VM: Zāļu cenu reformas ietekmē 200 pirktāko recepšu medikamentu cenas samazinājušās par 17%

Analizējot 200 biežāk izrakstīto recepšu medikamentu cenas, to vidējā aptiekas cena 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, samazinājusies par 17%, vērtējot zāļu cenu reformas ietekmi, secinājusi Veselības ministrija (VM). Ministrija gan nenoliedz, ka ir pozīcijas, kurās pacientu izmaksas ir palielinājušās, un sola strādāt pie sistēmas turpmākas pilnveides.

Kopumā VM secinājusi, ka zāļu pieejamība pēc reformas nav pasliktinājusies.

Latvijas zāļu reģistrā patlaban ir 3635 recepšu zāles ar deklarētu ražotāja cenu. Salīdzinot 2026. gada 2. februāra un 2024. gada 31. decembra datus, 3285 zālēm jeb 90% maksimāli pieļaujamā aptiekas cena ir samazinājusies. Tostarp 344 zālēm jeb 9,5% – palielinājusies, bet sešām saglabājusies nemainīga.

Izteiktākais cenu samazinājums novērots zālēm, kuru cena pārsniedz desmit eiro, un būtiska daļa medikamentu 5-10 eiro cenu grupā arī kļuvuši lētāki, teikts ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā.

Tomēr VM atzīst, ka recepšu zālēm līdz pieciem eiro ir vērojams cenu pieaugums vidēji par 50 centiem jeb 21%.

Recepšu zālēm cenu grupā no pieciem līdz desmit eiro daļai zāļu vērojams cenu samazinājums vidēji par 92 centiem – 12%, bet vidējais palielinājums ir par 53 centiem jeb 8%.

Savukārt recepšu zālēm cenu grupā no desmit līdz 25 eiro daļai vērojams samazinājums par 3,27 eiro – 21%, bet vidējais palielinājums ir 1,22 eiro jeb 11% par iepakojumu. Lielākais cenas samazinājums šajā zāļu cenu grupā ir 6,43 eiro, bet lielākais cenas palielinājums – 2,80 eiro.

Savukārt recepšu zālēm cenu grupā virs 25 eiro novērots samazinājums par 12,61 eiro – 20%. Lielākais cenas samazinājums šajā grupā ir 11,80 eiro, bet lielākais cenas palielinājums – 2,69 eiro.

Pacientiem, kuri lieto vairākus medikamentus, ietaupījums ir nozīmīgāks – recepšu zāļu groza izmaksas pacientiem ar sešiem un vairāk medikamentiem, ieskaitot farmaceita pakalpojuma maksu, samazinājušās līdz pat 32%, norāda VM.

Atkarībā no diagnozes un kompensācijas līmeņa pacientu faktiskās izmaksas samazinājušās par 4% līdz 32%.

Lielākais ietaupījums – 32% – konstatēts kardioloģiskajiem pacientiem, kuri lieto gan kompensējamos, gan nekompensējamos medikamentus.

Ministrija skaidro, ka reforma radījusi vienkāršāku un caurspīdīgu cenu veidošanas sistēmu, ieviešot fiksētu uzcenojumu mehānismu gan lieltirgotavām, gan aptiekām un nosakot, ka ražotāja cena Latvijā nedrīkst pārsniegt Lietuvas un Igaunijas līmeni.

Vienlaikus veikti uzlabojumi arī valsts apmaksātajā zāļu kompensācijas sistēmā. Pateicoties papildu piešķirtajiem līdzekļiem, kompensācijas apmērs palielināts līdz 75%, nodrošinot pacientiem vienlīdzīgāku piekļuvi nepieciešamajiem medikamentiem. Populārāko 200 kompensējamo zāļu iepakojuma vidējā cena 2025. gadā samazinājusies par 5%, salīdzinot ar 2024. gadu.

