ZVA precizē un komentē laikraksta Diena publikāciju par zāļu cenu izmaiņām

Zāļu valsts aģentūra (ZVA) ir iepazinusies ar  5. martā pārpublicēto “Diena” rakstu par zāļu cenu izmaiņām un vērš uzmanību, ka tajā paustā informācija vairākos aspektos ir nepilnīga un var radīt maldinošu priekšstatu par zāļu cenu veidošanu un iedzīvotāju izdevumiem par zālēm.

Zemāk aicinām iepazīties ar būtiskākajiem precizējumiem.

Fragments no raksta ievada: “Zāļu valsts aģentūras (ZVA) interneta vietnē apkopotā statistika liecina, ka 2025. gadā zāļu ražotāji un to pārstāvji cenu Latvijā cēluši 708 medikamentiem, kamēr 730 zāļu cenas samazinātas. Izpētot ZVA statistiku, secināms, ka cenu kāpums nereti bijis apjomīgs – par vairāk nekā 30% un dažos gadījumos pat 100% un vairāk. Absolūti lielākā daļa no šīm ir ārvalstīs ražotās zāles, kas Latvijā tiek importētas. Vienlaikus Veselības ministrija (VM) šogad februārī publiskoja datus par zāļu cenu reformas rezultātiem, kurā uzsvērts, ka vidēji zāļu cenas aptiekās samazinājušās par 17% un tas īpaši panākts dārgāko zāļu segmentā. Tikmēr 2025. gada reformas rezultātā cena lielākoties palielinājusies zālēm ar aptiekas cenu līdz 5 eiro.”

 ZVA komentārs:

Publikācijā analizētas gan recepšu, gan bezrecepšu zāļu cenu izmaiņas.

Vēršam uzmanību, ka valsts īstenotie zāļu pieejamības uzlabošanas pasākumi attiecās tikai uz recepšu zālēm un paredzēja izmaiņas lieltirgotavu un aptieku uzcenojumos.

Šo pasākumu mērķis ir mazināt iedzīvotāju personīgos izdevumus par zālēm, nevis mehāniski ietekmēt visu zāļu segmentu kopumā.

Attiecībā uz ražotāju cenām tika ieviesta prasība, lai zālēm, kas ir reģistrētas gan Latvijā, gan Lietuvā vai Igaunijā, ražotājs nedeklarētu lielāku cenu kā Lietuvā un Igaunijā.

Publikācijā izmantotie dati atspoguļo cenu izmaiņu skaitu (recepšu un bezrecepšu zālēm, kā arī paralēli importētām un paralēli izplatītām zālēm), nevis kā publikācijā ir minēts – medikamentu skaitu, kam tika mainītas ražotāju cenas.

2025. gadā zāļu ražotāji un to pārstāvji cenu Latvijā cēluši 367 recepšu zāļu produktiem un samazinājuši 510 produktiem.

Vairākiem medikamentiem cena 2025. gada laikā mainīta vairāk nekā vienu reizi, tādēļ cenu izmaiņu skaits nevar tikt interpretēts kā unikālo medikamentu skaits.

Zāļu pieejamības uzlabošanas mērķis nebija samazināt ražotāju cenas, bet gan samazināt recepšu zāļu maksimāli pieļaujamās aptieku cenas. Arī iedzīvotājiem saistošas ir aptieku cenas, nevis ražotāju cenas, līdz ar to, no pieejamajiem datiem būtu bijis vēlams apskatīt arī aptieku cenu maiņu recepšu zālēm, no kā izriet, ka  –  289 produktiem cena palielināta, 584 – samazināta, bet vienam produktam aptiekas cena nemainījās, kaut arī šim produktam ražotājs cenu palielināja par 31,79 %.

Attiecīgi apmēram piektajai daļai vai ap 20 % to produktu, kam ražotājs cenu palielināja, aptiekas cena samazinājās.

Tāpat jāņem vērā, ka lielai daļai recepšu zāļu ražotāji cenas 2025. gadā nemainīja, bet ievērojamai daļai šo zāļu produktiem, ieviešot jaunos uzcenojumus, aptiekas cenas samazinājās, izņemot t.s. lētajām zālēm līdz 5 EUR.

