Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Pēteris Apinis, Dr.med.h.c.
Par galveno veselības un medicīnas influenceri pasaulē kļuvis Donalds Tramps. Ja kādam pietiek laika un pacietības sekot visam, ko viņš sarunā, tad maz neliekas.
Tramps sāka ar to, ka iecēla Robertu F. Kenediju par Veselības un cilvēkresursu departamenta sekretāru (patiesībā veselības ministru). Jāteic, ka savulaik ar degsmi sekoju Robertam F. Kenedijam laikā, kad viņš bija globāli pazīstams dabas aizsardzības advokāts. Vakcīnu un medikamentu tirgū viņš nav tik veiksmīgs un zinošs.
Pēc tam Tramps iecēla Dr. Mehmetu Ozu par Medicare un Medicaid pakalpojumu centru administratoru. Mehmets ir sirds ķirurgs un bijušais Kolumbijas Universitātes profesors, kurš kļuva plašāk pazīstams kā sarunu šova vadītājs.
Savukārt Dr. Martijs Makarijs, kurš tika izraudzīts par Pārtikas un zāļu pārvaldes vadītāju, ir ķirurģiskais onkologs un bijušais Džona Hopkinsa Universitātes profesors, kurš sarakstījis grāmatas, kurās kritizē veselības aprūpes norēķinu praksi un apšauba medicīnisko konsensu dažos jautājumos. Tad nu šie vīri ķērušies pie Donalda Trampa uzstādījumiem globālā zāļu cenu izlīdzināšanā, uztura vadlīnijām un bērnu vakcinācijas grafika.
Ja man kāds stāsta, ka galvenais Trampa solis veselības jomā ir izstāšanās no PVO, tad es šo lēmumu neesmu līdz galam sapratis, jo ASV nav izstājušās no PAHO (Pan American Health Organization), kas ir PVO sastāvdaļa – PVO Amerikas reģions. PAHO ēka atrodas Vašingtonā iepretim Baltajam namam, un ASV dāsni finansē šo organizāciju.
Tādēļ atgriezīšos pie Donalda Trampa un Roberta F. Kenedija. Ar šo vīru rokām ASV administrācija 2025. gadā ir ieviesusi jaunus tarifus farmācijas produktiem. Tas īpaši smagi skāris lētāko ģenērisko zāļu ražotājus, kuriem ir zemas peļņas maržas, un globāli palielinājies zāļu deficīta risks. Trampa rosība ir sarežģījusi ASV un Eiropas farmaceitisko tirgu sadarbību, un tā ir pasliktinājusi zāļu pieejamību, kā arī palielinājusi zāļu dārdzību tieši Eiropā. Īsumā es Trampa viedokli saprotu tā: “ASV zāles ir dārgākas nekā Eiropā, vienīgais risinājums ir padarīt zāles Eiropā dārgākas.”
Globālā farmācijas ražošanas tirgus vērtība 2025. gadā bija aptuveni 1,6–1,7 triljonu ASV dolāru (es te nerunāju par zāļu apgrozījumu, kamēr tās nonāk līdz pacientam). Gadu no gada tirgus pieaug par 5–6% gadā, galvenokārt pateicoties jauniem onkoloģijas, imunoloģijas un aptaukošanās ārstēšanas medikamentiem.
2026. un 2027. gada prognozes liecina, ka globālais farmācijas tirgus turpina stabilu izaugsmi, ko virza inovācijas biotehnoloģijās un pieprasījuma pieaugums pēc hronisko slimību ārstniecības līdzekļiem, bet globālie satricinājumi – karš un ekonomiska krīze – farmācijas tirgus izaugsmi skars margināli.
ASV ir absolūtas līderes farmācijas tirgū – 35–45% no globālā tirgus vērtības (literatūra sniedz pretrunīgus datus). ASV ir līderes inovatīvo, patentēto zāļu un biotehnoloģiju ražošanā. Augstās cenas un inovatīvo zāļu ātrā ienākšana klīnikā nodrošina šo dominanci.
