Pirms LFB 14. kongresa: Intervija ar LFB prezidenta amata kandidātēm (1. daļa)

Pirms LFB 14. kongresa: Intervija ar LFB prezidenta amata kandidātēm (biogrāfija, 1. un 2. jautājums)

 

Šīs nedēļas laikā portālā pa daļām publicēsim intervijas ar Latvijas Farmaceitu biedrības prezidenta amata kandidātēm – Zani Melbergu un Inesi Sviestiņu. Intervijas lasāmas arī LFB mājaslapā un žurnāla Materia Medica oktobra numurā.

Žurnāla Materia Medica galvenā redaktore Olita Zariņa nosūtīja abām kandidātēm 19 jautājumus par nozares dzīvi, biedrību, attīstību. I. Sviestiņa izvēlējās atbildēt rakstveidā, bet Z. Melberga – sarunā.

Īss darba dzīves gājums

Inese Sviestiņa kopš 2008. gada ir klīniskā farmaceite VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”, pirms tam bijusi aptiekas vadītājas vietniece un farmaceite BKUS slimnīcā “Gaiļezers”. Kopš 2017.gada viņa ir lektore, vēlāk docente, vadošā pētniece LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātē. No 2012. līdz 2019.gadam lasījusi lekcijas RSU Farmācijas fakultātē. LFB biedre kopš 2014. gada, no 2022. līdz 2024.gadam bijusi LFB Klīnisko farmaceitu sekcijas vadītāja, kopš 2024.gada – LFB Slimnīcu, onkoloģisko un klīnisko farmceitu sekcijas vadītāja. 2018. un 2024.gadā saņēmusi LFB apbalvojumu “Gada Farmaceits”. Inesei ir starptautiska sabiedriska pieredze: 2019.-2023.gadā Eiropas Slimnīcu farmaceitu asociāciju (EAHP) pārstāve ECDC konsultatīvā forumā, kopš 2015.gada – LFB pārstāve EAHP Ģenerālajā asamblejā, kopš 2011.gada – EAHP Zinātniskās komitejas locekle. Ieguvusi doktora grādu klīniskajā farmācijā, maģistra grādu veselības aprūpē (klīniskajā farmācijā), farmaceita diplomu RSU, kā arī ir maģistrs kultūras teorijā (LKA) un mūzikas pedagoģijā/kordiriģēšanā (JVLMA).

Zane Melberga absolvējusi Rīgas Stradiņa universitāti 2008. gadā un farmaceites karjeru veidojusi uzņēmumā Euroaptieka. Vispirms strādājusi aptiekā par farmaceiti, vadījusi aptiekas Rīgā un Jūrmalā, bijusi reģionālā menedžere, bet visilgāk – vairāk nekā deviņus gadus – ir SIA “Euroaptieka” tīkla kvalitātes vadītāja. Tas nozīmē organizatorisku darbu, arī farmaceitu apmācību rīkošanu. Zane tur roku uz farmaceitu sabiedriskās dzīves pulsa – 2017. gadā iestājusies LFB, bet kopš 2021. gada ir LFB valdes locekle. 2018. gadā viņa saņēmusi LFB apbalvojumu “Gada Farmaceits”.

 

 

Atbild LFB prezidenta amata kandidāte ZANE MELBERGA

 – Raksturojiet, kādas galvenās tendences pašlaik ir mūsu nozarē – kurp attīstāmies?

Z. Melberga: – Ja runājam par aptieku farmaceitiem, tad mani patiesi iepriecina pašreizējās vēsmas Latvijā. Uzskatu, ka mēs šobrīd dodamies tajā virzienā, kā farmaceiti strādā attīstītās Eiropas valstīs, kur farmaceita devums veselības aprūpē ir daudz plašāks. Priecē tas, ka notiek liels darbs ar Ministru kabineta noteikumiem par aptieku darbību, kuros tiek iekļauts daudz jaunu pakalpojumu, kādi līdz šim mūsu aptiekās nav bijuši. Es augstu vērtēju farmaceitu un aptiekas nozīmi veselības aprūpē, un ir tāda sajūta, ka arī Veselības ministrijā beidzot to redz, novērtē, atbalsta, ir gatavi iesaistīties, palīdzēt. Mums būs zaļā gaisma, un tad mums pašiem, farmaceitiem, būs jāsaprot, cik lielā mērā mēs to gribam īstenot.

