Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Šogad ap 5000 onkoloģisko slimnieku var nepietikt naudas ārstēšanai
Lai gan onkoloģisko pacientu skaits pēdējā gada laikā ievērojami pieaudzis, finansējums kompensējamām zālēm faktiski palicis 2024. gada līmenī, tas attiecas arī uz jaunu medikamentu iekļaušanu valsts apmaksāto zāļu sarakstā. Aplēses rāda, ka šim mērķim budžetā būtu nepieciešami papildu 60 miljoni eiro. Šādos apstākļos iezīmējas nevienlīdzība, jo daļai pacientu zāles ārstēšanai būs, bet daļai – pat ar līdzīgu diagnozi – ne.
Uzrāviens apstājies
Pērn oktobrī tika apstiprināts onkoloģijas plāns – tā īstenošanai pieprasītā summa no piešķirtās ļoti atšķiras. Papildu paredzēti 6,8 miljoni eiro bērnu onkoloģijas pakalpojumiem, taču vēl vajadzīgi 70 miljoni eiro – pamatā medikamentu izmaksu kompensēšanai, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē skaidroja Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes departamenta vadītāja Sanita Janka un piebilda – pirms pāris gadiem onkoloģijā finansējuma ziņā bija uzrāviens, bet «diemžēl šobrīd tas tik labi neizskatās».
Šogad sekundārās ambulatorās veselības aprūpei kopumā pieejami būs 367,5 miljoni eiro, kas tiek sadalīti vēža skrīningam (6,1 miljons eiro), zaļajam un dzeltenajam koridoram (12 miljoni), prioritārajiem pacientiem ar ļaundabīgo audzēju diagnozi (18 miljoni), staru terapijai (8,2 miljoni), ķīmijterapijai (3,6 miljoni), PET/CT jeb datortomogrāfijai (5,5 miljoni).
Savukārt stacionārajiem pakalpojumiem atvēlēti 682,8 miljoni eiro, tostarp staru terapijai –11,2 miljoni, ķīmijterapijai pieaugušajiem – 9 miljoni un bērniem – 2,8 miljoni, kā arī krūts rekonstrukcijai – 1,3 miljoni. Kompensējamo zāļu apmaksai paredzēti 324,9 miljoni eiro, no tiem 108,4 miljoni eiro onkoloģijai.
S. Janka norādīja, ka šai jomai katru gadu tiek palielināts finansējums, tomēr šogad tajā nav iekļauti jauni medikamenti. Tam ik gadu būtu vajadzīgi papildu 60 miljoni eiro.
Top vēža skrīninga reģistrs
Stāstot par šā gada VM plāniem, S. Janka informēja, ka šogad paredzēts pārskatīt krūts vēža skrīninga stratēģiskā iepirkuma kvalitātes prasības un rezultatīvos rādītājus ārstniecības iestādēm, kas sniedz mamogrāfijas pakalpojumus.
Tāpat tiks izvērtēta citu ļaundabīgo audzēju skrīninga programmu ieviešana atbilstoši ES rekomendācijām, kā arī izstrādāts protokols un aprēķinātas izmaksas kolonoskopijai (resnās zarnas saslimšanu diagnostikai) tām grupām, kurām tā noteikta kā sākotnējais izmeklējums. Plānots turpināt darbu pie Vēža centra akreditācijas un vēža skrīninga reģistra izveides, kura ieviešanas termiņš ir 2026.– 2029. gads (tam atvēlētais finansējums ir 1,2 miljoni eiro).
Tas ļaus uzlabot vēža skrīninga pārvaldību un rezultātu pieejamību.
Pozitīvi vērtējams arī tas, ka ir piešķirti 69 miljoni eiro Latvijas Onkoloģijas centra rekonstrukcijai, taču vēl vajadzīgi 12 miljoni eiro aprīkojumam un mēbelēm, kas tiks piešķirti pakāpeniski projekta īstenošanas laikā pēc būvdarbu pabeigšanas (tie plānoti 26 mēnešus). VM arī izvērtēs iespējas tos iegādāties no neizmantotā ES fondu finansējuma. Tiek solīts, ka šie darbi neiekavēs operācijas.
Skrīnings nav efektīvs
Faktiski kompensējamo zāļu finansējums ir palicis 2024. gada līmenī, kamēr onkoloģisko pacientu skaits Latvijā pieaudzis par 37%. Būtiski atzīmēt, ka Latvija šo saslimšanu sarakstā Eiropā ir 16. vietā, bet mirstības – 4. vietā, teica Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja Aija Geriņa. Viņas ieskatā liela nauda tiek izdota krūts skrīningam, kas izmaksu ziņā nav efektīvs, jo nespēj sasniegt pat 50% no mērķauditorijas.
