“Izslēdziet to troksni ausīs!” Kā saprast tinītu un to mazināt

Uzmācīgs troksnis ausīs vai galvā daudziem cilvēkiem atgādina neaicinātu viesi, kas ielauzies mierīgā dzīvē. Tas kaitina, rada trauksmi, traucē koncentrēties, bet dažkārt – pat gulēt un pilnvērtīgi atpūsties. Tomēr ilgstošā ārstu un dzirdes speciālistu pieredze liecina, ka ļoti bieži – jo vairāk cenšamies ar troksni cīnīties, jo skaļāks tas kļūst. Savukārt, mēģinot to izprast, šo simptomu iespējams mazināt.

Tieši tāpēc katru februāri daudzās pasaules valstīs tiek atzīmēts Tinīta izpratnes mēnesis, kura mērķis ir kliedēt mītus par to un palīdzēt cilvēkiem izvairīties no kļūdām, meklējot palīdzību. Šai iniciatīvai ik gadu pievienojas arī dzirdes centrs “Audiomedika”, un tā audiologs Nauris Veits dalās ieskatos, kā tinītu izprast, mazināt un kā sev palīdzēt.

Kāpēc troksnis šķiet biedējošs?

Troksni ausīs lielākā daļa no mums ir piedzīvojusi vismaz vienu reizi dzīvē. Īslaicīga džinkstēšana vai dūkoņa var parādīties pēc uzturēšanās trokšņainā vidē, piemēram, pēc koncerta vai darba ar skaļiem instrumentiem. Šādu troksni bieži pavada arī īslaicīga dzirdes pasliktināšanās – sajūta, it kā ausis būtu “aizkritušas”. Parasti šie simptomi pāriet dažu minūšu vai stundu laikā.

Tomēr ir cilvēki, kuri troksni izjūt pastāvīgi vai ar pārtraukumiem. Saskaņā ar statistiku, līdz pat 15 % iedzīvotāju kādā dzīves posmā saskaras ar tinītu.

„Troksnis var parādīties vienā vai abās ausīs, reizēm – galvā, un, atšķirībā no īslaicīgas dūkoņas pēc koncerta, tas biežāk ir jūtams klusā, mierīgā vidē,” skaidro “Audiomedika” audiologs N. Veits.

Viena no lielākajām kļūdām, ko pieļauj cilvēki ar tinītu, ir tam pārmērīga uzmanības pievēršana. Tas izraisa stresu, savukārt stress vēl vairāk pastiprina troksni, radot apburto loku. To var salīdzināt ar dūmu detektoru – izdzirdot signālu, mēs meklējam ugunsgrēku, bet, to neatrodot, trauksme tikai pieaug, jo signāls turpina skanēt.

Daļai cilvēku tinīts kļūst vieglāk kontrolējams, kad viņi saprot, ka tas nav bīstams veselībai un nav saistīts ar nopietnām slimībām. Tāpēc ir īpaši svarīgi noskaidrot trokšņa cēloņus, saņemt uzticamu informāciju un individuāli pielāgotu palīdzību.

Kāpēc rodas tinīts?

Palīdzēt cilvēkiem ar tinītu nereti ir sarežģīti, jo šī simptoma izcelsme var būt ļoti dažāda un bieži saistīta ar vairākiem faktoriem vienlaikus.

Svarīgi uzsvērt, ka tinīts nav slimība – tas ir simptoms. To var izraisīt dažādi iemesli, tāpēc nebūtu pareizi apgalvot, ka pastāv viens universāls ārstēšanas vai palīdzības veids.

Tinīts var rasties hroniska noguruma, ilgstoša stresa vai spēcīgu emocionālu pārdzīvojumu rezultātā. Tas var būt arī kā noteiktu medikamentu blakusparādība vai dažu slimību sekas. Pulsējošs troksnis reizēm tiek saistīts ar asinsvadu strukturālām izmaiņām.

