Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Neplānots svara zudums, īpaši nopietnas slimības, piemēram, vēža, laikā var liecināt par nepietiekamu uzturu, kas būtiski ietekmē pacienta dzīves kvalitāti. Tikai 12% Latvijas iedzīvotāju zina, ka cilvēkiem ar diagnosticētu uzturvielu nepietiekamību ir pieejams valsts apmaksāts medicīniskais papilduzturs, liecina Nutricia aptaujas dati*. Vienlaikus aptauja atklāj, ka arī to iedzīvotāju vidū, kuri paši vai kuru tuvinieki ir saskārušies ar vēzi, informētība par uztura nozīmi ārstēšanas procesā joprojām ir nepietiekama.
Latvijā katru gadu tiek diagnosticēti vairāk nekā 10 000 jauni vēža gadījumi, liecina Veselības ministrijas dati. Sarunu festivālā “Lampa” norisinājās pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianses” organizēta diskusija “Ne tikai izdzīvot, bet dzīvot: dzīves kvalitāte pēc onkoloģiskās ārstēšanas”, kuras dalībnieki secināja, ka uzturam, tostarp medicīniskajam papilduzturam, šobrīd netiek pievērsta pietiekoša uzmanība onkoloģisko pacientu ārstēšanā un atveseļošanās procesā, neskatoties uz to, ka tam ir būtiska nozīme ārstēšanas efektivitātes un dzīves kvalitātes uzlabošanā vēža pacientiem.
Aptauja rāda, ka 92% iedzīvotāju, kuri paši vai kuru tuvinieki ir saskārušies ar vēzi, uzskata, ka pilnvērtīgs uzturs ir svarīgs gan ārstēšanas laikā, gan atveseļošanās procesā. Tomēr tikai 34% norāda, ka jūtas pietiekami informēti par uztura nozīmi onkoloģisko pacientu ārstēšanā, savukārt 62% atzīst, ka viņu zināšanas šajā jomā nav pietiekamas. Turklāt aptauja liecina, ka galvaspilsētas iedzīvotāji biežāk nekā mazpilsētu un lauku reģionu iedzīvotāji jūtas labi informēti par uztura nozīmi vēža ārstēšanā.
“Uzturs nav atsevišķs jautājums līdzās onkoloģiskas saslimšanas ārstēšanai – tā ir būtiska ārstēšanas procesa daļa. Ja pacientam ir uzturvielu nepietiekamība, tostarp nepietiekams olbaltumvielu vai citu organismam būtisku uzturvielu deficīts, tas var apgrūtināt ārstēšanas norisi un ietekmēt tās rezultātus, kā arī mazināt organisma spēju atjaunoties pēc tās. Lai gan onkoloģiskajiem pacientiem ir izstrādātas uztura vadlīnijas un Latvijā cilvēkiem ar uzturvielu nepietiekamību ir pieejams valsts apmaksāts medicīniskais papilduzturs, realitātē šīs iespējas joprojām netiek pilnvērtīgi izmantotas. Daudzi pacienti ārstēšanās laikā nesaņem pietiekamu informāciju ne par uztura nozīmi, ne par medicīniskā papilduztura pieejamību. Tāpēc onkoloģisko pacientu aprūpē būtu jāiesaista uztura speciālists, regulāri jāveic uzturvielu nepietiekamības riska skrīnings un savlaicīgi jāuzsāk uztura terapija. Tāpat būtiska loma ir ģimenes ārstiem, lai pacienti laikus uzzinātu par valsts apmaksāta medicīniskā papilduztura iespējām un varētu tās izmantot,” saka dietoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmu “Uzturs” un “Uzturzinātne” direktore un Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas dibinātāja un pirmā prezidente Lolita Neimane.
Uzturvielu nepietiekamība rodas, ja cilvēks neuzņem pietiekami daudz uzturvielu vai organisms tās nespēj pilnvērtīgi uzsūkt. Uzturvielu nepietiekamības biežākās pazīmes ir neplānots svara zudums, apetītes zudums, izteikts nogurums, muskuļu vājums, biežas infekcijas un nomākts garastāvoklis. Speciālisti uzsver, ka īpaši nozīmīga ir arī tuvinieku loma, jo tieši viņi nereti pirmie pamana šīs izmaiņas un var mudināt pacientu laikus vērsties pie ārsta. Ar to bieži saskaras onkoloģijas pacienti, bet arī pacienti pēc apjomīgām kuņģa un zarnu trakta operācijām, pēc insulta, smagām infekcijām, zarnu iekaisuma slimībām, kā arī gados vecāki cilvēki.
Diskusijā piedalījās diētas ārste Lolita Neimane, “Onkoalianses” pārstāve Evita Zālīte, Austrumu slimnīcas Rehabilitācijas klīnikas vadītāja Illa Mihejeva, psihiatrs Māris Taube, Austrumu slimnīcas Uztura un dietoloģijas centra uztura speciāliste Zane Timpare, bet sarunu vadīja žurnāliste Arta Lāce.
Lai saņemtu valsts apmaksātu medicīnisko papilduzturu, pacientam jāveic šādi soļi:
1. Pacientam ir jāvēršas pie ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta, kurš ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu, lai izvērtētu uzturvielu nepietiekamības risku.
2. Ārsts aizpilda nosūtījumu uz Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Klīniskās barošanas kabinetu.
3. Pacientam jāpierakstās uz pirmo konsultāciju Klīniskās barošanas kabinetā, kas var notikt klātienē vai telefoniski. Pierakstīties var pa tālruni 22034606 (pieņemšanas laiki: darba dienās no plkst. 8:30 līdz 15:00).
4. Uztura speciālists vai ārsts novērtē pacienta stāvokli un izraksta piemērotāko medicīnisko papilduzturu, kā arī nosaka tā devas un lietošanas režīmu.
5. Pacientam medicīniskā papilduztura produkti tiek piegādāti trīs darba dienu laikā pēc izrakstīšanas.
6. Pacientam ir jāveic kontrolvizītes Klīniskās barošanas kabinetā ik pēc 2-8 nedēļām, lai novērtētu uztura efektivitāti un nepieciešamības gadījumā pielāgotu uztura devas vai papilduztura veidu.
*Aptauju 2026. gada jūnijā veica pētījumu aģentūra Norstat. Tajā piedalījās 1007 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Avots: LETA