Pat tad, ja vēzis tiek diagnosticēts agrīnā stadijā, pie tā daudz kas apstājas. Šogad aptuveni 5000 pacientu var nepietikt naudas ārstēšanai.
Turklāt ap 700 pacientiem, kas terapiju sāka pērn, šogad nebūs papildu finansējuma, lai turpinātu to. Tas liek šaubīties par VM apgalvojumiem par dzīvildzes rādītāju uzlabošanos. A. Geriņa atgādināja, ka, piemēram, Lietuva šiem pacientiem ir atvēlējusi 100 miljonus eiro.
Ingrīda Circene (JV) neslēpa neizpratni: ja reiz krūšu skrīningam netiek izmantots tam atvēlētais finansējums, kāpēc tādā gadījumā nevar neizlietotos līdzekļus pārvirzīt, piemēram, plaušu vēža skrīninga pilotprojektam. Viņa jau kuro reizi esot spiesta atgādināt, ka Ziemeļkurzemes slimnīca jau pirms dažiem gadiem bijusi gatava to īstenot.
Biedrības Sol Vere Vita valdes priekšsēdētāja Inese Supe pauda satraukumu par cilvēkresursu trūkumu onkoloģijā, kas situācijā, kad pacientu skaits pieaug, ir ļoti būtisks aspekts. Uz jautājumu, kā VM plāno piesaistīt nozarei speciālistus, S. Janka atbildēja, ka viens no iespējamiem risinājumiem ir plašāka māsu iesaiste onkoloģijas aprūpē, lai gan tas nav iespējams visos lokalizāciju gadījumos.
Iezīmējas lielāka diskriminācija
Savukārt Valsts kontroles (VK) padomes locekle Maija Āboliņa vērsa uzmanību uz to, ka nesakrīt dati, kas ir VM un VK rīcībā. Tas attiecināms, piemēram, uz prostatas vēža skrīningu – tā aptverē tiek ieskatīti arī tie, kas vērsušies ar sūdzībām, ne tikai tie, kam tas veikts profilaktiski. Attiecībā uz kompensējamiem medikamentiem VK konstatējusi, ka nav novērojama sistēmiska pieeja to finansēšanā un tā pieaugums vairāku gadu laikā nav bijis samērīgs ar reālajām vajadzībām. Aptuveni 70 onkoloģijas zāļu atrodas tā dēvētajā pelēkajā sarakstā – tās ir izvērtētas kā terapeitiski un izmaksu ziņā efektīvas, taču tās nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā (KZS) tikai finansējuma trūkuma dēļ. VK revīzijas laikā atklājās, ka 68% pacientu nebija informācijas, ar ko viņi ārstējas, jo šajā sarakstā viņu nebija. Viņasprāt, no vienlīdzības principa raugoties, attieksme pret pacientiem ir diskriminējoša – cilvēki ar līdzvērtīgu, dzīvību apdraudošu diagnozi nonāk situācijā, kas ir līdzīga loterijai, jo nav skaidrs, vai viņiem vajadzīgās zāles ir iekļautas KZS vai nav. M. Āboliņa aicināja VM tiešāk runāt par šo problēmu un kompensējamo zāļu finansēšanu risināt sistēmiski, nepaļaujoties uz labdarību.
VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere skaidroja, ka iepriekšējos gados onkoloģijas zāļu jomā bija panākts progress, jo, sadarbojoties Zāļu valsts aģentūrai un Nacionālajam veselības dienestam, izdevies iekļaut izmaksu ziņā efektīvas zāles. Pašlaik par prioritāti noteikti bērni, bet būtisks izaicinājums ir straujais pacientu skaita pieaugums.
Svarīgi ir nodrošināt terapiju turpināšanu un garantēt visiem pacientiem līdzvērtīgu pieeju kompensējamām zālēm. I. Kaupere norādīja, ka jaunas zāles sistēmā tiek iekļautas arī patlaban un ir panākti izmaksu samazinājumi, taču svarīgākais uzdevums ir noturēt latiņu tādā augstumā kā iepriekšējos gados. Viņas ieskatā onkoloģijas zālēm ik gadu papildus vajadzētu ap 150 miljoniem eiro.
Avots: LETA, Diena
