Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Iedzīvotāji Latvijā visbiežāk lieto D vitamīnu (43%), magniju (26%), kā arī vitamīnu un minerālvielu kompleksus (20%), liecina “Mana Aptieka & Apotheka” jaunākā Veselības indeksa pētījuma dati. Kopumā vitamīnus visbiežāk lieto sievietes, iedzīvotāji ar augstāko izglītību un cilvēki, kuri ievēro veselīgu dzīvesveidu.
“Organismam nepieciešamās uzturvielas lielākoties var uzņemt ar pilnvērtīgu uzturu, taču praksē reti kad ēdienkarte ir patiesi pārdomāta un tajā ir iekļautas visas nepieciešamās uzturvielas. Prakse rāda, ka bieži vien ir sajūta, ka ēdienkarte ir pilnvērtīga, bet paanalizējot atklājās cita aina. Piemēram, omega taukskābēm ir izšķiroša loma sirds un asinsvadu veselībā, smadzeņu darbībā, tās mazina iekaisuma procesus organismā, taču realitātē reti kurš ikdienā 2–3 reizes nedēļā ēdienkartē iekļauj treknās zivis. Tāpat uztura bagātinātājiem ir izšķiroša loma situācijās, kad organismam nepieciešams papildu atbalsts, piemēram, atveseļošanās laikā vai paaugstināta stresa un fiziskas slodzes gadījumā. Būtiski ir uztura bagātinātājus lietot nevis uz savu galvu, bet gan konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu,” uzsver aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Laila Zālīte.
D vitamīns – būtisks imunitātei un kaulu veselībai
43% aptaujāto norādījuši, ka pēdējā gada laikā lietojuši D vitamīnu. Biežāk to papildus uzņēmušas sievietes (56%), iedzīvotāji ar augstāko izglītību (54%) un respondenti, kuri kopumā dzīvo veselīgi (49%).
“Pēc Veselības indeksa datiem redzam, ka ar katru gadu nedaudz pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri lieto D vitamīnu, un tā ir pozitīva tendence. Šis ir vitamīns, kas būtu jālieto teju katram, jo to galvenokārt uzņemam ar sauli, taču Latvijā saulainu dienu ir maz, tāpēc daudziem ir izteikts D vitamīna trūkums vai tas ir tuvu minimālajai robežai. Bieži sastopama kļūda ir pārtraukt D vitamīna lietošanu pavasarī, parādoties pirmajām saulainajām dienām un neizvērtējot, cik daudz laika patiesībā tiek pavadīts ārā. Lai panāktu efektu, D vitamīns jālieto regulāri un pietiekami ilgā periodā,” skaidro sertificētā farmaceite Laila Zālīte. Tāpat svarīgi ņemt vērā, ka D vitamīna nepieciešamā deva katram cilvēkam var atšķirties atkarībā no vecuma, ķermeņa masas, veselības stāvokļa un dzīvesveida.
D vitamīns organismā regulē kalcija un fosfora uzsūkšanos, veicina kaulu un zobu veselību, kā arī atbalsta imūnsistēmas un muskuļu darbību. Tā deficīts bieži ir bez izteiktiem simptomiem, taču var izpausties kā nogurums, nespēks, biežākas saslimšanas, muskuļu vājums, slikts garastāvoklis vai pat depresijas pazīmes. Bērniem tas var ietekmēt arī augšanu. Ilgstošs D vitamīna deficīts var palielināt osteoporozes un kaulu lūzumu risku, jo īpaši senioriem.
Lai noteiktu D vitamīna līmeni, farmaceite iesaka divas reizes gadā – pavasarī un rudenī – veikt asinsanalīzes un, balstoties uz rezultātiem, izvēlēties piemērotāko devu.
Magnijs – nervu sistēmai un enerģijai
Katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs pēdējā gada laikā lietojis arī magniju (26%). To biežāk lieto sievietes (35%), cilvēki ar augstāko izglītību (33%) un iedzīvotāji vecumā virs 65 gadiem (32%). Magnijs ir būtisks mikroelements, un tā trūkums var izpausties kā muskuļu vājums, krampji, tirpšana, paaugstināts nogurums vai garastāvokļa svārstības. Magnijs ir svarīgs arī nervu sistēmas darbībai un sirds ritma regulēšanai, tāpēc tā pietiekams līmenis organismā ir būtisks vispārējai veselībai.
“Ar magniju bagātākie produkti ir rieksti un sēklas, pilngraudu produkti, zaļie lapu dārzeņi un pākšaugi. Ja uzturs ir sabalansēts, papildu magnija uzņemšana bieži nav nepieciešama, taču cilvēkiem ar augstu fizisko slodzi vai pastiprinātu stresu ikdienā var būt ieteicams to lietot,” saka farmaceite. Jāņem vērā, ka dažādas magnija formas (piemēram, magnija citrāts, oksīds vai bisglicināts) atšķiras pēc uzsūkšanās spējas, tāpēc piemērotāko preparātu vēlams izvēlēties, konsultējoties ar speciālistu.
Vitamīnu un minerālvielu kompleksi – ērts risinājums ikdienai
Katrs piektais iedzīvotājs (20 %) lieto vitamīnu un minerālvielu kompleksus, un arī šajā gadījumā biežāk tās ir sievietes (25 %) un iedzīvotāji ar augstāko izglītību (25 %).
“Kvalitatīvs vitamīnu un minerālvielu komplekss ir ērts un efektīvs veids, kā nodrošināt organismam nepieciešamās vielas, vienlaikus atbalstot imūnsistēmu, nervu sistēmu un vispārējo labsajūtu. Mūsdienās pieejami arī dažādi mērķēti kompleksi, kas paredzēti konkrētām vajadzībām – piemēram, nervu sistēmas vai muskuļu funkcijas atbalstam, palīdzot risināt specifiskas veselības problēmas. Tas ļauj izvairīties no nepieciešamības lietot vairākus atsevišķus preparātus, vienlaikus nodrošinot sabalansētu un pārdomātu uzturvielu uzņemšanu,” skaidro Laila Zālīte. Tomēr jāuzmanās no pārmērīgas vairāku uztura bagātinātāju vienlaicīgas lietošanas, jo tas var radīt noteiktu vitamīnu vai minerālvielu pārdozēšanas risku.
“Rūpes par veselību sākas ar pamatiem – sabalansētu uzturu, pietiekamu miegu, fiziskām aktivitātēm un emocionālo līdzsvaru. Uztura bagātinātāji var būt vērtīgs atbalsts, taču tie nekad neaizstāj veselīgu dzīvesveidu. Tāpat būtiski ir nelietot tos uz savu galvu – katram cilvēkam vajadzības ir atšķirīgas, un ne vienmēr vairāk nozīmē labāk. Pirms uztura bagātinātāju lietošanas ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, īpaši, ja ir hroniskas saslimšanas vai tiek lietoti medikamenti. Tikai pārdomāta un individuāli pielāgota pieeja ļauj sasniegt labāko rezultātu ilgtermiņā,” uzsver farmaceite Laila Zālīte.
Par pētījumu
“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un dzīvesveida tendenču mērījums, kas tiek veikts jau astoņus gadus. Indekss tapis sadarbībā ar SKDS. Katru gadu tiešās intervijās tiek aptaujāti vairāk nekā 1000 iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Avots: LETA