„Dažiem cilvēkiem pietiek saprast, ka tinīts nav bīstams. Citiem nepieciešama papildu palīdzība – skaņas terapija un/vai psiholoģisks atbalsts,” norāda audiologs.

Tinīts un dzirdes traucējumi – cieša saistība

Viens no biežākajiem tinīta cēloņiem ir ilgstoša uzturēšanās trokšņainā vidē. Reizēm tinītu dēvē par “mūziķu slimību”, taču tas ir mīts – trokšņainā vidē strādā un brīvo laiku pavada ne tikai mūziķi.

Spēcīgas skaņas bojā iekšējā auss daļā esošās matu šūnas, kas atbild par skaņas pārvēršanu nervu impulsos. Šo šūnu bojājumi izraisa ne tikai tinītu, bet arī dzirdes pavājināšanos. Zinātniskie pētījumi liecina, ka aptuveni 90 % tinīta gadījumu ir saistīti ar dzirdes traucējumiem.

Audiologs N. Veits novēro, ka daudzi cilvēki, ierodoties dzirdes centrā, vispirms sūdzas par troksni, nevis par dzirdes izmaiņām.

„Cilvēki nāk, lūdzot ‘izslēgt’ to skaņu ausīs, jo tā traucē strādāt un atpūsties. Veicot dzirdes pārbaudi un atklājot dzirdes pavājināšanos, daudzi ir pārsteigti,” stāsta speciālists.

Ja tinīts ir saistīts ar dzirdes traucējumiem, ieteicams izmēģināt dzirdes aparātus – tā iespējams risināt abas problēmas vienlaikus.

„Kad dzirdam mazāk apkārtējās vides skaņu, tinīts kļūst izteiktāks. Sākot lietot dzirdes aparātus, skaņu vide kļūst bagātāka, uzmanība dabiski tiek pievērsta apkārtējām skaņām, un tinīts tiek maskēts – tas kļūst mazāk pamanāms un mazāk traucējošs,” skaidro N. Veits.

Speciālists uzsver, ka mēģinājumi pilnībā nomākt troksni, pastiprinot mūziku vai televizoru, nav labs risinājums. Spēcīgas skaņas ir ne tikai neefektīvas cīņā ar tinītu, bet arī kaitīgas dzirdei.

Ko darīt un ko nedarīt, izjūtot troksni ausīs?

Dzirdes speciālists uzsver, ka tinīta gadījumā ir īpaši svarīgi balstīties uz uzticamu informāciju un vērsties pie speciālistiem, nevis paļauties uz reklāmām par “brīnumlīdzekļiem” – eļļām, pilieniem vai uztura bagātinātājiem. Šādas metodes nav zinātniski pierādītas un efektīvas.

Atzīmējot Tinīta izpratnes mēnesi, audiologs dalās ieteikumos, ko darīt un no kā izvairīties, izjūtot dūkoņu, džinkstēšanu vai citas skaņas, kuras patiesībā apkārtējā vidē nav.

Ieteicams darīt:

1. Censties nepalikt pilnīgā klusumā – klausīties zemas intensitātes, emocionāli patīkamas skaņas, piemēram, ūdens šļakstus, vasaras pļavas skaņas.

2. Nomierināties. Pārbaudīt dzirdi un noskaidrot, vai troksnis ir saistīts ar dzirdes traucējumiem.

3. Ja tinīts ir saistīts ar dzirdes traucējumiem – izmēģināt dzirdes aparātus. Dabiskās apkārtējās vides skaņas palīdz maskēt troksni un novērst uzmanību no tā.

4. Atrast empātiskus speciālistus, kas sniedz zinātniski pamatotu informāciju, un konsultēties ar viņiem.

No kā noteikti izvairīties:

1. Izvairīties no spēcīga trokšņa (virs 80–85 dB), nemēģināt maskēt tinītu ar skaļām skaņām – tas var kaitēt dzirdei un neatrisinās problēmu.

2. Nelietot medikamentus vai uztura bagātinātājus bez zinātniski pierādītas efektivitātes.

Avots: LETA