Diena: Pieļauj iespēju ieviest līdzmaksājumu

Rindā uz lielo locītavu plānveida operācijām gaida vairāki tūkstoši cilvēku

Lielo locītavu endoprotezēšanai pacientiem, kuri gaida rindā uz valsts apmaksātu operāciju vēl no pagājušā gada, būtu nepieciešami papildu 3,5 miljoni eiro. Šobrīd tiek meklēti finansējuma avoti un risinājumi, lai deldētu rindas uz šiem ārstniecības pakalpojumiem. Viens no iespējamajiem – 50% pacienta līdzmaksājuma ieviešana (plānveida operācijas).

Nacionālā veselības dienesta dati rāda, ka rindas uz lielo locītavu endoprotezēšanu (daļa pacientu pieteikušies uz tām vairākās ārstniecības iestādēs) ir garas un visgarākās tās ir uz ceļa locītavu operācijām – ap 5000, gūžu (ar un bez cementēšanas) – gandrīz 7100, plecu locītavu – 560. Pērn kopumā veiktas 5339 operācijas par 20,2 miljoniem eiro (bija plānotas 5743 par 21,7 miljoniem eiro), un arī šogad lielas atšķirības šajos skaitļos nav.

Pluss ir tāds, ka panākta elastīgāka naudas pārdale starp pakalpojuma programmām esošā finansējuma ietvaros. «Neviena slimnīca nevar prognozēt, cik būs vajadzīgas operācijas katrā no tām, tāpēc vajadzīga elastīga pieeja,» Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē paskaidroja Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka, piebilstot, ka plānošanu ietekmē gan pieaugošais pacientu skaits, gan viņu ārstēšanas izmaksas, gan iepriekšējos gados piešķirtās vienreizējās summas.

Lai cilvēkus, kuri gaida uz operāciju vēl no pagājušā gada, varētu operēt, nepieciešami papildu 3,5 miljoni eiro.

Traumatoloģijas jomā šāgada finansējums ir pagājušā gada sākuma apmērā un mazāks, nekā vajadzētu. Jau divos šāgada pirmajos mēnešos iztērēts trim mēnešiem paredzētais, teica Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas valdes loceklis Modris Ciems. Viņš vērsa uzmanību uz to, ka 98. grupas pacientu (darbspējīgo) ārstēšanas līdzekļu samazinājums var radīt pakalpojuma pieejamības ierobežojumus.

Tas pats sakāms par valsts finansēto locītavu endoprotezēšanas operāciju skaita apcirpšanu, kā dēļ rindas var tapt vēl garākas. Vaicāts, kā viņš raugās uz pacientu 50% līdzfinansējuma noteikšanu, M. Ciems atbildēja, ka runāts par to ir, taču ieviests nav. Patlaban nav skaidrs, vai tas būtu maksājams par implantu vai speciālistu darbu.

Šobrīd endoprotezēšanai atvēlētais valsts finansējums nesedz pašizmaksu. Ir gan plānots mainīt līdzšinējo samaksas modeli, taču vēl nav panākta vienošanās starp iesaistītajām pusēm – cik lielai jābūt atlīdzībai par darbu. VM un darba grupas piedāvātās summas šajā ziņā ievērojami atšķiras – pat par 400 eiro.

VM atbalsta līdzmaksājuma ieviešanu, taču pastāv uz to, ka pirms tam šāds risinājums nopietni jāapspriež ar iesaistītajām pusēm. Lai nebūtu tā, ka tādā gadījumā pirmie rindā nokļūst maksātspējīgākie.

S. Janka pieļāva, ka varētu būt runa par plānveida pacientiem, kuri segtu pusi protēzes vērtības, bet ne samaksu par darbu.

Deputāts Andrejs Ceļapīters mudināja ātrāk meklēt papildu finansējumu lielo locītavu endoprotezēšanas operācijām, pretējā gadījumā darbspējīgi cilvēki nereti spiesti ņemt slimības lapu uz ilgāku laiku vai pat kārtot invaliditātes grupu, jo sāpju dēļ nevar strādāt, bet rindā uz operāciju jāgaida gads vai pusotra. Tas nozīmē, ka valsts tēriņi, maksājot darba nespējas pabalstus, ir pat lielāki, nekā tie būtu par operāciju.

Vidējās šo operāciju izmaksas ir ap 3500 eiro, bet Labklājības ministrijai (LM) darbspējīga cilvēka dīkstāve gadā izmaksā (ja viņš saņem valstī vidējo algu 1500 eiro apmērā) visus 20 000 eiro. Kā risinājumu finansējuma palielināšanai viņš minēja pirms dažiem gadiem bijušo praksi, proti, tad LM ar saviem resursiem piedalījās ārstniecības pakalpojumu apmaksā.

Valsts finansēto lielo locītavu endoprotezēšanas operāciju skaita samazināšana novedīs pie vēl garākām pacientu gaidīšanas rindām, uzsver Modris Ciems.

Avots: LETA, Diena