Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Ne visiem ražotājiem patīk pārtikas veselīguma marķējums uz iepakojumiem
LĪDZ ar Lidl ienākšanu Latvijā uzņēmuma veikalos arvien vairāk uz pārtikas produktu iepakojumiem redzams pārtikas veselīguma marķējums pēc Nutri-Score skalas. Arī atsevišķi vietējie pārtikas ražotāji izmanto šo skalu uz saviem produktiem, ja vien paši produkti iekļaujas zaļajā zonā un skalu iespējams izmantot arī kā mārketinga materiālu.
Rīgas Stradiņa universitātes lektore un dietoloģe Lolita Neimane uzskata, ka mums Latvijā noteikti šāda pārtikas veselīguma skala ir nepieciešama, jo ideja palīdzēt cilvēkiem veikalā atrast veselīgākus produktus ir ļoti laba. Tomēr šī skala ir jāizskaidro cilvēkiem, izglītošana ir svarīga.
«Pētījumi par piesātinātajiem taukiem, transtaukiem, cukuriem un sāļiem liecina, ka situācija Latvijā mums nav laba, ņemot vērā slimības, kuras var ietekmēt ar uzturu.
Te ir divas lietas. Pirmā – ir gana daudz pētījumu, kas parāda, ka cilvēki nelasa marķējumus uz pārtikas produktiem.
Bieži vien tas saistīts ar to, ka burtiņi ir ļoti sīki uz atsevišķiem produktiem, piemēram, konfektēm marķējums nav iespējams. Otrā – kopumā mums uztura vai veselības pratība nav pārāk augsta. Piemēram, cilvēks izlasa, ka uz 100 gramiem produkta ir 15 grami cukura.
Bet, ja nezina, ka cukura daudzums līdz pieciem gramiem tiek uzskatīts par kaut cik normālu, nevarēs saprast produkta vērtību,» skaidro L. Neimane. Līdz ar to tāda sistēma kā Nutri-Score, kas Eiropā ir visvairāk attīstīta un pie mums pamatā redzama Lidl veikalos, ļoti uzskatāmi parāda situāciju: zaļš ir labi, sarkans – ne. Šāda skala ir viegli pamanāma.
Nepieciešams pētījums
Arī Veselības ministrija atbalsta pārtikas produktu veselīguma marķējuma ieviešanu, un tas iekļauts rīcības plāna projektā par liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanu 2025.– 2029. gadam. Pārtikas produktu veselīguma marķējuma ieviešanai pamatā ir divi galvenie mērķi: sniegt patērētājiem papildinformāciju, lai informētu par veselīgāku pārtikas produktu izvēli, un mudināt pārtikas ražotājus reformulēt/uzlabot produktu sastāvu, lai tie kļūtu veselīgāki.
Jāatzīmē, ka Eiropā nav vienotas pārtikas produktu veselīguma marķējuma sistēmas, tāpēc valstis nacionālā līmenī ir ieviesušas dažādas sistēmas: Nordic Keyhole, Nutri-Score, Traffic Lights, NutrInform Battery u. c. Lai noteiktu, kura no sistēmām būtu atbilstošākā Latvijas situācijai, līdzīgi kā to darījušas citas valstis, Veselības ministrija vispirms plāno veikt pētījumu, lai pēc tam varētu izstrādāt priekšlikumus un lemt par konkrētas pārtikas produktu veselīguma marķējuma sistēmas ieviešanu Latvijā.
Tomēr pētījuma veikšana un sistēmas ieviešanas termiņš Latvijā būs atkarīgi no pieejamā finansējuma.
Citu valstu piemēri un izvērtējumi pierāda, ka valstīs, kurās ieviesta šāda sistēma, iedzīvotāju vidū uzlabojas veselīga uztura paradumi, iedzīvotāji biežāk izdara veselīgāku izvēli, tiek mazināti liekā svara un aptaukošanās pieauguma riski, samazinās neinfekcijas slimību riski u. c., norāda Veselības ministrijas Veselības veicināšanas nodaļā.
