Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Reģionālās slimnīcas stacionāro pakalpojumu līgumu jau pārpildījušas
Slimnīcu tīkls nākamgad paliks līdzšinējais, arī paredzēto pakalpojumu grozs būtiski nemainīsies, taču skaidrs, ka bez reformām neiztikt.
Ik gadu ar sākotnēji plānotajiem līdzekļiem nepietiek un nākas tos pārskatīt un piešķirt papildu naudu. Pērn stacionāro pakalpojumu finansējums pieauga no 646,76 miljoniem eiro līdz 699,33 miljoniem eiro gada beigās. Arī šogad atvēlētā summa iztērēta ar uzviju, arī reģionālās slimnīcas plānu astoņos mēnešos izpildījušas par 100,4%.
Tiek meklēti dažādi risinājumi, kā uzlabot situāciju. Viens no tiem – vienotas stacionāro pakalpojumu apmaksas sistēmas izveide. Savukārt nozarē strādājošie mudina dot lielāku brīvību slimnīcu vadītājiem, lemjot par finansējuma izlietošanu.
Trīsreiz pārplāno
Stacionāro pakalpojumu finansējums tiek pārplānots pēc pusgada, deviņiem mēnešiem un gada beigās. Šogad sākotnējā līguma summa slimnīcām kopumā bija 674,25 miljoni eiro, bet pēc pārplānošanas – 679,96 miljoni eiro. Arī reģionālās slimnīcas, kā liecina Veselības ministrijas (VM) dati, astoņos mēnešos plānu izpildījušas par 100,4%. Visaugstākie rādītāji ir Liepājas reģionālajai slimnīcai (102,06%) un Vidzemes slimnīcai (100,73%).
Mazliet atpaliek Rēzeknes (97,61%) un Ziemeļkurzemes slimnīca (98,74%). Pērn stacionārajiem pakalpojumiem papildus tika novirzīti 52,57 miljoni eiro, no tiem gandrīz 33 miljoni eiro bija vienreizējie piešķīrumi (arī no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem), kas šogad netiek turpināti.
Attiecībā uz finansējumu – lielāko daļu starp reģionālajām slimnīcām saņem Daugavpils slimnīca – aptuveni 4,7% no kopējā valsts finansējuma jeb gandrīz 32 miljonus eiro pēc pārplānošanas.
Nākamā ir Liepājas slimnīca ar 26,2 miljoniem eiro (3,86%), Vidzemes slimnīca ar 19,2 miljoniem (2,84%), Ziemeļkurzemes slimnīca ar 16,8 miljoniem eiro (2,48%), Rēzeknes slimnīca ar 15,7 miljoniem (2,32%), Jelgavas pilsētas slimnīca ar 15,57 miljoniem eiro (2,29%) un Jēkabpils reģionālā slimnīca ar 13,85 miljoniem eiro (2,04%).
Drīkst koriģēt vien 5%
Lielas brīvības jel ko mainīt finansējuma sadalē slimnīcām nav – pirms pārplānošanas to drīkst pārbīdīt starp pozīcijām vien 5% apjomā.
Piemēram, ja ceļgala endoprotezēšanai nav pieteikušies tik, cik plānots, naudu var novirzīt gūžas operācijām.
Taču jebkuras izmaiņas, kas attiecas gan uz stacionārajiem, gan ambulatorajiem pakalpojumiem, ir jāsaskaņo ar Nacionālo veselības dienestu, tika skaidrots Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē.
Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs mudināja slimnīcu vadītājiem dot lielāku brīvību finansējuma izlietojumā, nevis zīlēt – NVD atļaus vai neatļaus kaut ko darīt. Viņš arī vērsa uzmanību uz to, ka faktiskais pacientu skaits neatspoguļo reālo pieprasījumu, kas ir krietni lielāks. Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa gan pauda bažas, ka finansējuma pārdale starp pakalpojumiem nav caurredzama un slimnīcas tikai cenšas panākt, lai šī nauda paliktu to budžetā. Viņa mudināja pieņemt drosmīgākus lēmumus, lai nozari sakārtotu.
Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris uzsvēra, ka slimnīcu tīklojums ir svarīgāks «par 5% pārbīdīšanu». Ir būtiski zināt, kuras slimnīcas paliks un kāds būs to pakalpojumu grozs, pretējā gadījumā šāda neziņa apgrūtina slimnīcas darba plānošanu un arī atbaida jaunos speciālistus no reģioniem.
Top jauns apmaksas modelis
VM parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa (JV) skaidroja, ka VM negrasās slēgt nevienu slimnīcu un reģionālais pārklājums tiks saglabāts.
Runa ir par pārlīmeņošanu (saturs, profils), turklāt visās slimnīcās būs steidzamās palīdzības nodaļa vai punkts.
Pirms izmaiņu ieviešanas tiks īstenots izmēģinājuma projekts. Īpaša uzmanība tiks pievērsta austrumu pierobežas slimnīcām (Balvi, Gulbene, Alūksne) un Jēkabpils slimnīcai (Sēlijas poligons), rūpīgi izvērtējot pakalpojumu grozu tajās. Šobrīd tiek turpināts darbs pie vienota stacionāro pakalpojumu apmaksas modeļa, plānots izveidot tiem vienotu budžeta apakšprogrammu. Paredzēts atteikties no dalījuma apakšprogrammās Neatliekams pakalpojums un Plānveida pakalpojums, apvienojot tos vienā. Tiek arī apsvērta iespēja atteikties no deviņu mēnešu līguma izpildes izskatīšanas un finansējuma pārplānošanas, kā arī tiks izvērtēta lielo locītavu endoprotezēšanas apmaksas modeļa maiņa. Tāpat tiek strādāts pie digitalizācijas maksājumu integrēšanas gultas vietas tarifā, samaksas kārtības izmaiņām, ja pacients tiek pārvests no vienas ārstniecības iestādes uz citu.
Ir arī priekšlikums nepietiekama finansējuma gadījumā koriģēt DRG tarifu proporcionāli visām ārstniecības iestādēm.
VM kopā ar nozares organizācijām strādās pie tā, lai turpmāk ārstniecības iestādes varētu patstāvīgāk lemt par virsstundu darbu, koriģējot Darba likuma un klīnisko universitāšu slimnīcu likumprojekta nosacījumus.
Par un pret obligāto apdrošināšanu
Komisijā neiztika arī bez viedokļu apmaiņas par obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu kā nozares finansējuma avotu. Jelgavas pilsētas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš izteicās pret to: šāds modelis der valstīs, kurās ir daudz jaunu cilvēku – nodokļu maksātāju, Latvijā ar aizvien novecojošāko sabiedrību tas nav paceļams. Savukārt Ingrīdas Circenes (JV) ieskatā šāds modelis ir atbalstāms, it īpaši ņemot vērā, ka Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kas nemaksā sociālo nodokli, tādējādi tas viss tiek uzlikts uz pārējās sabiedrības pleciem.
V. Keris norādīja, ka pasaulē ir dažādas pieejas – ir valstis, kurās šo jomu finansē no pamatbudžeta, ir valstis, kurās no pamata un speciālā budžeta. Viņaprāt, papildu nodoklis nebūtu nosakāms.
Jāatgādina, ka stacionāro pakalpojumu finansējums pēdējo sešu gadu laikā ir ievērojami palielinājies – no 427,7 miljoniem eiro 2019. gadā līdz 674,3 miljoniem eiro šā gada sākumā, bet vidējās izmaksas uz vienu pacientu pieaugušas no 1291 līdz 2356 eiro.
Avots: LETA
