Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Iebilst pret pārmērīgu vidējā medicīniskā personāla kompetenču paplašināšanu
Lai meklētu risinājumu, kā uzlabot situāciju veselības aprūpē, Veselības ministrija (VM) cita starpā to saskata māsu profesionālo pienākumu paplašināšanā. Nozarē strādājošie satraucas, vai tas nenozīmē, ka ir paredzēts atteikties no ārsta palīgiem, pārmācot tos par māsām. Tiek uzsvērts, ka abas šīs specialitātes ir saglabājamas.
Arī pret profesijas standarta grozījumiem, kas māsām piešķir teju ārsta kompetences, ir iebildumi, un VM tiek pārmests, ka tā nav to visu izdiskutējusi ar iesaistītajām pusēm.
Feldšeru punkti ir jāsaglabā
Statistika liecina, ka ES uz 10 000 iedzīvotāju ir 121 ārstniecības persona, savukārt Latvijā – 73. Praktizējošo ārstu skaita ziņā OECD valstu vidējais rādītājs īpaši neatšķiras no Latvijas (3,7 un 3,4), toties praktizējošo māsu ir vairāk nekā uz pusi mazāk (9,2 un 4,2). Arī slimnīcu ārstniecības personāls uz 1000 iedzīvotājiem ir mazāks (14,8 un 11,45).
Attiecībā uz ārsta palīgiem – Latvijas medicīnas skolās gatavoja feldšerus līdz 1993. gadam. Tad šo profesiju likvidēja, jo bija plāns iesaistīt māsas ātrās palīdzības komandā, taču to neizdevās īstenot.
Lai nodrošinātu ātrās palīdzības darbu, no 2004. gada tika izveidota jauna specialitāte – ārsta palīgs, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē profesijas vēsturisko fonu ieskicēja Latvijas Ambulatorā dienesta Ārsta palīgu profesionālās biedrības vadītāja vietniece Sandra Akmane. Raksturojot šo speciālistu kompetences, viņa paskaidroja, ka tajās ietilpst biežāk sastopamo slimību diagnosticēšana un ārstēšana, medicīnisko preparātu izrakstīšana, kā arī sadarbībā ar ārstu nodrošināt profilaktiskos pasākumus, tostarp onkoloģisko slimību skrīningu un pacientu informēšanu par to, pacienta nāves konstatēšanu. Ārsta palīgam ir pienākums iesaistīties katastrofu medicīnas sistēmā ārkārtējo situāciju seku likvidēšanā, kā arī militāro operāciju laikā. S. Akmane norādīja, ka šobrīd Latvijā ir 4366 reģistrēti ārsta palīgi, no tiem praktizējoši – 2660.
Būtiski, ka tur, kur nokļūšana pie ģimenes ārsta ir apgrūtināta satiksmes vai citu apstākļu dēļ, iedzīvotājiem ir pieejams šis speciālists (125 prakses vietās: Latgalē – 50, Kurzemē – 25, Vidzemē – 44, Zemgalē – 6). Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ir svarīgi stiprināt šo profesiju, bet nekādā gadījumā no tās neatteikties.
«Jārēķinās, ka X stundā medmāsas būs nodarbinātas stacionāros, bet mēs būsim uz lauka,» teica S. Akmane.
Jāskatās uz sistēmu kopumā
Savukārt VM valsts sekretāra vietnieks veselības politikas jautājumos Svens Henkuzens uzsvēra, ka VM cilvēkresursu stratēģijā lielāks akcents likts uz māsām. Arī Eiropas kontekstā – ārsta palīgi jeb feldšeri ir mazāk zināmi. Šonedēļ, kad bija tikšanās ar medicīnas koledžu vadību, tās iepazīstinājušas, kā tiek attīstīta šī profesija.
