Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija nosūtījusi atklātu vēstuli Veselības ministrijai, Nacionālajam veselības dienestam un Zāļu valsts aģentūrai, aicinot nekavējoties sākt diskusiju par zāļu pieejamības krīzes riskiem Latvijā. Asociācija brīdina, ka Latvijā atrodas situācija, kurā apdraudēta ne tikai plaši apspriestā jaunu un inovatīvu terapiju pieejamība, bet arī daudz fundamentālāks veselības aprūpes sistēmas mugurkauls – patentbrīvie medikamenti. Tieši ar tiem ikdienā tiek ārstēta lielākā daļa Latvijas pacientu. Neveicot regulējumus likumdošanā, varam nonākt punktā, kur šie medikamenti pamet Latvijas valsti un pacienti paliek bez ikdienas zālēm.
“Latvijas iedzīvotājiem pieejamā veselības aprūpe ar katru brīdi virzās uz arvien kritiskāku situāciju. Laika posmā no 2022. līdz 2025. gadam no kompensējamo zāļu saraksta svītroti 553 medikamenti. Savukārt pētījumi liecina, ka Latvijā pacientiem piecās visizplatītākajās medikamentu grupās ir pieejams mazāks zāļu nekā citur Eiropā. Pat mazāk nekā mūsu kaimiņvalstīs. Tas nozīmē, ka daudzos gadījumos pacientu ārstēšana Latvijā ir ierobežotāka jau pašā pamatā. Šī situācija ir veidojusies gadiem, jo veselības aprūpei un kompensējamo zāļu sistēmai ilgstoši trūcis finansējuma. Rezultātā sistēmā ir izveidojušies “robi” un ir slimības, kurām vienkārši nav pieejamu ārstēšanas iespēju. Tas ietekmē ne tikai šodienu, bet arī nākotni. Ja nav pieejamas pamata zāles, tad arī jaunās, inovatīvās terapijas Latvijā ienāk lēnāk vai neienāk vispār. Tādā veidā mēs atpaliekam divreiz. Gan pamata ārstēšanā, gan modernajās terapijās. Šobrīd nevaram runāt tikai par to, vai mums vajag vairāk jaunu zāļu. Protams, vajag. Bet pirms tam ir jāuzdod daudz nepatīkamāks jautājums. Vai mēs saglabāsim tās zāles, uz kurām pašlaik turas lielākās sabiedrības daļas veselība?” vēstulē skaidro Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas valdes priekšsēdētājs Egils Einārs Jurševics.
2025. gadā patentbrīvie medikamenti veidoja 76% no visiem Latvijas iedzīvotāju lietotajiem medikamentiem, vienlaikus patērējot tikai 43% no kompensējamo zāļu budžeta. Tā kā patentbrīvo medikamentu izstrādē nav atkārtoti jāiegulda līdzekļi sākotnējos pētījumos un klīniskajos izmēģinājumos, to cena parasti ir par 20 % līdz pat 90 % zemāka nekā oriģinālajiem preparātiem. Tieši šīs zāles nodrošina hronisku slimību ārstēšanu, samazina pacientu līdzmaksājumus un ļauj valstij efektīvāk izmantot ierobežotos veselības aprūpes resursus.
Krīze brieda ilgi. Kādēļ tupinām grimt dziļāk purvā?
Kopš 2009. gada finanšu krīzes, ES dalībvalstis zāļu tirgus modeli ir balstījušas tikai uz izmaksu ierobežošanu, liekot ražotājiem izvēlēties – zālēm noteikt pēc iespējas zemāko cenu vai tikt izslēgtam no kompensējamo zāļu saraksta. Tikmēr gadu laikā inflācija Eiropā ir kāpusi vairākkārt. Elektroenerģijas cenas ir pieaugušas par 40 %, savukārt gāzes cenas ir dubultojušās. Kuģu kravu pārvadājumi kļuvuši sešas reizes dārgāki, bet gaisa kravu izmaksas augušas par vairāk nekā 30 %. Medikamentu ražotāji ar esošajām medikamentu iepirkšanas cenām nereti nespēj nosegt medikamentu ražošanas izmaksas.