Otrs lielākais zāļu tirgus pieder Ķīnai – gan milzīgo ražošanas apjomu dēļ, gan pateicoties iedzīvotāju novecošanai un veselības aprūpes sistēmas modernizācijai. Trešo vietu ieņem Eiropas Savienība (kopā ar farmācijas superlielvalsti Šveici), bet tai strauji tuvojas Indija. Tam ir savi iemesli. Ķīna, Indija, Pakistāna un Bangladeša ir galvenie spēlētāji izejvielu ražošanā, nodrošinot 70–80% pasaules pieprasījuma pēc ģenērisko zāļu aktīvām vielām. Indija ir kļuvusi par lielāko ģenērisko zāļu vielu pārstrādātāju zāļu formās un nereti tiek dēvēta par “pasaules aptieku” gatavo ģenērisko zāļu un vakcīnu ražošanas apjoma ziņā.
Pasaulē valda asimetrija – ASV un Eiropa izstrādā un pārdod dārgās, inovatīvās zāles, bet Āzijas valstis nodrošina masveida ražošanai nepieciešamās sastāvdaļas un lētākos medikamentus. Šī asimetrija jeb gatavo formu ražotāju atkarība no izejvielu ražotājiem citos kontinentos tiek uzskatīta par stratēģisku risku Rietumvalstīm, kas nu cenšas atgriezt daļu izejvielu ražošanas atpakaļ Eiropā un ASV. Uzņēmumi izvēlas izejvielu ražošanas atgriešanu gatavo formu rūpnīcu mītnes zemē vai izvietot ražošanu tuvākos reģionos, lai mazinātu atkarību no politiski nestabiliem piegādātājiem, īpaši Indoķīnas valstīm.
Karadarbība divās lielās frontēs, kas lielā mērā norobežo Eiropu no Āzijas, ietekmē ne tikai naftas un naftas produktu cenas un apjomus pasaules tirgos, bet arī medikamentu ražošanu un loģistiku. Kari (īpaši jau Persijas līča valstīs) būtiski ietekmē farmācijas tirgu, radot loģistikas traucējumus, izmaksu pieaugumu un stratēģiskas izmaiņas piegādes ķēdēs. Persijas līča karš radīja pieaugošo protekcionismu, kas apdraud piekļuvi kritiski svarīgām zālēm. Konflikts reģionā ir izraisījis nozīmīgu gaisa un jūras kravu ceļu slēgšanu. Hormuza šauruma blokāde un uzbrukumi Persijas līča lidostu mezgliem (Dubaijai, Abu Dabi, Dohai) ir pārtraukuši kritiski svarīgas tranzīta joslas starp Eiropu, Āziju un Āfriku. Zāļu tirgus specifika nosaka, ka daudz medikamentu piegāžu notiek ar avioreisiem. Gaisa kravu likmes maršrutos caur Tuvējiem austrumiem pieaugušas par 70%. Vismaz divkārt pieaugušas transporta apdrošināšanas prēmijas. Loģistikas izmaksu kāpumu nosaka arī degvielas cenu pieaugums. Tarifu un piegādes ķēžu sadārdzinājumu dēļ pacientiem Eiropā par zālēm nāksies maksāt vairāk. Vislielākajam riskam ir pakļauti onkoloģiskie medikamenti, insulīns, vakcīnas un bioloģiskie preparāti, kam nepieciešama stingra aukstumķēdes ievērošana. Piegādes aizkavēšanās pacientiem nozīmē terapijas kursu pārtraukumus. Šķiet, ka par lielāko zāļu aviopārvadājumu tranzīta punktu kļūst Stambula.
Izejvielu transportu lielā mērā nosaka jūras transports, ko izmanto liela apjoma sūtījumiem, galvenokārt zāļu izejvielām lielos attālumos. Tas ir izmaksu ziņā efektīvākais transporta veids, kur lieto modernus reefer konteinerus ar dzesēšanas sistēmām.
Kaut kuģu satiksme Sarkanajā jūrā ir traucēta ievērojami mazāk nekā Persijas jūras līcī, tomēr kuģiem pastāv terorisma draudi no hutu kaujiniekiem un citiem ASV– Irānas kara artefaktiem, tādēļ ievērojami pieaugušas apdrošināšanas izmaksas, kā arī palēninājusies satiksme caur Suecas kanālu.
Secinājumi – medikamenti kļūs dārgāki. Tehnoloģijas kļūs dārgākas. Norises pasaulē ietekmē Latvijas zāļu tirgu, ārstus, farmaceitus, aptiekas, pacientus.
Sākumu skatīt šeit.
Pirmais turpinājums šeit.
Otrais turpinājums šeit.
