Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Stājoties spēkā izmaiņām valsts kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtībā, kas paredz no 1.aprīļa farmaceitiem un ārstiem uzlikt par pienākumu izrakstīt lētākās kompensējamās zāles ar tādu pašu aktīvo vielu kā oriģinālajā medikamentā, tas var sagādāt draudus atsevišķu Covid-19 pacientu dzīvībām, uzskata bijušais Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis.
Apinis domā, ka minētās izmaiņas varētu ietekmēt iedzīvotāju motivāciju lietot valsts apmaksātos medikamentus, tādā veidā mazinot tā saucamo pacientu līdzestību jeb vēlmi sekot ārsta norādījumiem un lietot izrakstītās zāles pareizās devās un noteiktajos laikos. Medicīniskā nelīdzestība ārstiem radot šķērsļus, savukārt pacientiem samazinot ārstēšanas rezultātus, skaidro ārsts. “Tās dēļ slimību ārstēšana kļūst dārgāka un pacienti slimo smagāk, kā arī mirst no izdziedināmām slimībām,” apgalvo Apinis.
Viņš argumentē, ka minētie grozījumi paredz to, ka reizi trīs mēnešos tiek pārskatītas kompensējamo medikamentu cenas, kas nozīmējot, ka reizi trīs mēnešos apmaksājamais medikaments var tikt nomainīts.
Lai gan Apinis atbalsta jauno kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtību, viņš argumentē, ka šādas izmaiņas pacientam izsniegtajos medikamentos pārvērtīšoties netīksmē pret aptiekāri, bet otrkārt – par pacienta netiešu vēlmi medikamentu lietot retāk, neregulāri vai nemaz.
Apinis apgalvo, ka starptautiskie pētījumi liecina, ka vismaz puse hronisku pacientu zāles lieto pārāk reti vai nemaz, kas turpretim ārstiem rada šķēršļus un grauj ārstēšanas rezultātus. “Pacients nevis precīzi lieto visas sešas dažādās zāles precīzi tādās devās kā norādīts, bet daļu tablešu lieto allaž, dažas neregulāri, daļu nekad, bet daļu – vispār neiegādājas pat tad, ja tās ir valsts kompensētas,” skaidro Apinis.
Līdzestība zāļu lietošanā ir visai maz saistīta arī ar turību vai izglītības līmeni, uzskata Apinis. Vienlaikus to esot grūti statistiski sasaistīt pacientu sociālajām vai demogrāfiskajām pazīmēm.
Atsaucoties uz neseniem pētījumiem par Covid-19, Apinis norāda, ka viena no slimnieku grupām, par ko visvairāk satraucas akadēmiķi, esot tie, kuriem raksturīgs nekontrolēts vai paaugstināts asinsspiediens, sirds mazspēja vai neārstēta hiperholesterinēmija.
Kā atzīmē Apinis, no Covid-19 visvairāk apdraudēti ir medicīnas darbinieki, tostarp arī aptiekāri. “Normāls ziemeļitālis, kas pēkšņi sajutis klepu, drudzi un galvassāpes, metas uz aptieku, tur emocionāli izstāsta visas savas problēmas, spļaudams mikropilienus ar vīrusiem aptiekāram virsū,” skaidro ārsts. Vēl lielāks risks rodoties, kad pacients dodas pie ģimenes ārsta ar visiem simptomiem un stāstu par atvaļinājumu Itālijā, uzsver ārsts. Līdz šim vēl nav bijis neviens tāds gadījums, bet Apinis uzskata, ka tuvākajās dienās pēc šādiem apmeklējumiem sāks slēgt ģimenes ārstu prakses vienu pēc otras.
Apinis tomēr mierina, ka cilvēkiem bez blakusslimībām un hroniskām slimībām Covid-19 vīruss nav nāvējošs, tomēr tas var izraisīt drudzi, galvassāpes, muskuļu sāpes, klepu, rīkles apsārtumu un varbūt arī caureju. Slimošana ilgšot dažas dienas, bet vairums pacientu slimību neuztveršot nopietni.