Jāprot salīdzināt
«Protams, Nutri-Score skala nav pilnīga, piemēram, produkti, kuros ir vērtīgi tauki (augu eļļas, atsevišķi sieri, zivis u. tml.), var tikt atzīmēti kā ne sevišķi veselīgi,» teic L. Neimane. Arī Lidl Latvija korporatīvās sociālās atbildības vadītāja Antra Birzule uzsver, ka produktu savstarpējā salīdzināšana jāveic vienas kategorijas ietvaros, piemēram, jogurtu ar jogurtiem, maizi ar maizi utt.
Arī Lidl ieskatā Latvijā šāda viegli uztverama skala ir noderīga – tā veicina sabiedrības izpratni par produktu uzturvērtību un palīdz pieņemt informētus lēmumus.
Uzņēmumā novērots, ka uzticams marķējums veicina pārdomātu pārtikas izvēli.
Lielai daļai pircēju vienkāršs un ērti saprotams marķējums, piemēram, Nutri-Score, palīdz veikalā pieņemt lēmumu par labu veselīgākai izvēlei. Tas stimulē produktu ar augstāku uzturvērtību un zemāku cukura, tauku un sāls saturu iegādi.
«Protams, marķējuma ieviešana prasa papildu resursus, īpaši sākotnējā posmā – gan datu analīzē, gan iepakojuma pielāgošanā. Ilgtermiņā šīs investīcijas atmaksājas, jo veicina pircēju uzticību un atbilst sabiedrības pieaugošajām prasībām pēc caurskatāmības un veselīgākas pārtikas. Tomēr ikviena marķējuma ieviešana ir rūpīgi jāanalizē, arī ņemot vērā piegādes ķēdes un ražotāju iespējas šos marķējumus nodrošināt, » norāda A. Birzule.
Kopumā Lidl šādu produktu uzturvērtību marķējumu ieviešanu vērtē pozitīvi – ar nosacījumu, ka tas ir veidots zinātnē balstītā metodoloģijā un tā izmantošana ir brīvprātīga.
Ražotāju interesēs
Skaidrs, ka ražotājiem ir savas intereses. Piemēram, saldumu ražotājiem visdrīzāk neviens saldums nebūs Nutri- Score skalas zaļajā daļā.
Līdz ar to ne visiem ražotājiem patīk šādas skalas. L. Neimane, strādājot Veselības ministrijas Uztura padomē, kur darbojas gan universitāšu eksperti, gan ražotāji, gan tirgotāji, gan ministriju pārstāvji, ļoti labi atceras strīdus par saldināto dzērienu akcīzes nodokli, kad ražotāji un tirgotāji dusmojās, ka nav nemaz tik slikti un nevar darīt pāri vietējiem ražotājiem, kas zaudēs konkurētspēju.
«Saldināts dzēriens ir ceļš uz aptaukošanos, īpaši pusaudžiem. Mums tā ir milzīga problēma. Piemēram, divlitrīga limonādes dzēriena pudele var saturēt cukura daudzumu, kas atbilst bērna pusmēneša cukura devai. Tas ir traki. Arī tirdziņos vietējie mājražotāji tirgo ļoti daudz saldumu,» atzīmē L. Neimane.
«Visu vainu nevar uzvelt veselības aprūpes sistēmai, mums pašiem ir jārīkojas savas veselības labā, bet par to cilvēki negrib skaļi runāt. Svarīga ir profilakse – nepieļaut slimību. Tas, ko mēs ēdam ikdienā, ir saistīts ar mūsu veselību un dzīvildzi. Neviena cita pratība (digitālā, finanšu u. c.), lai arī svarīgas, nav tik ļoti saistīta ar mūsu veselību, veselīgu dzīvi, » rezumē dietoloģe.
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem, liekās ķermeņa masas izplatība Latvijā sasniedz 59,4%. Tas ir būtiski augstāks rādītājs nekā Eiropas Savienībā (53%). Savukārt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) aplēses liecina, ka viens ieguldīts eiro liekā svara profilaksē sniedz vairāk nekā pieckāršu ekonomisko atdevi ar samazinātām veselības aprūpes izmaksām un ilgāku darbspējīgo mūžu. Latvijā ar lieko svaru saistīto slimību ārstēšanai tiek izlietoti aptuveni 6% no kopējā veselības nozares budžeta, un šīs tendences neierobežošana nākotnē radītu ievērojamu ietekmi uz ekonomiku.
Avots: LETA