Fragments no raksta: “Izpētot ZVA datus par ražotāju zāļu cenu izmaiņām, Diena secināja, ka tieši 2025. gada janvārī, kad stājās spēkā veselības ministra Hosama Abu Meri vadītā recepšu zāļu reforma, ražotāji masveidīgāk veikuši cenu izmaiņas. VM informatīvajā ziņojumā norādījusi, ka, salīdzinot ražotāja cenu izmaiņu apmēru pa gadiem cenu grupās, 2025. gadā lielākais cenu samazinājums ir bijis zāļu cenu grupā līdz 5 eiro, savukārt nomināli lielākais cenu palielinājums ir bijis zālēm, kuru cena ir robežās no 25 līdz 50 eiro.”

 ZVA komentārs:

Ne visas publikācijā minētās cenu izmaiņas attiecas uz ražotāju cenām.

182 gadījumos cenu izmaiņas skāra paralēli importētos vai paralēli izplatītos zāļu:

• šiem produktiem cenas palielinātas 45 reizes;
• cenas samazinātas 145 reizes 2025. gadā.

Publikācijā izmantotie dati atspoguļo cenu izmaiņu skaitu (recepšu un bezrecepšu zālēm, kā arī paralēli importētām un paralēli  izplatītām zālēm), nevis kā publikācijā ir minēts – medikamentu skaitu, kam tika mainītas ražotāju cenas.

Šajā grupā ietilpst gan recepšu, gan bezrecepšu zāles, līdz ar to šo datu izmantošana, analizējot ražotāju cenu politiku, un neminot, ka iekļauts ir arī bezrecepšu zāļu skaits ir produktus nekorekta.

Zāļu pieejamības uzlabošanas pasākumu mērķis ir mazināt iedzīvotāju izdevumus par zālēm (out-of-pocket maksājumus), pārskatot zāļu cenu veidošanu aptiekās.

Pasākumi paredz, ka:

• ražotājiem jānodrošina cena, kas nepārsniedz attiecīgā medikamenta cenu Lietuvā un Igaunijā;
• ražotāji cenu drīkst paaugstināt ne biežāk kā vienu reizi 12 mēnešos.

Šie nosacījumi daudzos gadījumos paredz arī cenu samazinājumu arī no ražotāju puses.

Aptieku cenu nozīme iedzīvotājiem

 Iedzīvotājiem saistošāka ir aptiekas cena, nevis ražotāja deklarētā cena.

Izvērtējot aptieku cenu izmaiņas recepšu zālēm:

• 289 produktiem cena palielināta;
• 584 produktiem cena samazināta;
• vienam produktam aptiekas cena nemainījās, lai gan ražotāja cena pieauga par 31,79%.

Tāpat jāņem vērā, ka lielai daļai recepšu zāļu ražotāji cenas 2025. gadā nemainīja, bet ievērojamai daļai no šiem produktiem aptiekas cenas samazinājās (izņemot lētāko zāļu segmentu līdz 5 EUR).

Fargments no raksta: “Kopumā 2025. gada janvārī maksimāli pieļaujamo cenu ražotāji pacēla 248 zāļu produktiem – vairumā gadījumu ārvalstīs ražotajiem medikamentiem. Dienas izpētītie ZVA dati liecina, ka daudziem medikamentiem cena kāpa vismaz par trešdaļu, bet 14 medikamentiem pat vairāk nekā uz pusi un dažiem – pat par 135% un 150%. Cenas izteiksmē tas nozīmē, ka, piemēram, Somijā ražotā Amlodipine Vitabalans (5 mg) maksimāli pieļaujamā cena ar PVN pirms cenas palielināšanas bija 2,50 eiro, bet pēc cenas palielināšanas jau 5,49 eiro (ražotāja deklarētās cenas palielinājums bija 135,29%), savukārt tā paša ražotāja Bisoprolol Vitabalans (5 mg) iepriekš maksāja 2,62 eiro, bet pēc cenas kāpuma – 5,89 eiro (deklarētais sadārdzinājums 150%). Īpaši izjūtams kāpums ir dārgākajām zālēm, piemēram, Nīderlandē ražotais Fluorouracil Accord (50 mg/ml, 100 ml flakons) iepriekš maksāja līdz 25,42 eiro, bet pēc sadārdzinājuma jau teju līdz 40 eiro (39,98 eiro). Vācijas kompānijas Ferring produkta Minirin sadārdzinājums ir no 25,30 uz 39,24 eiro, bet Vācijā ražotajam Neovii Biotech preparātam Grafalon (20 mg/ml) cena kāpusi no 3362,80 eiro līdz 4807,04 eiro (sadārdzinājums par 42,98%). Cenas samazinājums janvārī deklarēts 228 zālēm, piemēram, Latvijas uzņēmuma Grindeks Lenalidomide 5 mg deklarēts samazinājums no 3215,18 eiro uz 550,48 eiro, šī paša ražotāja zāles Sitagliptin Grindeks (100 mg) maksā par trešdaļu mazāk (maksimāli pieļaujamā cena iepriekš – 55,97 eiro, tagad – 30,64 eiro).”

 ZVA faktu precizējums:

 Cenu izmaiņu salīdzināšana tikai procentos bez vērtējuma eiro izteiksmē var radīt maldinošu priekšstatu –  jo zemāka sākotnējā cena, jo lielāks procentuālais svārstību apmērs.

• Piemēram, zālēm Escitalopram Grindeks 10 mg cena pieauga par 146,09%, taču aptiekas cenas pieaugums bija tikai 2,88 EUR (ar PVN).
• Savukārt zālēm Grafalon 20 mg/ml cenas pieaugums procentuāli bija mazāks (42,98%), bet aptiekas cena palielinājās par 1444,24 EUR (ar PVN).

• Iedzīvotājiem būtiskāka ir aptiekas cenas maiņa eiro (ar PVN), nevis ražotāja cenas maiņa procentos.
• Latvijas Zāļu reģistrā pārsvarā reģistrēti ārvalstu ražotāju medikamenti.
• Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 803 ražotāji cenas deklarē divas reizes gadā – uz 1. janvāri un 1. jūliju – neatkarīgi no tā, vai cena ir mainījusies.
• 2025. gada janvārī ražotāji aktualizējuši cenas lielākam recepšu zāļu produktu skaitam, nekā iepriekšējā gada janvārī. Būtiski uzsvērt, ka, stājoties spēkā zāļu cenu pieejamības pasākumiem, 2025. gada janvārī ražotāji lielākai daļai recepšu zāļu produktu cenas samazināja nekā palielināja. Salīdzinājumam – 2024. gada janvārī lielākajai daļai recepšu zāļu produktu ražotāji cenas palielināja.
• Pērn janvārī, kad stājās spēkā izmaiņas cenu pieejamības veicināšanai, ražotāji cenas samazināja par 24 procentpunktiem vairāk recepšu zāļu produktu nekā pirms zāļu pieejamības veicināšanas izmaiņām.

ZVA vispārējs komentārs par zāļu cenu deklarēšanu un rakstā iekļauto zāļu salīdzinājumu

Par maksimāli pieļaujamo cenu izmaiņām un rakstā minēto skaitli 248. Jāuzsver ka tājā iekļautas arī bezrecepšu zāles, uz kurām pērn ieviestie zāļu pieejamības uzlabošanas pasākumi neattiecās. Nav korekti pieskaitīt arī paralēli importētās zāles, ja tiek uzsvērts, ka cenas mainījuši ražotāji. Korekti pārrēķinot – cenu palielinājums attiecināms uz 158 produktiem, nevis 248.

 Par medikamentu salīdzinājumiem

• Latvijas ražotāju medikamentu īpatsvars Zāļu reģistrā ir salīdzinoši neliels.
• Latvijas ražotāju zāles veido apmēram 5,5% no Latvijā reģistrētajām zālēm.
• 2025. gada janvārī mainīto ražotāja cenu zāļu īpatsvars Latvijas ražotājiem bija ~9,8%.
• Samazināto cenu segmentā – 9,6%, palielināto – 11,4%.

Par atsevišķu medikamentu piemēriem

• Amlodipine Vitabalans – 2025. gada oktobrī ražotājs cenu samazināja par 31,25%.
• Minirin – nav pārdots vairāk nekā 5 gadus; cenas izmaiņas nav saistītas ar reformu.
• Grafalon – cenu pieauguma iemesli nav saistīti ar reformu vai Latvijas tirgu.
• Lenalidomide Grindeks – produkts Latvijā nav ticis tirgots; arī iepriekš deklarētas krasas cenu svārstības.

Par ražotāju cenu deklarēšanu martā

Ražotāji un to pārstāvji cenu paaugstinājumu deklarējuši 59 produktiem (nevis 63), bet samazinājumu – 23 produktiem.

Ja vērtē zāļu pieejamības uzlabošanas pasākumu kontekstā:
• cenu palielinājums – 48 produktiem;
• cenu samazinājums – 19 produktiem.

Marts bija viens no trim mēnešiem 2025. gadā, kad paaugstināto cenu produktu skaits pārsniedza samazināto.

Avots: ZVA