Un situācija draud pasliktināties. Šodien zāļu pieejamību neapdraud tikai vietējie noteikumi. To apdraud arī ārējie apstākļi, kurus Latvija nevar kontrolēt. Pasaulē patentbrīvo medikamentu piegādātāju skaits ir kritiski zems, tādējādi padarot piegādes ķēdi ārkārtīgi neaizsargātu. 46 % kritiski svarīgo zāļu ir tikai viens piegādātājs. 22% gadījumu zāles nodrošina tikai divi ražotāji. Tikai 20 % medikamentu ir vairāk nekā trīs piegādātāji, kas nodrošina drošāku pieejamību. Šāda situācija radusies uz medikamentiem vērstā cenu samazināšanas spiediena dēļ, kas patentbrīvos medikamentus padara mazāk rentablus.
Ja kritiski svarīgajiem medikamentiem saglabāsies tik ierobežots piegādātāju skaits, jebkuri traucējumi piegādes ķēdē – aktīvo vielu vai zāļu iepakojumu piegādes aizkavēšanās, tehniskas problēmas zāļu ražotnēs, ārējie apdraudējumi, piemēram, dabas katastrofas, karš u.c. – var radīt tūlītēju zāļu deficītu un apdraudēt pacientu ārstēšanas nepārtrauktību. Un tādēļ Latvijai nav luksusa tiesību kļūdīties. Mēs neesam Vācija, Francija vai Polija. Mēs esam mazs tirgus ar ierobežotu pacientu skaitu, augstu cenu spiedienu un vienlaikus ļoti augstām prasībām pret ražotājiem. Ja uzņēmumam ir jāizvēlas, kur ieguldīt savus resursus laikā, kad vēl joprojām jūtamas Covid–19 sekas, kara Ukrainā radītie loģistikas traucējumi un enerģijas sadārdzinājums, kā arī saspīlējums Tuvajos Austrumos un riski ap Hormuza šaurumu, izvēle bieži ir skarbi racionāla. Priekšroka tiek dota lieliem un prognozējamiem tirgiem.
Papildus spiedienu Latvijas tirgū nodrošina medikamentu ražotājiem uzliktais birokrātiskais slogs. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, zāļu ražotājam iekļaujot Kompensējamo zāļu sarakstā jaunas zāles jāmaksā Nacionālajam veselības dienestam (NVD) vienreizēju “Zāļu vai medicīnisko ierīču novērtējuma maksu”, kas robežojas no aptuveni 369 EUR līdz 925 EUR.
Bez minētās novērtējuma maksas, saskaņā ar noteikumiem, zāļu ražotājam katru gadu un par katru iepakojuma veidu ir jāmaksā arī “Gada maksa par zāļu un medicīnisko ierīču uzturēšanu kompensējamo zāļu sarakstā” – aptuveni 750 EUR. Piemēram, tas nozīmē, ka nodeva ir jāmaksā atsevišķi gan par identiska asinsspiedienu pazeminoša medikamenta 10mg iepakojumu, gan 20mg iepakojumu. Šādas izmaksas ir būtiskas un ir papildus finansiālais slogs zāļu ražotājiem. NVD uzturmaksa nav diferencēta – tā ir vienāda neatkarīgi no tā, pirmkārst, vai medikaments maksā dažus centus vai vairākus tūkstošus, vai pat miljonus eiro, un, otrkārt, kāds ir zāļu apgrozījums. ZVA šo gada uzturmaksu ir samazinājusi, taču vienlaikus atcēlusi atvieglojumus. Tā ir jāmaksā arī tad, ja nav apgrozījuma. Piemēram, Latvijā ir medikamenti, kas tiek iepirkti valsts rīkotu konkursu ietvaros reizi divos gados. Ja uzņēmums šajā konkursā neuzvar, tam faktiski uz diviem gadiem nav iespēju realizēt savu produktu tirgū, taču uzturmaksa joprojām ir jāmaksā. Tas liek atsevišķiem ražotājiem izvērtēt, vai vispār ir lietderīgi darboties Latvijas zāļu tirgū, jo maksa jāmaksā arī bez jebkāda apgrozījuma.
Būtiski pieminēt, ka šādas gada maksas par zāļu un medicīnisko ierīču uzturēšanu kompensējamo zāļu sarakstā nav nedz Lietuvā, nedz Igaunijā. Vienlaikus Latvijā noteikts, ka kompensējamo zāļu cenas nevar būt augstākas kā Lietuvā un Igaunijā, taču nav ņemts vērā apstāklis, ka starp Baltijas valstīm nav vienādi zāļu reģistra uzturēšanas izmaksas. Kas nozīmē, ka zāļu ražotājiem Latvijas tirgū ir būtiski augstākas izmaksas nekā zāļu ražotājiem Lietuvā un Igaunijā. Šādi apstākļi ir diskriminējoši un neveicina zāļu ražotāju interesi par ienākšanu Latvijas zāļu tirgū un konkurences principu uzturēšanu.
Kā nepalikt bez medikamentiem?
Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija aicina lēmumu pieņēmējus veikt vairākas, kritiski svarīgas izmaiņas, lai nodrošinātu, ka iedzīvotājiem svarīgie medikamenti pieejami arī turpmāk. Dažas no tām:
1) Pārskatīt uzturēšanas gada maksas. NVD gada uzturmaksas ir jāatceļ, veicinot jaunu medikamentu ienākšanu Latvijas tirgū. Savukārt, ZVA gada uzturmaksām ir jāparedz atvieglojumi.
2) Kompensējamo zāļu pieejamības un piegādes nepārtrauktības uzlabošana, mazinot administratīvos šķēršļus. Pašreizējā sistēma ir salīdzinoši neelastīga. Kompensējamo zāļu sistēma balstās uz konkrētu produkta identifikācijas numuru. Ja produkts ir identisks, bet atšķiras, piemēram, tā iepakojums, produktu tirgot nevar, jo šis numurs nesakrīt. Lai šādas zāles varētu piedāvāt, ir jāiziet pilns iekļaušanas process kompensējamo zāļu sarakstā, kas ir laikietilpīgs un dārgs. Tāpēc būtu nepieciešams elastīgāks regulējums, kas ļautu NVD operatīvi veikt izmaiņas kompensējamo zāļu sarakstā – piemēram, attiecībā uz iepakojuma lielumu vai atsevišķos gadījumos arī devām. Tas zāļu trūkuma brīžos ļautu piegādāt identiskus medikamentus, tikai citu valstu iepakojumos, veicinot medikamentu pieejamību.
3) Neattiecināt finansiālās līdzdalības līgumus uz patentbrīvajiem medikamentiem. Finansiālās līdzdalības līgums ir konfidenciāla vienošanās starp NVD un zāļu ražotāju. Tā mērķis ir nodrošināt pacientiem medikamentu pieejamību kompensējamo zāļu sarakstā, ražotājam uzņemoties daļu no finansiālā riska jeb atgriežot daļu līdzekļu valsts budžetā. Piemēram, ja zāļu kompensācijai izlietotie valsts budžeta līdzekļi kalendārajā gadā pārsniedz limitu, pārsniegto summu ražotājs apņemas sniegt no saviem finanšu līdzekļiem. Šādi līgumi būtu jāsaglabā tikai oriģinālajām, inovatīvajām zālēm. Tiklīdz tirgū ienāk patentbrīvais medikaments, šie nosacījumi būtu jāpārskata, jo pašreizējā sistēma attur patentbrīvo zāļu ienākšanu tirgū. Jau tā zemo cenu dēļ ģenērisko zāļu ražotāji var nonākt situācijā, kurā tiem jāatmaksā valstij lielāka summa, nekā tie faktiski ir nopelnījuši Latvijā.
4) Palielināt kompensējamo medikamentu budžetu par vismaz 30 % ik gadu.
5) Palielināt veselības aprūpes finansējumu līdz vismaz 6 % no IKP saskaņā ar Sabiedrības veselības pamatnostādnēm.
Mēs šodien runājam nevis par nākotnes risku, bet par procesu, kas jau ir sācies. Jautājums nav, vai zāļu pieejamība Latvijā pasliktināsies. Jautājums ir, cik tālu mēs ļausim šai situācijai attīstīties, pirms sāksim rīkoties.
Avots: LETA