Viesojoties pie draugiem un kolēģiem, kuri strādā aptiekās citās Eiropas valstīs, esmu vērojusi viņu darbu un ar sajūsmu klausījusies, cik daudz laba var izdarīt ar šiem pakalpojumiem. Tādēļ man liekas, ka aptieku pakalpojumu attīstīšana ir pareizais virziens, tos piedāvā Eiropas labākās aptiekās, un mēs ar laiku būsim to vidū. Tā ir iespēja palīdzēt pacientiem un padarīt mūsu darbu daudz interesantāku un jēgpilnāku.

Vai vairums aptieku speciālistu gribēs iesaistīties? Par to ir vērts runāt, diskutēt, veltīt tam pat veselu forumu, ja vajadzīgs. Protams, neziņas dēļ pirmā reakcija bieži ir šaubas un pārliecības trūkums. Te noteikti jārīkojas biedrībai: jāorganizē apmācības, jānosaka standarts, algoritmi, jārada farmaceitos šī drošības sajūta un pārliecība, ka mēs to varam, ka esam izglītoti speciālisti un daudz protam, jo tā tas patiesībā ir.

– Ko, jūsuprāt, LFB ierindas biedri sagaida no biedrības?

Z. Melberga: Droši vien katram ir savs redzējums, bet domāju, ka galvenais, ko biedri gaida – lai biedrības pārstāvji būtu klātesoši visās mums nozīmīgās norisēs, sarunās, kur spriež un lemj par mūsu nozares nākotni, attīstību. Svarīgi, lai LFB pauž farmaceitu viedokli un aizstāv mūsu intereses. Sekojot līdzi notikumiem, redzu, cik ļoti nozīmīgi ir bijis būt īstā vietā un laikā un paust mums svarīgas idejas.

Un, kā jau teicu iepriekš, biedrībai jāuzņemas nozares speciālistu profesionālās izaugsmes organizēšana, kas ietver vadlīnijas vai kritērijus jaunu pakalpojumu ieviešanā un atbilstošu apmācību piedāvāšanā.

Zināms, ka vairākus gadus viena krīze nomainīja citu, un arī biedrība bija spiesta reaģēt uz šiem notikumiem, piedaloties nozares dzīves pielāgošanā jaunajiem apstākļiem, tādēļ par plašāku redzējumu domāt varbūt nav bijis gana laika un jaudas. Taču labi zinām, ka LFB vārds, prezidentes vārds bieži skanējis televīzijā, radio, sanāksmju atreferējumos, kaut vai atceramies Covid sākumu, kad valsts iestādes ietvēra aptiekas krīzes plānā kā būtisku sabiedrības veselības posmu, tieši pateicoties biedrības aktivitātēm.

Droši vien gan biedrībai, gan pašiem biedriem būtu svētīgi, ja ierindas biedri aktīvi iesaistītos ar savu eksperta viedokli vai citām iniciatīvām, jo tas mūsu organizāciju padarītu jaudīgāku.

 

Atbild LFB prezidenta amata kandidāte INESE SVIESTIŅA

– Raksturojiet, kādas galvenās tendences pašlaik ir mūsu nozarē – kurp attīstāmies?

I. Sviestiņa: – Darbaspēka trūkums: gan Latvija, gan Eiropas valstis pašlaik saskaras ar nopietnām problēmām, kas saistītas ar veselības aprūpes, t.sk., farmaceitu darbaspēka trūkumu, kas pastāvēja jau pirms Covid-19 pandēmijas. Cilvēki pamet veselības aprūpes profesijas pieaugošās darba slodzes un neatrisināto personāla problēmu dēļ, tāpat veselības aprūpes darbaspēks noveco. Savukārt pietiekami risinājumi tam pagaidām nav rasti.

Ārstniecības līdzekļu deficīts: joprojām ļoti aktuāla problēma, kam pievienojas arī medicīnas ierīču un materiālu trūkums, un tieši farmaceiti ir tie speciālisti, kuri ikdienas darbā ar to visvairāk saskaras.

Aptieku loma: aptiekas daudzviet tiek uzskatītas par pilnvērtīgām un neatkarīgām veselības aprūpes vienībām, kas sniedz plašāka spektra pakalpojumus un tādējādi uzlabo aprūpes pieejamību reģionos un perifērijā. Tās ir kā sabiedrības veselības centri, kur farmaceits sniedz profesionālas konsultācijas, atbalsta terapijas ievērošanu un palīdz novērst slimību saasinājumus, propagandējot veselīgu dzīvesveidu katram pacientam/aptiekas apmeklētājam, sadarbojoties ar citiem veselības aprūpes speciālistiem.

