Diena: Trūkst skaidra ārstēšanas ceļa

Nieru slimnieku reģistrs palīdzētu uzlabot šo pacientu ārstēšanu

Nieru slimības, no kā cieš ap 20% iedzīvotāju, ir viens no pieciem biežākajiem nāves cēloņiem Latvijā. Iemesls tam nereti ir novēlota diagnoze un skaidra ārstēšanas ceļa trūkums. Arī nieru transplantācija tiek nozīmēta pārāk mazam skaitam pacientu, lai gan tā ir efektīvāka nieru aizstājterapijas metode nekā hemodialīze.

Vajadzīgs juridisks statuss

Šobrīd uz transplantāciju rindā gaida 59 nieru slimnieki. Kopumā šīs operācijas nepieciešamība tiek izvērtēta 6% dialīzes pacientu, kamēr Ziemeļvalstīs – 20%. Latvija ir viena no retajām valstīm, kur uz transplantāciju rindu tikpat kā nav, kamēr, piemēram, Vācijā uz to jāgaida pieci gadi. Tas nozīmē, ka pie mums ir pieejams transplantējamais orgāns, bet nav, ar kuru «to saderināt», tas ir, komplikāciju, piemēram, asiņošanas, riska dēļ, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē situāciju raksturoja Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) nefrologs Kārlis Rācenis, pilotprojekta Hroniskas nieru aizstājterapijas efektivitātes uzlabošana Latvijā vadītājs: kvalitātes un izmaksu modelis kā ārstēšanas un finansiālās ietekmes rīks, izmantojot Latvijas Nieru slimnieku reģistru. Viņš uzsvēra, ka tas ir pirmais ārstēšanas kvalitātes reģistrs Latvijā, kurš ļauj uzlabot slimnieku ārstēšanu, ne tikai apkopo datus. Tajā ietverta informācija par slimības komplikācijām, hospitalizāciju, pacientu izvērtēšanu transplantācijai un ārstēšanās izmaksām. Reģistram jānosaka juridisks statuss, lai ārstniecības iestādēm būtu pienākums iesniegt tajā datus, un tā pārvaldībai un uzturēšanai jāatvēl finansējums, lai tas pēc projekta beigām tiktu turpināts.

K. Rācenis norādīja, ka nieru slimības nebūtu tās, kam vajadzētu būt pacienta nāves iemeslam, taču tā diemžēl notiek. Kā piemēru viņš minēja 24 gadus vecu pacienti ar imunuloģisku nieru slimību. Terminoloģiskās nieru mazspējas dēļ 2015. gadā viņai bija jāsāk hemodialīze (jāpieslēdz mākslīgā niere) – pa četrām stundām trīs reizes nedēļā. Terapijas laikā radās smagi kalcija un fosfora vielmaiņas traucējumi, bija nepieciešami invazīvi izmeklējumi, operācijas, lielas hormonu devas, atkārtotas asins pārliešanas, kam tomēr sekoja smaga mazasinība un 2020. gadā – nāve terminālas nieru mazspējas komplikāciju dēļ.

Bieža un dārga hospitalizācija

Diemžēl tas nav izņēmums, jo hemodialīzes pacientu (pērn to bija 784) mirstības procents ir augsts (2025. gadā – 207; 2024. gadā – 307). Atsevišķos dialīzes centros mirstības īpatsvars pārsniedz pat 30%, tāpēc būtu jāanalizē iemesli, kāpēc ir tādas atšķirības starp ārstniecības iestādēm. Iespējams, tas var norādīt uz nevienmērīgu aprūpes kvalitāti vai atšķirīgu pacientu profilu, pieļāva K. Rācenis, piebilstot, ka ir vajadzīgs skaidrs ārstēšanas ceļš un sistēmiski dati, lai pacients laikus nokļūtu pie nefrologa, netiktu novēlota diagnostika un ārstēšana, izvērtējot arī transplantācijas iespējas. Tas ļautu pacientiem pagarināt dzīvi un arī samazinātu izmaksas, ko rada biežā hospitalizācija, kas ir ambulatorās ārstniecības kvalitātes rādītājs. PSKUS 2025. gadā viens pacients vidēji tika stacionēts divas reizes (vienas reizes izmaksas – 2504 eiro). Diviem dialīzes centriem tas izmaksāja 300 480 eiro. Ja šādi rādītāji ir visā Latvijā, tad uz visiem pacientiem izdevumi varētu sasniegt 3,2 miljonus eiro. Kā iemeslus tik biežai hospitalizācijai K. Rācenis nosauca, piemēram, nepietiekamu dialīzi, tās pieejas problēmas, pacientu nelīdzestību. Eiropā stacionēšanas biežums šajā grupā ir 1,05, ASV – 1,5 reizes. Ja stacionēšanu samazinātu par 10%, ietaupījums būtu 325 000 eiro gadā, par 15% – 488 280 eiro, par 20% – 651 040 eiro.

