Par nozares aktualitātēm un gastroenteroloģiju LFB konferencē

13. martā, piektdien, Rīgā notika kārtējā Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) konference, kas bija labi apmeklēta. Konferences galvenā tēma bija kuņģa un zarnu trakta traucējumi, par kuriem referēja gastroenterologi: par vīrusinfekciju izraisītu caureju bērniem stāstīja Ieva Puķīte, protonu sūkņa inhibitoru darbības nianses skaidroja Ilona Vilkoite, bet par cīņu ar kairinātas zarnas sindromu runāja asociēts profesors Aleksejs Derovs.

LFB prezidente Zane Melberga, runājot par topošiem grozījumiem Aptieku darbības noteikumos (25-TA-102) un centieniem aizstāvēt farmaceitu iespēju vakcinēt iedzīvotājus, atsaucās uz pozitīvo pieredzi 19 Eiropas valstīs, piemēram, ģeogrāfiski un mentāli mums tuvajā Polijā farmaceiti iedzīvotājiem aptiekā var ievadīt 27 dažādas vakcīnas, bet Lietuvā farmaceiti vakcinē pret gripu un ērču encefalītu. Arī Latvijā būtu loģiski sākt ar šīm abām vakcīnām. Z. Melberga uzsvēra: “Skaidroju citu profesiju pārstāvjiem, ka farmaceiti zina savas kompetences robežas un nekonkurē ar ārstiem. Aptieku pakalpojumu sniegšana izbrīvē laiku kvalitatīvai farmaceita sarunai ar pacientu par veselību, tādēļ ir svarīgi iedzīvotājiem tos nodrošināt. Diemžēl uz citu Eiropas valstu fona Latvijas aptiekas šai ziņā izskatās gaužām pieticīgi, un tas ir jāmaina.” Tā kā vakcinācijas aptvere Latvijā nav labā līmenī, jāizmanto katras profesijas, arī farmaceitu, resursi, lai to veicinātu, domā LFB prezidente.

Viņa arī norādīja, ka tāpat kā ārstiem farmaceitiem jābūt to profesiju vidū, kam valsts apmaksā vakcināciju pret gripu, jo kontakts ar pacientiem ir ļoti intensīvs.

Stāstot par Zāļu lietošanas pārskata (ZLP) pilotprojekta gaitu, Z. Melberga prognozēja, ka, pārejot uz turpmāku ZLP īstenošanu, visdrīzāk sākumposmā datu apkopošanas sistēma netiks savienota ar e-veselību. Pašlaik notiek sarunas, kā panākt, lai ārsti var iepazīties ar ZLP atsevišķa faila veidā pacienta profilā. Tas būtu labs sākums, ko LFB atbalsta, jo tas ir solis pretī labākai saziņai ar ārstiem. Tas ir būtiski, lai ārsti ir informēti par viņu pacientiem izveidotiem ZLP, lai ar kopīgām pūlēm pacientam izdodas panākt optimālu zāļu lietošanu.

Savas runas turpinājumā Z. Melberga pastāstīja par aptiekas klientes vēstuli, ko saņēmusi Veselības ministrija. Iedzīvotāja pauž neapmierinātību ar piemēroto maksu par farmaceita pakalpojumu, ko viņa aptiekā neesot saņēmusi, bet zāļu lietošanas instrukciju var izlasīt pati. Turklāt, pērkot zāles, viņai ne reizi neesot skaidrota to lietošana, ne arī stāstīts par blakusparādībām vai ko citu.

Z. Melberga komentēja, ka sievieti var arī saprast, jo “katrs cenšas samazināt savus izdevumus kā māk”, aicinot farmācijas speciālistus klientiem vienmēr skaidrot situāciju: “No manas puses jums liels lūgums farmaceita un farmaceita asistenta praksē runāt ar pacientiem, atbildēt uz jautājumiem, skaidrot gan par sistēmu, gan zālēm.”

Iedzīvotāji joprojām čeku atšķirību dēļ nesaprot, cik īsti viņi maksā par pakalpojumu, nesaprot, ka Latvijā jebkurā aptiekā farmaceita pakalpojuma maksa iedzīvotājam ir vienāda – 0,75 eiro, piemēram, minētās vēstules autore domā, ka viņai bijis jāmaksā 1,75 eiro. “Ja pacients nesaprot, es teiktu, nav jādusmojas, bet jāskaidro čekā redzamās summas – ko sedz valsts, ko maksā pircējs. Tā nu tas ir, ka esam šīs reformas īstenotāji. Mūsu uzdevums ir informēt ne tikai par zālēm, bet arī par sistēmas darbību. Dažkārt jāskaidro pat tik vienkāršas lietas, ka farmaceiti nesaņem algu no valsts un arī maksa par farmaceita pakalpojumu nenonāk pa taisno viņu kabatā,” aicināja Z. Melberga. Viņa norādīja uz paradoksu, ka iedzīvotājus satrauc šie 75 centi par farmaceita pakalpojumu vai 50 centi par asinsspiediena mērīšanu aptiekā, tai pašā laikā viņi pilnīgi saprot, ka maksa par ārsta konsultāciju ir 60-90 eiro apmērā.

LFB prezidente uzsvēra farmaceita konsultācijas augošo nozīmi apstākļos, kad valsts nodrošinātā veselības aprūpe ir grūti pieejama, cilvēki arvien biežāk vai nu maksā paši, vai neārstējas, un farmaceits aptiekā kļūst par pieejamāko padomdevēju. Par to viennozīmīgi ir jāsaņem samaksa, bet padomdevēja statuss jāapliecina ar darbiem.

