Aptauja: Latvijā 77% uzņēmumu viena darbinieka veselībā gadā iegulda no 101 eiro līdz 1000 eiro

Latvijā 77% uzņēmumu viena darbinieka veselībā gadā iegulda no 101 eiro līdz 1000 eiro, aģentūru LETA informēja Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK), atsaucoties uz veikto aptauju.

Lielākā daļa jeb 90% aptaujāto darba devēju norādījuši, ka darbinieku veselības problēmas rada papildu slodzi kolēģiem, savukārt vairāk nekā puse uzņēmumu saskaras ar ilgstošu vai biežu darbinieku prombūtni.

LDDK norāda, ka veselības problēmu sekas uzņēmumos neaprobežojas ar viena darbinieka prombūtni – tās palielina slodzi pārējiem darbiniekiem, veicina izdegšanas risku, sadārdzina personāla izmaksas un liek pārplānot darba grafikus un projektus. Tas ietekmē uzņēmumu spēju nodrošināt darba nepārtrauktību un saglabāt produktivitāti.

Aptaujas dati rāda, ka 77% uzņēmumu viena darbinieka veselībā gadā iegulda no 101 eiro līdz 1000 eiro, bet pārējie iegulda vairāk. Uzņēmumu iespējas mazināt ar darbinieku veselību saistītos riskus ietekmē arī veselības aprūpes sistēmas darbība. Uzņēmumi kā būtiskākos šķēršļus izcēluši garas rindas, novēlotu diagnostiku, nepietiekamu ārstēšanas pieejamību un augstus pacientu līdzmaksājumus.

Darba devēju īstenotie veselības atbalsta pasākumi aptver veselības apdrošināšanu, psiholoģisko atbalstu, rehabilitāciju, ergonomiku, vakcināciju, profilaksi un veselības izglītību.

Par nozīmīgāko risinājumu darba devēji atzīst rindu samazināšanu un savlaicīgas ārstēšanas nodrošināšanu, piešķirot tam vidējo vērtējumu 4,73 no pieciem punktiem. Augstu vērtēta ir agrīna diagnostika un skrīningi, veselībpratības uzlabošana un primārās veselības aprūpes stiprināšana. Vienlaikus 85% aptaujāto uzņēmumu kompensējamo medikamentu pieejamības paplašināšanas nozīmi novērtējuši ar četriem vai pieciem punktiem piecu punktu skalā.

Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) direktore Vladislava Marāne norāda, ka savlaicīga diagnostika un laikus nodrošināta piekļuve kompensējamiem inovatīvajiem medikamentiem palīdz cilvēkam ātrāk atgriezties darbā, mazina komplikāciju un hospitalizācijas risku un ļauj ilgāk saglabāt darbspējas. Ārstēšanas atlikšana var nozīmēt ne tikai smagākas sekas pacientam, bet arī lielākas izmaksas valstij nākotnē.

Papildu izaicinājums Latvijā ir pacientu pašu maksājumu līmenis. Pacientu tiešie maksājumi veido 30,7% no veselības aprūpes izdevumiem, kas ir vairāk nekā divas reizes virs Eiropas Savienības vidējā rādītāja – 14,3%. Līdzmaksājumi īpaši ietekmē cilvēkus ar zemākiem ienākumiem, kuri biežāk atliek ārsta apmeklējumu, diagnostiku vai ārstēšanu, tādējādi palielinot risku slimību atklāt vēlāk un samazinot iespējas pilnvērtīgi piedalīties darba tirgū.

Aptaujas rezultāti rāda, ka neatkarīgi no uzņēmumu lieluma un darbības nozares darba devēji identificē vienotus izaicinājumus un nepieciešamos risinājumus. Tas norāda, ka darbinieku veselības ietekme uz produktivitāti nav atsevišķu uzņēmumu problēma, bet sistēmisks Latvijas ekonomikas jautājums, kura risināšanai nepieciešama koordinēta veselības, nodarbinātības un ekonomikas politikas pieeja, min LDDK.

LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs atzīmē, ka valsts ekonomika un ilgtermiņa izaugsme balstās uz cilvēkiem, kuri pilnvērtīgi strādā un rada pievienoto vērtību. Neefektīva un nepietiekami pieejama veselības aprūpe tiešā veidā pārvēršas darbnespējā, zaudētā produktivitātē, papildu izmaksās darba devējiem un mazākos nodokļu ieņēmumos valstij. Darba devēji iegulda būtiskus līdzekļus cilvēku veselībā, taču tas nevar aizstāt pieejamu un efektīvu valsts veselības aprūpi. Tāpēc ir jāsamazina gaidīšanas rindas veselības aprūpē, pilnveidojot sistēmu un nodrošinot efektīvu pieejamā finansējuma izlietojumu. Vienlaikus jāveicina darba devēju ieguldījumi darbinieku veselībā, pilnveidojot nodokļu stimulus, kā arī jāsamazina darbnespējas A lapu apmaksas dienu skaits, ko sedz darba devēji.

Aptauju jūlijā veica SIFFA sadarbībā ar LDDK. Tajā piedalījās 26 Latvijas lielākie darba devēji un darba devēju organizācijas, kas kopumā pārstāv vairāk nekā 31 000 darbinieku un plašu tautsaimniecības nozaru loku.

Avots: LETA