Diskusijā spriež par vēža profilaksi un onkoloģisko situāciju Latvijā

Pēdējo 12 gadu laikā onkoloģisko slimnieku skaits Latvijā palielinājies par 50% un 2015.gada sākumā ir sasniedzis ievērojamu skaitu – tie ir 77 822 pacienti. Ar šādiem datiem 8. septembrī farmācijas uzņēmuma “Roche Latvija” rīkotajā “Roche akadēmijas diskusiju klubā” par onkoloģisko situāciju Latvijā dalījās Latvijas Onkologu asociācijas prezidents Dr. med. Jānis Eglītis. Ļaundabīgie audzēji ir stabili otrais izplatītākais nāves cēlonis Latvijā aiz sirds un asinsrites slimībām. Pacientu skaita pieaugums valstī saistīts arī ar populācijas novecošanos. Jo vairāk vecu cilvēku, jo vairāk vēža slimnieku. Taču vēzis nav fatāla diagnoze, uzsvēra Eglītis. Tā ir ārstējama slimība, ja to savlaicīgi atklāj.

Iedalot pēc vēža lokalizācijas, lielākā daļa pacientu ir sievietes ar krūts vēzi – aptuveni 20% visu reģistrēto pacientu. Daudz ir ādas vēža un melanomas slimnieku (12,3%), pacienti ar prostatas vēzi (9,2%), kolorektālo (8,9%) un dzemdes kakla vēzi (7,6%).

Pēc saslimstības pasaulē uz iedzīvotāju skaitu, visvairāk onkoloģisko slimnieku ir Dānijā – 338,1 pacients uz 100 000 abu dzimumu iedzīvotāju. Otrajā vietā ir Francija, trešajā – Austrālija. Latvija ierindojas 35 vietā ar 246,8 pacientiem uz 100 000 iedzīvotāju. Esam pa vidu starp Lietuvu, kurā slimnieku ir vairāk, un Igauniju, kurā – nedaudz mazāk. Ik gadu Latvijā reģistrē apmēram 11 000 jaunu onkoloģisko pacientu. Mirstības līkne gan ir ar nelielu negatīvu tendenci – proti, mirstība samazinās.

Kopš 1994. gada vērojams saslimstības pieaugums tieši jaunu sieviešu vidū. Lai noskaidrotu cēloņus, vēl jāpēta lokalizācija un citi apstākļi. Gados jaunu iedzīvotāju vidū Latvijā dominē barības vada vēzis, kuņģa vēzis, aizkuņģa dziedzera vēzis, balsenes vēzis. Šīs vēža formas vairāk saistītas ar dzīvesveidu, taču, kā pauda J.Eglītis, vēža sakarā jādomā arī par ģenētiku, jo jauni cilvēki arvien biežāk saslimst ar sarkomu, kaulaudu vēzi.

Agrāk retais ādas vēzis līdz ar solāriju un sauļošanās ēras uzplaukumu ir kļuvis par biežu saslimšanu jaunu cilvēku vidū. Arī krūts vēzis piemeklē arvien jaunākas sievietes – jau no 25 gadu vecuma. Dzemdes kakla vēzis arī kļuvis ļoti “populārs”. Šajā jautājumā liela loma esot izglītošanai par sievietes higiēnu, dzimumpartneru maiņu, kā arī skrīninga apmeklējumiem, uzsvēra J.Eglītis. Spraigu diskusiju pasākuma noslēgumā raisīja jautājums par vakcīnu lietderību un drošumu šajā gadījumā. Pasākumā klātesošie ārsti – speciālisti sliecās teikt, ka vakcīna šobrīd ir efektīvākais līdzeklis, kā cīnīties ar dzemdes kakla vēzi.