Z. Melberga dalījās ar novēroto OSCE eksāmenā: “Strukturēta konsultācija ilgst septiņas minūtes, tajā ir noteikti jautājumi, no kuriem pirmais ir: vai pacientam ir laiks uzklausīt informāciju par viņa zālēm. Ja pacients ir gatavs sarunai, speciālists to turpina. Tas būtu jāpraktizē katrā aptiekā.

Ja aptiekā strādā jaunākās paaudzes farmācijas speciālists, viņš var būt labs informācijas avots vecākās paaudzes kolēģiem par šo konsultāciju struktūru. Ja mēs ikvienam pacientam apjautāsimies, vai viņš ir gatavs saņemt šo īso konsultāciju, tad šāda veida pārmetumi, kā vēstulē, jau būs nepamatoti,” vērtē prezidente.

“Jāmazina sabiedrībā iesakņojies aplamais uzskats, ka farmaceits neko nedara, tikai iekasē naudu. Neviens cits kā tikai paši farmācijas speciālisti nevar mainīt šo attieksmi. Mums jājautā sev: vai katrā sarunā ar pacientu daru maksimālo, lai mūs nesauktu par pārdevējiem? Protams, rindas, nogurums, klientu negatīvisms ir realitāte, bet katram klientam sniegtā viņam būtiskā informācija atmaksāsies, mēs zinām, ka ir pateicīgi klienti un tas ir mūsu nopelns. Tikai mēs paši varam pierādīt, ka mūsu darbam ir liela pievienotā vērtība,” Z. Melberga centās iedvesmot klausītājus.

Viņa atzīmēja, ka farmaceitiem būs jāspēj būt prasmīgākiem arī par mākslīgo intelektu, jāpierāda cilvēciskas sarunas nozīme, protams, darbojoties savu spēju un zināšanu robežās.

Z. Melberga skaidroja, ka šāda nepieciešamība pēc skaidrojošā darba un arī arvien augoša slodze trūkstošo zāļu sagādē nav tikai mūsu valsts nozares sistēmai raksturīgas iezīmes. Citās Eiropas valstīs arī farmaceitiem jāiegulda arvien vairāk laika un zināšanu sistēmas darbības nodrošināšanā. Saņemti signāli no citām valstīm, ka zāļu trūkuma vai to dārdzības dēļ iedzīvotāji vērš savas dusmas pret farmaceitiem, kurus agrāk uzskatīja par uzticamiem, kompetentiem, cienījamiem speciālistiem. Iedzīvotāji vēršas pret aptiekā strādājošu speciālistu, lai gan saprot, ka viņš nav atbildīgs par izveidojušos situāciju. Latvijā zāļu trūkums nav liels – īslaicīgi (2-3 nedēļas) trūkst tikai 2% zāļu. Taču katra šāda situācija aptiekā nozīmē potenciālu konfliktu klāt pie zāļu cenu reformas negācijām. Z. Melberga atzīmēja, ka diemžēl globālie procesi neliecina par stāvokļa uzlabošanos ar zāļu apgādi, drīzāk pretēji… Augošās degvielas cenas ietekmēs zāļu ražošanu, piegādi un pieejamību, jo pasaulē viss ir saistīts.

Kā vienu no pozitīvām zāļu cenu reformas ietekmēm prezidente minēja to, ka aptiekas tomēr ir ieguvējas, ka daļa agrāko lieltirgotavu ieņēmumu tika novirzīta uz aptiekām.

Z. Melberga atgādināja, ka biedrība ik dienu strādā, lai farmācijas speciālistu prestižs stiprinātos. Viņa aicināja sekot biedrības kontam sociālos tīklos, dalīties ar LFB informāciju, atbalstīt visus centienus profesionālo interešu labā, kā arī aicināja speciālistus stastīt skolēniem, jauniešiem un ikvienam, ko spēj farmaceiti, farmaceita asistenti un kā viņi var palīdzēt. “Atceramies, ka vairumā gadījumu mēs esam uzdevumu augstumos, konsultējam, darām nozīmīgu darbu!”

Pasākuma dalībnieki uzdeva arī jautājumus: vai būtu iespējams ārstus aicināt izdrukāt un izsniegt pacienta pārstāvim receptes numuru, lai aptiekā zāles varētu izsniegt atbilstoši noteikumiem. Kolēģi piebalsoja, ka sociālie darbinieki, kas piegādā zāles klientiem, arī saskaras ar šīm grūtībām. Klausītāji atzina, ka tā ir nopietna problēma. Z.Melberga atbildēja, ka normatīvie akti nosaka, ka ārstiem tas jādara pēc pacienta pieprasījuma. Ārste I. Puķīte piebilda, ka nereti šīs receptes pacienti prasa izrakstīt pa tālruni, un arī tādēļ receptes numuru nav iespējams nodot.  Z. Melberga atzina, ka šī problēma pastāv, bet nesolīja ātru risinājumu.

Cits jautājums izskanēja no Lietuvas pierobežas aptiekas pārstāves. Latvijas iedzīvotāji nereti dodas uz aptiekām Lietuvā, lai tur iegādātos recepšu zāles, ko varot izdarīt pat bez receptes. Kolēģe rosināja šo jautājumu pārrunāt BaltPharm forumā, lai abās valstīs būtu noteikumiem atbilstoša kārtība.

Olita Zariņa