes aptieku un vispārējā jeb atvērta tipa aptiekas varēs iegādāties zāles no licencēta komersanta ES dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīs.
Tāpat grozījumi likumā izņēmuma kārtā paredz arī tiesības stacionārajām ārstniecības iestādēm ar “slimnīcas aptieku” iegādāties nereģistrētās zāles trešajās valstīs līdzīgi kā tas ir noteikts, piemēram, Lietuvā, informē ministrijā.
VM prognozē, ka šāda mehānisma ieviešana būtiski uzlabos ārstniecības iestāžu, arī aptieku, iespējas piekļūt nepieciešamajām zālēm, tajā skaitā arī par izdevīgākām cenām, kas ir īpaši būtiski, ņemot vērā Latvijas mazās tirgus iespējas. Ministrijas skatījumā tas varētu mainīt tirgus dinamiku, potenciāli mazināt izdevumus par zāļu iegādi, kā arī novērst šķēršļus, kas kavē zāļu brīvu apriti.
Atļauja ārstniecības iestādēm ar “slimnīcu aptiekām” iegādāties zāles ārvalstīs – ES dalībvalstī vai EEZ valstī -, kā arī izņēmuma gadījumos trešajās valstīs, varētu mainīt tirgus dinamiku, potenciāli samazinot zāļu cenas, kā arī novērst šķēršļus, kas kavē zāļu brīvu apriti. Tikpat pozitīvu ietekmi tas atstātu arī uz tiesībām to darīt atvērta tipa aptiekām, uzsvr VM.
Ministrijas ieskatā tas palielinātu konkurenci un uzlabotu arī veselības aprūpes sistēmas gatavību krīzes situācijām. Izmaiņas varētu palīdzēt atvērt farmācijas tirgu, jo slēgts tirgus uzskatāms par tirgus darbības traucējumu, skaidro VM. Tāpat šāda prakse uzlabotu veselības aprūpes sistēmas gatavību krīzes situācijām.
VM norāda, ka pašlaik piegādes ķēde starp ārstniecības iestādi ar “slimnīcas aptieku” vai vispārēju jeb atvērta tipa aptieku un zāļu lieltirgotavu ir gara. Var paiet laiks, līdz zāles nonāks līdz pacientam, bet, ja pastāv iespēja arī ārstniecības iestādei ar “slimnīcas aptieku” vai atvērta tipa aptiekai zāles saņemt un ievest “tieši”, tās nonāktu pie pacienta ātrāk.
Ja ārstniecības iestāde ar aptieku izvēlēsies nesākt “tiešo ievešanu”, līdzšinējais zāļu iegādes iepirkuma process turpināsies kā ierasts.
Atļaujot ārstniecības iestādei ar “slimnīcas aptieku” iegādāties zāles, tai skaitā nereģistrētās zāles, citā ES vai EEZ valstī no licencētiem zāļu ražotājiem un zāļu vairumtirgotājiem, tiek īstenota zāļu uzraudzība, izslēdzot zāļu viltojuma risku, un netiek veicināta nekontrolēta zāļu plūsma, jo ārstniecības iestāde iegādātajām zālēm verificē zāļu drošuma pazīmes, kas atbilst noteikumiem par zāļu iegādes, uzglabāšanas, izlietošanas, uzskaites un iznīcināšanas kārtību ārstniecības iestādēs un sociālās aprūpes institūcijās.
VM likumprojektu pašlaik nodevusi publiskai apspriešanai, kas ilgs līdz 26.martam.
Kā vēstīts, balstoties uz slimnīcu sniegto informāciju, ļaujot iepirkt medikamentus pa tiešo no ražotāja, slimnīcas varētu būtiski ietaupīt un arī elastīgāk rīkoties, lai nodrošinātu pacientiem nepieciešamo terapiju.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs intervijā Latvijas Radio uzsvēris, ka būtu jāļauj slimnīcām iepirkt medikamentus, apejot Latvijas lieltirgotavas.
Viņš paskaidroja, ka slimnīcas šobrīd nedrīkst nepastarpināti iepirkt medikamentus no ražotājiem. Tām jāiepērk zāles no Latvijas lieltirgotavām, kas savukārt rada papildu izmaksas.
Staņēvičs minēja, ka ir Latvijā nereģistrēti medikamenti, kurus jāieved retu slimību ārstēšanai. “Gadās, ka lieltirgotava pasaka – piegādāsim, bet maksās 100 eiro – gribi pērc, negribi nepērc. Mēs nevaram atļauties nepirkt. Tas nozīmē, ka nevaram kontrolēt cenas,” viņš skaidroja.
Staņēvičs uzskata, ka varētu nodrošināt gan zemākas cenas, gan drošību, runājot par rezervēm, ja slimnīcām ļautu iepirkt medikamentus pa tiešo no ražotāja.
Avots: LETA