Vajadzīgs nieru skrīnings

Attiecībā uz vidējās hemodialīzes izmaksām – tās vienam pacientam gadā ir 35 236 eiro. 2023. gadā 26 pacientiem šī terapija izmaksāja 895 812 eiro, 2024. gadā 35 pacientiem – 1 298 190 eiro, bet 2025. gadā 43 slimniekiem – 1 469 108 eiro. Ievērojamas ir arī peritoneālās dialīzes (pacients to pats veic) šķīduma un aprīkojuma izmaksas – vienam slimniekam gadā divos režīmos tās attiecīgi ir – 27 310 eiro un 37 478 eiro.

Pilotprojektā vērtēta arī hemoperfūzijas (filtru pievieno pie standarta dialīzes sistēmas) izmantošana hroniskas nieru slimības pacientiem, un nācās konstatēt, ka trūkst pierādījumu tā efektivitātei, skaidroja K. Rācenis. Latvijas Nefrologu asociācija un pilotprojekta komanda pērn nosūtījusi vēstuli Nacionālajam veselības dienestam, vēršot uzmanību uz šo aspektu, proti, ka, izņemot šo manipulāciju no valsts apmaksāto pakalpojumu saraksta, ietaupījums varētu būt aptuveni 2 līdz 2,5 miljoni eiro gadā.

Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka sēdē sacīja, ka VM to nevēlas skatīt dialīzes vai transplantācijas rakursā, bet plašāk – kā pacientu ceļa un ārstēšanas kvalitātes jautājumu. No šāgada 1. aprīļa mainīts hroniskas hemodialīzes tarifs – no 155 uz 190 eiro, apvienojot sešas manipulācijas ambulatoro pakalpojumu programmā Nieru aizstājterapija. Šādas izmaiņas veiktas, lai mazinātu manipulāciju sadrumstalotību un aktualizētu faktiskās ārstēšanas izmaksas. Aizstājterapija ir un būs arī tāpēc, ka ne visi piekrīt transplantācijai, teica S. Janka. Viņa atgādināja, ka Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānā viens no punktiem ir nieru skrīnings, kas vajadzīgs, lai pacientus regulāri uzraudzītu.

Ilgāka un pilnvērtīgāka dzīve

Runājot par transplantāciju, K. Rācenis akcentēja, ka šobrīd no visiem uz nieres transplantācijas konsīliju nosūtīto skaits PSKUS ir saraksta augšgalā (47%), tai seko Jēkabpils slimnīca (36%) un Dialīzes centrs Rīgā (30%), bet lielākajai daļai centru šis rādītājs ir zem 20%. Taču uz operāciju nosūtīti visvairāk ir no Dubultu veselības centra – 60% (7-8 pacienti), no Jēkabpils – 50%, no RAKUS – 37%, no PSKUS – 27%.

Transplantācijas izmaksas salīdzinoši ir mazākas nekā dialīzēm – pirmajā gadā tie ir 31 705 eiro, kas ietver gan ambulatoros izmeklējumus, gan stacionāra, medikamentu, imunoloģiskās izmeklēšanas, Lifeproof ierīces lietošanas izdevumus, kā arī nieres transplantāta biopsijas. Arī turpmākie tēriņi (2.-4. gadā pēc operācijas) ir mazāki – tie vienam pacientam ir vidēji 5718 eiro.

Latvijas Nieru slimnieku asociācijas vadītāja Jolanta Kaša apliecināja, ka viņa pilnvērtīgi var dzīvot un strādāt, pateicoties pirms 30 gadiem transplantētajai nierei. Tie, kas tolaik bija un palika ar dialīzes terapiju, vairs nav dzīvi, bet no tiem, kam tika transplantēta niere, liela daļa ir šajā saulē. «Dialīze ir ceļš uz nekurieni. To var darīt tad, ja nav pieejams orgāns,» teica J. Kaša.

Klātesošie vairākkārt atgādināja, ka svarīga ir ne tikai ārstēšana slimības beigu stadijā, bet arī savlaicīga diagnostika, skaidrs pacienta ceļš no ģimenes ārsta līdz nefrologam (šobrīd ir apgrūtināta pieejamība valsts apmaksātam speciālistam) un visā valstī vienādi kritēriji pacientu izvērtēšanai un atlasei uz transplantāciju.

Avots: LETA, Diena, Aisma Orupe