Kompensējamo zāļu grupā ar cenu robežās no desmit līdz 25 eiro novērojams būtisks cenu samazinājums – līdz pat par 4,50 eiro par iepakojumu jeb 28%, norāda VM. Vidējais cenas samazinājums bijis 10% jeb 1,38 eiro par iepakojumu.

Neskatoties uz cenu kopējo samazinājumu saistībā ar jauno piecenojuma modeli, maiņas rezultātā diviem kardioloģiskajiem medikamentiem šajā cenu grupā ir notikusi cenas palielināšana vidēji par 3% jeb 58 centiem.

Kompensējamo zāļu grupā medikamentiem ar cenu virs 25 eiro par vienu iepakojumu novērojams būtisks cenu samazinājums līdz pat par 13,24 eiro par iepakojumu jeb 39%, secinājusi VM. Vidējais cenu samazinājums šajā grupā ir 14% jeb 6,27 eiro par iepakojumu.

Pacientu līdzmaksājumi par kompensējamām zālēm 2025. gadā samazinājušies par 6%, tomēr, ņemot vērā farmaceita pakalpojuma maksu, pacientu kopējie izdevumi par kompensējamo zāļu iegādi 2025. gada desmit mēnešos pieauguši par 2,08 miljoniem eiro jeb 7%.

Būtiski ņemt vērā, ka ražotāji zāļu cenu var mainīt tikai vienu reizi 12 mēnešos, kas novērš straujas cenu svārstības, atzīmē VM.

Zāļu valsts aģentūra apstiprina, ka aptiekās un lieltirgotavās pieejami 98% Latvijā reģistrēto zāļu un gadījumos, kad konkrētais medikaments nav uzreiz pieejams, ir pieejami analogi.

Tikai aptuveni 2% gadījumu konstatēti īslaicīgi piegāžu pārtraukumi.

Līdztekus aptieku un filiāļu skaits valstī nav sarucis, tostarp individuālo un vienīgo aptieku apdzīvotās vietās ieņēmumi pat pieauguši, uzlabojot to dzīvotspēju, norāda VM.

Pēc reformas lieltirgotavu gada ieņēmumi no uzcenojumiem samazinājušies par aptuveni 10,13 miljoniem eiro, bet aptieku kopējais apgrozījums no recepšu zāļu pārdošanas saglabājies stabils.

Latvijā patlaban ir 771 atvērta tipa aptieka un 64 filiāles, un reformas ieviešana nav veicinājusi aptieku skaita samazināšanos, minēts VM ziņojumā.

Pienesums reformas rezultātu uzlabošanā ir arī recepšu digitalizācija, kas būtiski veicinājusi zāļu izrakstīšanas un lietošanas procesa caurskatāmību, skaidro ministrijā. Tas ļauj savlaicīgi identificēt nekorektas izrakstīšanas situācijas un precīzāk sekot līdzi zāļu patēriņa dinamikai.

Vienlaikus VM turpina darbu pie nākamajiem soļiem – lētāko zāļu piecenojuma pilnveides, farmaceitisko pakalpojumu paplašināšanas aptiekās, papīra recepšu aizstāšanas ar elektroniskajām un sadarbības stiprināšanas ar citām Eiropas Savienības valstīm kopīgu zāļu iepirkumu īstenošanai.

Kā vēstīts, gada otrajā pusē paredzēts, ka valsts uzņemsies farmaceita pakalpojuma maksas apmaksāšanu pilnā apmērā par recepšu zālēm, kas maksā līdz desmit eiro, kā arī visām recepšu zālēm cilvēkiem ar pirmās grupas invaliditāti.

Tāpat ziņots, ka no pagājušā gada ieviests jauns zāļu cenu veidošanas modelis ar mērķi nodrošināt vienlīdzīgu, efektīvu un ilgtspējīgu zāļu cenu veidošanas mehānismu. Ar reformas ieviešanu iedzīvotājiem patlaban ir jāmaksā 75 centi par farmaceitu pakalpojumu.

Avots: LETA