Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa tikās ar Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāju Aini Dzlabu un Latvijas Slimnīcu asociācijas vadītāju Andri Bērziņu. Puses ir vienisprātis, ka Latvijas veselības aprūpes sistēma šobrīd pakļauta nopietniem strukturāliem un finanšu izaicinājumiem. Ilgstoši nepietiekamais un nestabilais finansējums ir novedis pie situācijas, ka veselības pakalpojumu pieejamība reģionos un mediķu spēja nodrošināt kvalitatīvu veselības aprūpi pacientiem ir nopietni apdraudēta.
Latvijas Slimnīcu asociācijas vadītājs tikšanās laikā uzsvēra reģionālo slimnīcu stratēģisko nozīmi valsts veselības aprūpes sistēmā, nodrošinot primāro, sekundāro un stacionāro aprūpi tuvāk iedzīvotāju dzīvesvietām. Mieriņa norādīja, ka tieši Covid-19 pandēmijas laikā reģionālās ārstniecības iestādes apliecināja savu kritiski svarīgo lomu. Neraugoties uz to, aizvien nav sakārtota pacientu plūsmas organizācija starp universitātes un reģionālajām slimnīcām. Esošā sistēma rada situācijas, kurās pēcaprūpes izmaksas netiek pienācīgi kompensētas, savukārt speciālistu trūkums un nepietiekams finansējums kavē jaunu mediķu piesaisti un esošo noturēšanu.
Lai gan nozare pauž optimismu par ģimenes ārstu prestiža uzlabošanos un iespēju piesaistīt jaunos ģimenes ārstus, situācija turpina būt kritiska. Vairums no ģimenes ārstiem apkalpo vairāk nekā 2200 pacientu savās praksēs, būtiski pārsniedzot optimālo pacientu skaitu, tādejādi veicinot ārstu izdegšanu. Situāciju sarežģītu padara arī kritiskais māsu trūkums valstī un nekonkurētspējīgais atalgojums. Asociācijas vadītājs arī norādīja uz nepietiekamo un ilgstoši nepārskatīto kapitācijas finansējumu un neatbilstošajiem tarifiem par profilaktiskajiem pakalpojumiem, kas apgrūtina segt prakšu uzturēšanas izmaksas un nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu māsām un atbalsta personālam.
Nozares pārstāvji un Saeimas priekšsēdētāja ir vienisprātis, ka nepieciešama koordinēta rīcība. Tiek rosināts izstrādāt stabilu, ilgtermiņa veselības aprūpes finansēšanas modeli, pārskatīt tarifus ģimenes ārstiem un stiprināt sadarbību starp Veselības ministriju, Nacionālo veselības dienestu, slimnīcām un ģimenes ārstiem. Tāpat būtiski ir stiprināt pašvaldību iesaisti, nodrošinot atbalstu ģimenes ārstu praksēm.
Visi tikšanās dalībnieki ir vienisprātis, ka veselības sistēmas darbības efektivizācija nevar būt pamats nozares finansēšanas izmaiņām, jo ir skaidrs – veselības sistēmas attīstība bez plānveidīga budžeta pieauguma nav iespējama. Saeimas priekšsēdētāja akcentē, ka, nodrošinot veselības nozares budžetu 4% apmērā no IKP, esam nonākuši kritiskā situācijā, salīdzinājumā ar citām ES valstīm. Politiķiem ir jāapzinās šī jautājuma nopietnība, un, izstrādājot nākamā gada budžetu, ir jānostiprina skaidrs laika grafiks, kā šo budžeta daļu palielināt vismaz līdz 6% no IKP.
Tāpat Saeimas priekšsēdētāja pēc tikšanās pauda gatavību 2027. gada budžeta izstrādes procesā iestāties par nepieciešamību pārskatīt tarifus ģimenes ārstu veiktajām manipulācijām, kā arī kapitācijas finansējuma pieaugumam par senioru aprūpi. Jau nākošajā gadā ir jānodrošina medicīnas māsu atalgojuma pieaugums, virzoties uz atalgojumu vismaz 1200 EUR apmērā.
Avots: LETA
