Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Vairāk nekā puse sieviešu, kuras nav izmantojušas valsts apmaksātos krūts un dzemdes kakla vēža skrīningus, kā galveno iemeslu min to, ka jūtas veselas un viņām nav nekādu sūdzību, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie 2024. gada Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma aptaujas dati.
Saskaņā ar pētījumu 80,9% sieviešu vecumā no 50 līdz 68 gadiem pēdējo divu gadu laikā ir saņēmušas Nacionālā veselības dienesta (NVD) uzaicinājuma vēstuli veikt valsts apmaksātu krūts vēža skrīninga mamogrāfiju. No viņām 67,5% mamogrāfiju pēdējo divu gadu laikā ir veikušas, izmantojot uzaicinājumu, savukārt 21,3% to nav darījušas, lai gan uzaicinājumu saņēmušas. Vēl 11,2% sieviešu mamogrāfiju ir veikušas, bet neizmantojot NVD uzaicinājuma vēstuli.
No sievietēm, kuras krūts vēža skrīningu nav veikušas, lai gan bija saņēmušas uzaicinājumu, 46,7% norādījušas, ka jūtas veselas un viņām nav nekādu sūdzību. Savukārt 21,5% skrīningu nav veikušas laika trūkuma dēļ. Tāpat 18,3% atzinušas, ka nevēlas veikt mamogrāfiju, un 17% norādījušas, ka krūtis regulāri izmeklē ginekologs. Vēl 16,4% kā iemeslu minējušas rindas uz izmeklējumu, bet 16,3% – regulāru krūšu pašpārbaudi.
Dzemdes kakla vēža skrīninga gadījumā aptaujas dati liecina, ka 70,9% sieviešu vecumā no 25 līdz 67 gadiem pēdējo trīs gadu laikā ir saņēmušas NVD uzaicinājuma vēstuli veikt valsts apmaksātu skrīningu. Skrīningu, izmantojot uzaicinājumu, pēdējo trīs gadu laikā veikušas 64,1% sieviešu, savukārt 11,5% to nav darījušas, lai gan uzaicinājumu saņēmušas. Vēl 24,4% sieviešu skrīningu ir veikušas bez NVD uzaicinājuma izmantošanas.
No sievietēm, kuras dzemdes kakla vēža skrīningu nav veikušas, 57,3% norādījušas, ka jūtas veselas un viņām nav simptomu, 30,8% minējušas laika trūkumu, 18,1% – nevēlēšanos veikt skrīningu, bet 12,8% kā iemeslu norādījušas gan seksuālo attiecību trūkumu un uzskatīto zemo risku saslimt, gan rindas uz izmeklējumu.
Pētījuma aptaujā par ļaundabīgu audzēju skrīningu veiktas tiešās intervijas ar Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Pētījuma 2024. gada aptaujā iegūtas 3567 pilnībā pabeigtas intervijas.
Nacionālais veselības dienests (NVD) aicina iedzīvotājus neatlikt valsts apmaksāto vēža skrīningu veikšanu, uzsverot, ka profilaktiskās pārbaudes ļauj savlaicīgi atklāt saslimšanu vēl pirms simptomu parādīšanās un būtiski palielina ārstēšanas iespējas.
Latvijā pieejama valsts apmaksāta vēža profilaktisko pārbaužu programma, kas ietver dzemdes kakla vēža, krūts vēža, prostatas jeb priekšdziedzera vēža un zarnu vēža skrīningu. Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas un profesionālo asociāciju rekomendācijām šīs pārbaudes ieteicams veikt regulāri noteiktās vecuma grupās, kurās saslimšanas risks ir paaugstināts.
Dienestā uzsver, ka pirmsvēža izmaiņas un agrīnas audzēju stadijas bieži neizraisa sūdzības vai redzamus simptomus, tādēļ cilvēks var pat nezināt par saslimšanu. Savlaicīga diagnostika ļauj sākt ārstēšanu agrīni, sasniedzot labākus rezultātus un nereti glābjot dzīvību.
NVD arī norāda, ka skrīninga izmeklējumi netiek ierobežoti ar kvotām un ir pieejami ārpus kopējām pakalpojumu rindām.
Sievietēm dzemdes kakla un krūts vēža skrīninga veikšanai noteiktos vecumos tiek nosūtītas uzaicinājuma vēstules, kas kalpo kā nosūtījums pārbaudei. Krūts vēža skrīningam uzaicinājumu reizi divos gados saņem sievietes vecumā no 50 līdz 68 gadiem. Dzemdes kakla vēža skrīnings sievietēm vecumā no 25 līdz 29 gadiem paredzēts reizi trijos gados, savukārt sievietēm vecumā no 30 līdz 70 gadiem – reizi piecos gados, jo ir ieviesta efektīvāka pārbaudes metode – cilvēka papilomas vīrusa (CPV) tests. Ja CPV tests ir negatīvs, tad nākamais skrīnings paredzēts pēc pieciem gadiem, jo vēža attīstības risks šajā periodā ir niecīgs.
Dienests atgādina, ka Latvijā pieejama valsts apmaksāta vakcinācija pret CPV. Par prioritāro mērķgrupu noteikti zēni un meitenes vecumā no 12 līdz 17 gadiem, taču no šī gada vakcinācija valsts apmaksas ietvaros pieejama arī jauniešiem līdz 25 gadu vecumam.
Tāpat valsts apmaksātu zarnu vēža skrīningu reizi divos gados ieteicams veikt sievietēm un vīriešiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem, vēršoties savā ģimenes ārsta praksē. NVD skaidro, ka pārbaude tiek veikta ar mūsdienīgu slēpto asiņu testu fēcēs, kam pirms analīzes nav nepieciešami uztura ierobežojumi. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka aptuveni pusei pacientu zarnu vēzis tiek diagnosticēts novēloti, jo agrīnā stadijā tas nerada sūdzības.
Savukārt prostatas vēža skrīnings paredz specifisku asins analīžu veikšanu reizi divos gados vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem, bet vīriešiem ar prostatas vēža gadījumiem ģimenē – jau no 45 gadu vecuma. Priekšdziedzera vēzis ir viens no biežāk sastopamajiem ļaundabīgajiem audzējiem vīriešiem, un saslimšanas risks būtiski pieaug, ja šī slimība konstatēta tuviem radiniekiem, skaidro dienestā.
Dati iegūti 2024. gada Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījumā, kurā krūts vēža skrīninga rādītāji analizēti, balstoties uz 785 sieviešu atbildēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem, bet dzemdes kakla vēža skrīninga dati – uz 1436 sieviešu atbildēm vecumā no 25 līdz 67 gadiem.
Avots: LETA
