Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Šorīt plkst. 9.00 Latvijas Radio 1 raidījumā Kā labāk dzīvot iedzīvotāji varēja uzzināt par to, kas ir zāļu lietošanas pārskats (ZLP) un kā iesaistīties pašlaik notiekošā pilotprojektā.
Raidījuma vadītāja minēja datus, ka Latvijā vismaz piecus dažādus medikamentus ikdienā lieto 38,5% cilvēku, un tas ir augstākais rādītājs Baltijas valstīs. Īpaši izplatīta polifarmācija Latvijā ir vecumgrupā no 75 līdz 84 gadiem. Šādos gadījumos pacientiem ir daudz neskaidrību, kā dienas laikā sakārtot zāļu lietošanas reizes, kuras zāles drīkst lietot vienlaikus, kā tās lietot saistībā ar ēdienreizēm.
Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Dace Ķikute skaidroja, ka pašlaik notiek pilotprojekts, farmaceiti noteiktās aptiekās pieņem polifarmācijas pacientus un veido zāļu lietošanas pārskatu. Skaidrojot šāda pakalpojuma nepieciešamību arī nākotnē, viņa norādīja, ka saspringtajā ikdienas darbā, arī komercializētajā aptieku vidē farmaceitiem nav laika padziļinātai konsultācijai, tādēļ jābūt pakalpojumam ar noteiktu sarunas laiku pēc pieraksta.
Pilotprojekta eksperte, RSU maģistra studiju programmas ” Klīniskā farmācija” vadītāja, klīniskā farmaceite Inga Gūtmane pastāstīja, ka pilotprojektā iesaistīti 50 farmaceiti dažādās aptiekās visā Latvijā, kas kopumā veidos ZLP 500 pacientiem. Pakalpojums pilotprojekta ietvaros ir bez maksas. Pilotprojektā konsultācijām aicināti pieteikties pacienti, kam ir vismaz divas hroniskas slimības un kas lieto vismaz piecus recepšu medikamentus. Vēlams, lai zāļu lietošanas periods ir vismaz seši mēneši, lai varētu vērtēt, vai pakalpojums sniedz uzlabojumu.
Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes locekle, ģimenes ārste Katrīna Priede uz pilotprojektu raugās pozitīvi. Viņa vērtē, ka farmaceits var būt tas speciālists, kas, veicot zāļu lietošanas pārskatu, sakārto vairāku ārstu parakstītās zāles pacientam piemērotā kārtībā, turklāt ZLP iegūtā informācija ir ģimenes ārstiem svarīga, jo ārsti speciālisti un paši pacienti ģimenes ārstam nereti neziņo par visām lietotām zālēm. Ārste arī atzina, ka pieci medikamenti pacientam ar polifarmāciju ir pavisam neliels zāļu skaits.
Pilotprojekta dalībniece, farmaceite Inga Puķe pastāstīja, ka viņas pieredzē pilotprojekta ietvaros ir pacients, kas lieto vienlaikus 15 medikamentus, neskaitot uztura bagātinātājus.
D. Ķikute skaidroja, ka nākotnes mērķis ir ZLP iegūtos datus iekļaut e-veselībā, lai farmaceita veikums būtu pieejams ārstiem. Viņa uzsvēra, ka farmaceiti, veicot ZLP, nemaina zāļu devas, lietošanas ilgumu vai citus ārsta norādījumus. Ja pacientam ir blaknes vai citas problēmas, ko rada zāles, farmaceits var dot ieteikumu un lūgt pacientu sazināties ar ārstu.
Arī I. Gūtmane uzsvēra, ka farmaceiti tikai atceļ dubultmedikāciju, sakārto zāļu lietošanu saistībā ar ēdienreizēm, paskaidro, ka piemēram, zāļu lietošana pirms ēšanas nozīmē vismaz 30 minūtes pirms ēdienreizes, nevis tieši pirms tās. Farmaceits var ieteikt pacientam atzīmēt dienasgrāmatā viņa veselības datus, lai vēlāk tos pārrunātu ar ārstu vai farmaceitu. Pilotprojektā top aplikācija, kur ZLP novērojumus varēs fiksēt elektroniski.
Darbalauks ir plašs, jo saskaņā ar PVO datiem zāļu lietošanas kļūdas pieļauj puse zāļu lietotāju.
I. Gūtmane raidījumā izteica cerību, ka reiz šis pakalpojums būs pieejams visās aptiekās, un tā finansēšanai atradīsies valsts atbalsts. Lai šis darbs farmaceitiem ritētu gludi, ir jābūt pieejamai pacientam parakstīto zāļu vēsturei e-veselībā par vismaz pusgada posmu. Pašlaik farmaceiti balstās tikai uz pacienta sniegto informāciju.
Raidījumā iesaistījās arī klausītāji, uzdodot jautājumus, vai tik daudzu zāļu parakstīšana vispār ir pamatota, vai te nav vainojams zāļu bizness.
K. Priede uzsvēra, ka liels medikamentu skaits (virs desmit) ir norma cilvēkiem, kam vienlaikus ir, piemēram, tādas slimības kā astma, HOPS, sirds mazspēja un vēl ievietots stents. Un šādu pacientu ir daudz. Taču tā kā pacientam tik daudzu zāļu pareiza lietošana var būt izaicinoša, aptiekā farmaceits var sniegt papildu motivāciju lietot šīs zāles un paskaidrot, kā to darīt pareizi.
Ārste atzīmēja, ka diemžēl dažkārt no pacientiem saņem atsauksmes, ka aptiekā speciālisti komentē vai apšauba ārsta izrakstītās devas. Viņa norādīja, ka tas apgrūtina darbu, jo pacients atkal jāpārliecina, tādēļ receptes satura pārbaudē pacients nebūtu jāiesaista. Taču K. Priede norādīja arī, ka ārsti farmakoloģiju apgūst studiju sākumposmā, tādēļ daudzos aspektos uzticas farmaceitu zināšanām par zāļu lietošanu.
D. Ķikute atzina, ka ikvienam farmaceitam jāzina, ka zāles ārsts var parakstīt arī lietošanai ārpus reģistrētām indikācijām, un aizdomu gadījumā jāsazinās ar ārstu vai, ja tas nav iespējams, jāiesaka pacientam vēlreiz pārrunāt konkrēto zāļu lietošanu ar ārstu.
Farmaceite I. Puķe dalījās ar pieredzi, ka pacienti lasa instrukcijas un dažkārt secina, ka vienlaikus lieto zāles ar pretēju darbību, piemēram, zāles pret astmu un sirds slimību. Šādā gadījumā arī pacients jāpārliecina uzticēties speciālistiem.
Sarunas nobeigumā I. Gūtmane pastāstīja, kā pacientam sagatavoties, dodoties uz sarunu ZLP sagatavošanai. Viņa ieteica nofotografēt zāļu iepakojumus vai tos paņemt līdzi, paņemt arī slimnīcas izrakstu un informāciju par slimībām, kā arī neaizmirst personu apliecinošu dokumentu.
Ja pacients vēlas ZLP, viņš var izpildīt atlases testu vietnē zaluparskats.lv, atstāt savas koordinātes un norādīt, uz kuru aptieku vēlētos iet. Pacientus var nosūtīt uz aptieku arī ģimenes ārsts, kā arī aptiekā farmaceits var uzrunāt potenciālo klientu.
Pilnu sarunu varat noklausīties ierakstā.
Olita Zariņa