2022. gadā tika sākta bakalaura programma Vispārējās aprūpes māsa, kas dod plašas kompetences pacientu aprūpē visos veselības aprūpes līmeņos, bet no šī gada RSU piedāvā profesionālā maģistra programmu Paplašinātas kompetences māsa (tajā šobrīd ir 32 studējošie), kuras absolventiem būs atļauts patstāvīgi pieņemt lēmumus, konsultēt pacientus un veikt noteiktas veselības aprūpes funkcijas.
Ingrīda Circene (JV) pievienojās S. Akmanes viedoklim: ārsta palīga (vienalga, kā to nosauc) profesija ir ļoti svarīga, īpaši laukos, kur ģimenes ārsta nav tuvumā, un jāpateicas pašvaldībām, kas uztur feldšeru punktus. Nekādā ziņā nebūtu atbalstāma iecere pārmācīt feldšerus par māsām – katram ir savi uzdevumi.
Jāskatās uz visu sistēmu kopumā – nevar atraut citu no cita. Arī funkciju papildināšana jāveic pārdomāti.
Apakškomisijas vadītāja Līga Kozlovska (ZZS) piebilda, ka šobrīd vidējam medicīniskajam personālam ir pietiekami lielas iespējas gūt papildu izglītību un kompetences. Viņas vadītajā ģimenes ārstes praksē, kurā ir ap 2500 pacientu, ir viena medicīnas māsa un divi ārsta palīgi.
Patlaban māsa mācās par ārsta palīgu, lai varētu uzņemties lielāku atbildību lēmumu pieņemšanā. Savukārt blakus praksē vecmāte apgūst māsai vajadzīgās zināšanas, jo vēlas doties strādāt uz ārzemēm. L. Kozlovska pauda – kaut arī šo profesiju kompetences var paplašināt, taču diez vai tiktāl, lai māsām ļautu ārstēt noteiktas slimības.
Juridiski nepareiza rīcība
Latvijas Ārstu biedrībai lielākie iebildumi arī ir pret to, ka māsām tiek piešķirtas ārsta tiesības, ļaujot novērtēt klīnisko situāciju un noteikt diagnozi. «Nav iebildumu, ka māsas dara vairāk, taču tik lielas pilnvaras jau ir pārspīlējums, jo tā ir ārsta darba esence. Vai tiešām medmāsām jādod tiesības ārstēt uroģenitālās patoloģijas un endokrīnās sistēmas slimību gadījumos?» neizpratni neslēpa LĀB juriste Ilze Vilka.
Lai gan LĀB ar šiem jautājumiem vērsusies VM jau pērnā gada nogalē, atbildes neesot bijis. Tikai šā gada martā uzzinājuši, ka izmaiņas profesijas standartā «ir klusām apstiprinātas». Šāda rīcība ir juridiski nepareiza, jo pirms tāda lēmuma pieņemšanas ir nepieciešams dialogs. I. Vilkai pievienojās LĀB biedrs urologs Vilnis Lietuvietis – jādomā, kā uzlabot sistēmu, nevis vienkārši kaut ko mainīt.
Latvijas Māsu asociācija uzskata: tas, ka tiek palielināta viņu kompetence, ir pareizi un tas padara šo profesiju pievilcīgāku arī jauniešiem. Lielākā kļūda ir tā, ka «esam atrāvuši veselības aprūpi no ārstniecības procesa». Asociācijas viceprezidentei Inesei Budzilai radusies sajūta, ka komisijā katra puse uzsver, ka ir svarīgākā: «Esam maza valsts, un katram ir sava vieta, un katras specialitātes kompetence ir jāattīsta. Tas, ka māsu loma tiks paplašināta, dos iespēju sniegt lielāku atbalstu ārstiem, piemēram, strādājot ar hroniskajiem pacientiem. Nevajag jaukt ārsta diagnozi ar māsām uzticēto.» Sēdes noslēgumā L. Kozlovska informēja, ka apakškomisija VM rakstīs vēstuli, aicinot līdz nākamā gada marta beigām «sasēsties visām pusēm pie viena galda» un izvērtēt izmaiņas profesiju standartos – atsakoties no tām, kas nav profesijai atbilstošas.
Avots: LETA, Diena, Aisma Orupe