Vīriešiem izplatītākais ir prostatas vēzis; tas skar 20% ar vēzi saslimušo vīriešu. Sievietēm – krūts vēzis, no kā arī cieš 20% onkoloģisko pacienšu. Diemžēl, daudz ielaistu gadījumu konstatē arī situācijās, kad vēža lokalizācija ir viegli pamanāma un sataustāma, teica Eglītis. Un cilvēka izglītības līmenim vai sociālajam statusam pat nav nozīmes – ar krūts vēzi pēdējā stadijā pie onkologa vēršas arī izglītotas, inteliģentas, turīgas sievietes, kas izvairījušās apmeklēt ārstu.

Ļaundabīgie audzēji arī veido 21,8% gadījumu no visiem invaliditātes cēloņiem Latvijā. Tas ir liels slogs sabiedrībai un valsts budžetam, tāpēc vēža profilaksē būtu jāiesaistās visiem, it īpaši – veselības aprūpes speciālistiem, tai skaitā farmaceitiem.

Lai vēža skrīnings būtu efektīvs, aptverei jābūt vismaz 70% apjomā, taču Latvijā aptvere sasniedz tikai 30%. J.Eglītis saskata daudz trūkumu onkoloģisko slimību kontroles programmas izpildē – skrīninga aptvere nav pietiekama, daudz paliatīvu pacientu aizņem slimnīcas gultas, taču to vietā varētu organizēt “sociālās gultas”, lai atslogotu universitāšu slimnīcas, utt.

Sīkāk par ādas vēzi diskusiju klubā runāja dermatologs Raimonds Karls. Viņš atzina, ka Latviju var uzskatīt par “nosacīti mierīgu” valsti melanomas epidemioloģijas ziņā, taču šī vēža forma kļūst arvien biežāk sastopama. Mūsu ģenētiskais materiāls – Latvijas pamatiedzīvotāju ādas fototips – palielina melanomas risku dzīves laikā. Kaut arī mūsu klimatiskā josla nav pārāk bagāta ar saulainām dienām un D vitamīna trūkums organismā ir bieži sastopams, R.karls neiesaka šo vitamīnu uzkrāt ar saules stariem. D vitamīnu vajadzētu uzņemt ar veselīgu uzturu (piena produktiem, reņģēm, olām) un saudzēt ādu, izvairoties no ilgstošas atrašanās tiešos saules staros, kā arī lietojot saules aizsargkrēmus. Katrs saules apdegums nodara neatgriezenisku ļaunumu mūsu ādai, katrs solārija apmeklējums – palielina melanomas risku.

Latvijas vidējā pamatiedzīvotāja ģenētikā ir vairāki faktori, kas norāda uz palielinātu risku saslimt ar melanomu – gaiša āda, zilas acis, daudz dzimumzīmju, vasarraibumi, skaidroja Dr. biol. Dace Pjanova, kas pēta melanomu. Viņasprāt, melanoma ir gēnu un vides mijiedarbība – nepārtraukta spēle. D.Pjanova sadarbībā ar citiem zinātniekiem pētījusi ģenētisko testēšanu, kas ļauj atklāt indivīdus, kam ir palielināts melanomas risks. Ja šādu ģenētisko testēšanu varētu ieviest vēža profilaksē Latvijā, tas samazinātu daudzu cilvēku iespēju saslimt ar melanomu, vai vismaz attālinātu šo brīdi.

Aptaujā ar 819 Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 65 gadiem, kas tika aptaujāti internetā, izmantojot GfK Online Panel resursus, 66% respondentu pauduši, ka galvenais iemesls, kādēļ aizvien vairāk gados jauni cilvēki saslimst ar onkoloģiskām slimībām, ir dzīvesveids (mazkustīgs dzīvesveids, kaitīgi ieradumi, piemēram, smēķēšana, stress). 22% aptaujāto domā, ka pie vainas ir ģenētika, bet 12% bijis grūti paust viennozīmīgu atbildi.

“Roche akadēmijas diskusiju klubā” piedalījās arī žurnālisti no dažādiem Latvijas masu medijiem, kas raksta un ziņo par iedzīvotāju veselību. Plānots, ka šādas diskusijas par dažādām veselības tēmām varētu notikt regulāri.

Elīna Badune