Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Veselības ministrija izsludinājusi iepirkumu pētījumam par Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju paradumiem alkoholisko dzērienu iegādē Latvijā. Pētījuma mērķis esot izstrādāt metodoloģiju tūristu Latvijā iegādātā absolūtā alkohola patēriņa aprēķināšanai. Pētījumu paredzēts īstenot ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu projekta “Nacionālā mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” ietvaros. Plānotā līgumcena 140 000 eiro, termiņš – 2029. gada 21. decembris. Pētījumā izmantos informāciju, kas iegūta, aptaujājot 18 līdz 74 gadus vecus Igaunijas un Lietuvas iedzīvotājus, kuri alkoholiskos dzērienus iegādājušies Latvijā. Ja pareizi saprotu, vairākus gadus Latvijas zinātnieki un pētnieki skraidīs pa Lietuvu un Igauniju, lai izķertu un nopratinātu tos, kuri dzer mūsu alkoholu, un tad uz “stingriem zinātniskiem pamatiem” aprēķinās pāri robežai aizplūstošā alkohola apjomu. Un tālāk? Visticamāk, ministrijas atbildīgās amatpersonas ar apmierinājuma izteiksmi sejā (būs taču apgūta atskaitēs uzrādāma naudiņa) norakstīs pētījumam iztērēto summu kā ieguldījumu veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumos. Lai gan ne “veselības veicināšanai”, ne “slimību profilaksei” no tā ne silts, ne auksts.
Ja kaut ko tādu pētītu Ekonomikas ministrija, varētu mēģināt saprast. Prece aizplūst, naudiņa ieplūst – ekonomika strādā. Bet Veselības ministrija? Kāds sakars lietuviešu un igauņu izdzertajam alkoholam ar veselības veicināšanu Latvijā? Varbūt Veselības ministrijā cer, ka pārrobežnieki dzers mūsu alkoholu tādos apjomos, ka mums nekas nepaliks pāri? Tas varbūt varētu būt veselīgu dzīvesveidu veicinošs pasākums. Bet, nopietni runājot, mūsu varai nepietiek apņēmības turēties pretī ar alkohola apriti saistīto ražotāju un tirgotāju lobijam, kas pasauli redz tikai caur naudas plīvuru. Un Veselības ministrijai par to nospļauties. Vai gan citādi tā nodarbotos ar tukša gaisa bīdīšanu, imitējot aktivitātes? Ja jau ir vēlēšanās alkohola sakarā pētīt kaimiņvalstis, tad varbūt vispirms vajadzētu mēģināt izpētīt un pārņemt no viņiem tos pasākumus, kuros viņi atkal ir mums soli priekšā. Varbūt vajadzētu mēģināt papētīt, kādas vērtības pie viņiem tiek liktas svaru kausos, domājot par tautas nākotni. Piemēram, Lietuvā jau labu laiku alkohola iegāde atļauta tikai no divdesmit gadu vecuma. Mūsu likumdevēji brīdi paplātījās ar šādu pašu ideju, bet tā izčākstēja kā pārdurts balons. Mūsu valstī jaunatnes pasargāšana no kaitīgas ietekmes nav prioritāte.
Varbūt kāds no veselības ministra padomnieku armijas varētu ieteikt izsludināt iepirkumu – izpētīt un aprēķināt naudas izteiksmē alkohola posta radītās sekas valsts mērogā? Mūsu pašu valsts mērogā! Apkopojot patiesos datus par izjukušām ģimenēm, par sagrautu bērnību, par priekšlaicīgu nāvi, par izdevumiem, kādi nepieciešami alkohola lietošanas seku ārstēšanai utt. Rezultāts varētu būt graujošs. Bet tieši tādēļ ļoti nepieciešams. Lai tie, kuru spēkos būtu kaut ko mainīt, sāktu domāt. Mēs dzīvojam valstī, kurā ar visādiem burbuļpētījumiem mēģina imitēt darbību un rūpes par valsti, nodokļu maksātāju naudu gan vienkārši kaisot vējā par tukšiem grabuļiem, gan pārvietojot uz apšaubāmas kvalitātes “zinātnieku un pētnieku” kabatām. Valstī it kā trūkst naudas normālai, uz cilvēku vērstai medicīnai. Bet varbūt patiesībā nemaz tik ļoti netrūkst, tikai tā nereti tiek aizbīdīta tur, kur pēc tās nav nekādas vajadzības? Minētais iepirkums tāds sīkums vien ir. Nieka naudiņa. Bet ja tādu ir daudz? Ja tādi ir visās ministrijās Un vēl sabiedriskajās organizācijās, kas barojas no nodokļu maksātāju naudas? Tad rezultāts ir tāds, kāds ir. Un tas ir traģiski.
Kāds sakars lietuviešu un igauņu izdzertajam alkoholam ar veselības veicināšanu Latvijā?
Avots: LETA, Latvijas Avīze, Dace Baltruma
