Pacientu un ārstu organizācijas aicina 2027. gada budžetā paredzēt finansējumu valsts apmaksātas ārstēšanas sākšanai vismaz 320 pirmreizējiem neovaskulāras jeb mitrās formas vecuma makulas deģenerācijas pacientiem, otrdien Saeimas apakškomisijas sēdē par Kompensējamo zāļu saraksta aktualitātēm uzsvēra Latvijas Acu ārstu asociācijas (LAĀA) valdes priekšsēdētājs Juris Vanags.
Viņš norādīja, ka intravitreālās injekcijas jau vismaz 20 gadus ir “zelta standarts” tīklenes slimību ārstēšanā. Patlaban valsts apmaksāta anti-VEGF terapija Latvijā sākta diabētiskas makulopātijas pacientiem, bet neovaskulāras vecuma makulas deģenerācijas pacientiem valsts apmaksāta terapija pirmreizējiem pacientiem nav pieejama.
Asociācija uzsver, ka šiem pacientiem, lai viņi nezaudētu redzi, ārstēšana jāapmaksā pašiem, lai gan citās Eiropas Savienības (ES) valstīs šāda terapija ir pieejama par valsts budžeta līdzekļiem.
LAĀA jau 2022. gadā NVD iesniedza informāciju par prioritārām pacientu grupām, kurām nepieciešama anti-VEGF terapija redzes saglabāšanai, tai skaitā pacientiem ar diabētisku makulopātiju, neovaskulāru vecuma makulas deģenerāciju un tīklenes vēnu oklūziju.
Šā gada maijā LAĀA atkārtoti iesniedza NVD informāciju par 320 pirmreizējiem neovaskulāras vecuma makulas deģenerācijas pacientiem.
Latvijas Neredzīgo biedrības vadītājs Kaspars Biezais sēdē uzsvēra, ka savlaicīga ārstēšana šai pacientu grupai ir būtiska ne tikai redzes saglabāšanai, bet arī cilvēku patstāvībai, iespējai turpināt strādāt un mazākai nepieciešamībai pēc sociālā un tuvinieku atbalsta.
Veselības ministrijas (VM) Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktora vietniece Zinta Rugāja norādīja, ka šogad zāļu un medicīnisko ierīču kompensācijai piešķirti 324,9 miljoni eiro. Vienlaikus aprēķinātās vajadzības papildu finansējumam prioritārajiem pasākumiem ir vismaz 200 miljoni eiro.
Pēc NVD prezentētajiem datiem, Kompensējamo zāļu sarakstā kopumā ir 1877 medikamenti, bet 2025. gadā zāļu un medicīnisko ierīču kompensācijai izlietoti 320,65 miljoni eiro. NVD norādīja, ka pērn un šogad veikti vairāki pasākumi zāļu pieejamības uzlabošanai, piemēram, 2025. gadā iekļautas 12 jaunas aktīvās vielas, pārskatīti 14 sarakstā iekļauto zāļu kompensācijas nosacījumi un atvieglota pieejamība 27 sarakstā iekļautajām zālēm.
Savukārt līdz 2026. gada 1. jūnijam, pēc NVD datiem, Kompensējamo zāļu sarakstā iekļautas astoņas jaunas aktīvās vielas un atvieglota pieejamība 30 sarakstā iekļautajām zālēm.
Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktore Vladislava Marāne sēdē atsaucās uz jaunākajiem veselības aprūpes datu un analītikas uzņēmuma “IQVIA” datiem, kas rāda, ka Latvijā zāļu pieejamība daudzās terapijas jomās ir ievērojami zemāka nekā citviet ES.
Sēdes noslēgumā dalībnieki vienojās gatavot vēstuli Ministru prezidentam, aicinot nākamā gada budžeta sarunās veselības aprūpes finansējumu skatīt kopumā, tai skaitā ietverot kompensējamo zāļu un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nepieciešamības.
Avots: LETA
Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju