Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Valdība šodien plāno skatīt Labklājības ministrijas (LM) informatīvo ziņojumu, kurā rosināts no 2030. gada pilngadīgu personu invaliditātes noteikšanā lielāku nozīmi piešķirt cilvēka funkcionēšanas spējām, nevis diagnozei, kā arī kopšanas pabalstu palielināt līdz 450 vai 540 eiro mēnesī atkarībā no nepieciešamās aprūpes intensitātes.
Kā liecina LM informatīvais ziņojums, LM piedāvā pilnveidoto invaliditātes novērtēšanas pieeju un īpašas kopšanas nepieciešamības novērtēšanu ieviest no 2030. gada 1. janvāra. Pirms tam paredzēts pilotprojekts, pēc kura valdībā atkārtoti iesniegtu precizētu piedāvājumu un tā izmaksu aprēķinus.
Ministrija vēlas invaliditātes ekspertīzē mazināt medicīniskās diagnozes dominējošo nozīmi un kā vadošo kritēriju statusa piešķiršanai nostiprināt personas funkcionēšanas izvērtējumu. Plānots vērtēt ne tikai veselības traucējumus, bet arī to ietekmi uz cilvēka pašaprūpi, mobilitāti, saziņu, mājsaimniecības darbiem, nodarbinātību un līdzdalību sabiedrībā.
Patlaban pilngadīgās personas, piesakoties invaliditātes ekspertīzei, aizpilda funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketu. LM secinājusi, ka šāds “subjektīvs pašnovērtējums” nav pietiekams lēmuma pieņemšanai, turklāt papīra anketās sniegtos datus nav iespējams sistemātiski elektroniski analizēt un salīdzināt ar medicīnisko informāciju.
Tādēļ plānots pašnovērtējuma anketu aizstāt ar Pasaules Veselības organizācijas izstrādāto invaliditātes novērtēšanas instrumentu “WHODAS 2.0”. Anketu sarunā ar personu aizpildītu Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) funkcionālais speciālists – ergoterapeits vai fizioterapeits.
Pēc sākotnējā izvērtējuma personai piemērotu vienu vai vairākus mērķētos protokolus redzes, dzirdes, kustību, garīgās veselības vai hronisku slimību radīto traucējumu novērtēšanai. Ārsti vērtētu ķermeņa funkcijas un struktūras, bet funkcionālie speciālisti – personas aktivitātes un līdzdalību ikdienas dzīvē.
Pirmreizējas invaliditātes ekspertīzes gadījumā cilvēku paredzēts vērtēt klātienē VDEĀVK telpās. Savukārt atkārtotas ekspertīzes gadījumā novērtēšana noteiktos apstākļos varētu notikt arī attālināti. Savukārt cilvēkiem, kuriem jāvērtē īpašas kopšanas nepieciešamība, novērtējumu veiktu dzīvesvietā.
Patlaban VDEĀVK gadā saņem aptuveni 70 000 iesniegumu invaliditātes ekspertīzei, bet tikai aptuveni 1% ekspertīžu notiek klātienē. LM ieskatā dokumentu izskatīšana bez tikšanās ar cilvēku ne vienmēr ļauj pietiekami precīzi novērtēt funkcionēšanas ierobežojumu smagumu.
Ziņojumā arī piedāvāts mainīt īpašas kopšanas nepieciešamības noteikšanu. Pašlaik to vērtē, izmantojot Bartela indeksu vai, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem – psihiatra atzinumu. LM secinājusi, ka šie instrumenti nav savstarpēji salīdzināmi un neļauj noteikt, cik intensīva aprūpe cilvēkam faktiski nepieciešama.
Bartela indeksu un psihiatra atzinumu kā galveno izvērtējumu paredzēts aizstāt ar LM izstrādātu Aprūpes intensitātes skalu. Tajā vērtētu 25 pozīcijas, tai skaitā pašaprūpi, sarežģītākas ikdienas darbības un kognitīvās spējas. Atbilstoši iegūtajiem punktiem noteiktu augstu vai ļoti augstu īpašas kopšanas nepieciešamību.
Novērtējumu personas dzīvesvietā veiktu VDEĀVK iepirkumā piesaistīti fizioterapeiti vai ergoterapeiti. Tādējādi pašvaldību sociālie dienesti vairs nebūtu atbildīgi par īpašas kopšanas nepieciešamības izvērtēšanu.
Atbilstoši aprūpes intensitātei rosināts noteikt divus kopšanas pabalsta apmērus. Cilvēkiem ar augstu kopšanas nepieciešamību pabalsts būtu 450 eiro mēnesī, bet ar ļoti augstu kopšanas nepieciešamību – 540 eiro mēnesī. Pabalstu paredzēts indeksēt reizi trijos gados, ņemot vērā inflāciju.
Patlaban kopšanas pabalsts vispārējā gadījumā ir 213,43 eiro mēnesī, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 413,43 eiro. LM piedāvājums paredzētu pabalstu visiem pašreizējiem tā saņēmējiem palielināt vismaz līdz 450 eiro.
Šī gada janvārī kopšanas pabalstu saņēma 17 001 cilvēks. No tiem 14 205 jeb 84% saņēma 213,43 eiro mēnesī, bet 2796 jeb 16% – 413,43 eiro.
Kopšanas pabalstu izmaksai 2025. gadā izlietoti 51,43 miljoni eiro.
Jaunās pieejas ieviešana pati par sevi neatceltu jau pieņemtos lēmumus par invaliditāti vai īpašas kopšanas nepieciešamību. Tie būtu spēkā līdz noteiktā termiņa beigām vai beztermiņa lēmuma gadījumā – arī turpmāk. Cilvēks varētu pieteikties jaunam novērtējumam, taču tādā gadījumā pastāvētu iespēja, ka pēc jaunajiem kritērijiem īpašas kopšanas nepieciešamību vairs nenosaka.
Pirms plašākas sistēmas ieviešanas paredzēts sešu mēnešu pilotprojekts. Tajā “WHODAS 2.0” un mērķētos protokolus plānots pārbaudīt aptuveni 880 invaliditātes ekspertīzēs, no kurām aptuveni 150 gadījumos tiktu vērtēta arī Aprūpes intensitātes skalas piemērošana. Pilotēšanas rezultāti neietekmētu cilvēkiem pieņemtos lēmumus par invaliditāti.
Pilotprojektu plānots īstenot no 2026. gada ceturtā ceturkšņa līdz 2027. gada otrajam ceturksnim LM esošā finansējuma robežās.
Pēc rezultātu izvērtēšanas ministrijai līdz 2028. gada 28. februārim valdībā būtu jāiesniedz konceptuālais ziņojums ar precizētu risinājumu, nepieciešamo speciālistu skaitu un finanšu aprēķiniem. Pilnās sistēmas ieviešana būs atkarīga no turpmāka valdības lēmuma un valsts budžeta iespējām, minēts ziņojumā.
LM dati liecina, ka 2025. gadā Latvijā bija 224 288 personas ar invaliditāti jeb 12% no kopējā iedzīvotāju skaita. Ja 2014. gadā šajā vecuma grupā invaliditāte bija noteikta 58 197 personām, tad 2025. gada beigās – 109 877 personām, veidojot pieaugumu šajā vecuma grupā pēdējo desmit gadu laikā ir par 89%. Turpretī vecuma grupā no 18 līdz 63 gadiem šajā pašā laikā pieaugums ir par 0,5%.
Kā vēstīts, Valsts kontrole revīzijā, ar kuras rezultātiem iepazīstināja pērn janvārī, secinājusi, ka invaliditātes statuss Latvijā tikai daļēji sasniedz savu mērķi, turklāt atbalsta sistēma kopumā ir sadrumstalota un nevienlīdzīga, īpaši pašvaldību līmenī, kur pakalpojumu pieejamība un apjoms būtiski atšķiras atkarībā no dzīvesvietas.
Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS) toreiz norādīja, ka revidentu ieteikumi par invaliditātes atbalsta sistēmas uzlabošanu lielā mērā sakrīt ar jau sāktajiem LM darbiem.
Avots: LETA