Digitalizācijas attīstība: mainās gan farmaceitu lomas, gan vide, kurā viņi strādā. Digitalizācija ietekmē plašu veselības aprūpes pakalpojumu spektru, sākot ar elektronisku recepšu izrakstīšanu, ierakstiem pacienta medicīniskajā dokumentācijā un attālinātu konsultāciju sniegšanu līdz īsziņu atgādinājumiem, kad pacientam lietot zāles, un mākslīgā intelekta iesaistīšanas ārstniecības un farmācijas aprūpes procesos.

Iesaiste pētniecībā: daudzviet farmaceiti, arī aptiekās strādājošie, savu iespēju robežās iesaistās pētījumos un labās prakses iniciatīvās. To redzu, piemēram, vērtējot EAHP kongresam iesniegtās tēzes, kuras nereti atspoguļo izcilus piemērus no ikdienas darba aptiekās – no zāļu gatavošanas un klīniskās farmācijas līdz pacientu izglītošanai. Šī aktivitāte apliecina gan vēlmi attīstīties, gan gatavību dalīties pieredzē.

Farmaceitu loma klimata pārmaiņu ierobežošanā: arvien vairāk tiek runāts par veselības aprūpes iestāžu, arī aptieku (un, protams, farmācijas industrijas) lomu klimata pārmaiņu apkarošanā un ilgtspējīgā veselības aprūpes nodrošināšanā. Šī politika apzināti koncentrējas uz zāļu radītā kaitējuma videi samazināšanu, nevis uz plašāku klimata un ekoloģisko ārkārtas situāciju risināšanu. Kā zāļu ekspertiem farmaceitiem ir profesionāla atbildība uzņemties vadošo lomu zāļu lietošanas ietekmes uz vidi mazināšanā (piemēram, Lielbritānijas Karaliskā farmaceitu biedrība ir izveidojusi deklarāciju šajā jomā).

Precīzijas un personalizētas medicīnas attīstība: arī Bērnu slimnīcā ir atklāts Precīzijas medicīnas centrs bērniem.

Droša zāļu lietošana: visos šajos procesos ir būtiska arī pacientu zāļu terapijas drošības attīstība un farmaceita loma šajā procesā neatkarīgi no konkrētās darbības jomas farmācijā.

 

– Ko, jūsuprāt, LFB ierindas biedri sagaida no biedrības?

I. Sviestiņa: – Runājot ar kolēģiem, bieži izskan, ka ir svarīgi mērķtiecīgi strādāt pie farmaceita profesijas prestiža celšanas, skaidrojot sabiedrībai, politiķiem un arī citiem veselības aprūpes speciālistiem, ka farmaceits (un arī farmaceita asistents) ir neatņemama veselības aprūpes komandas daļa, nevis tikai zāļu izsniedzējs vai pārdevējs. Nav tā, ka par to iepriekš netiktu runāts, bet, acīmredzot, tomēr mēs kaut kur līdz galam neesam sadzirdēti un izprasti. Pēdējā laika uzskatāmākais piemērs no likumdošanas sfēras: māsas drīkst izrakstīt recepšu zāles, bet farmaceits – nē.
Vienlaikus biedrībai skaidrāk un regulārāk jākomunicē par savu darbu, mērķiem un sasniegumiem, arī par to, kāda palīdzība nepieciešama no ierindas biedriem. Piemēram, biedrībā ir vairākas darba grupas, kas katra pārstāv kādu svarīgu jomu, tomēr nav nekādas informācijas, kādi ir šo grupu īstermiņa, ilgtermiņa uzdevumi, kas jau ir sasniegts, kur varbūt ir nepieciešama vēl citu ierindas biedru iesaiste.
LFB darbam jābūt redzamākam un pieejamākam, izmantojot digitālos risinājumus, tai skaitā modernizējot mājaslapu, padarot to par aktuālu informācijas un sadarbības platformu. Tas palīdzētu stiprināt saikni ar biedriem, sniedzot iespēju sekot līdzi biedrības projektiem, darba grupām un plānotajiem virzieniem.
Būtiski ir piesaistīt biedrībai jaunus speciālistus, gan gados jaunos, gan tos, kuri ar farmaceitisko izglītību strādā ārpus aptiekām – laboratorijās, pētniecībā u.c. Individuāla pieeja, aptaujas un mērķēta komunikācija ir tas, kas varētu palīdzēt saprast viņu vajadzības, intereses un motivāciju iesaistīties biedrības darbā, veidojot plašāku un saliedētāku profesionālo kopienu, jo galu galā tas ir rakstīts arī biedrības statūtos, ka biedrībā ir “apvienojušies Latvijā strādājošie un/vai dzīvojošie speciālisti ar farmaceitisko izglītību”.