Sākums » Jaunākie raksti » Apmaksās ambulatorās uztura speciālista konsultācijas pieaugušajiem ar hroniskām slimībām un aptaukošanos
Onytec.png https://www.onytec.lv
Apmaksās ambulatorās uztura speciālista konsultācijas pieaugušajiem ar hroniskām slimībām un aptaukošanos

Apmaksās ambulatorās uztura speciālista konsultācijas pieaugušajiem ar hroniskām slimībām un aptaukošanos

No šodienas plānots sākt ambulatoru uztura speciālistu konsultāciju apmaksu pieaugušajiem pacientiem ar hroniskām slimībām un aptaukošanos, liecina informācija Nacionālā veselības dienesta (NVD) tīmekļvietnē.

Iepriekš šāds valsts apmaksāts pakalpojums bija pieejams tikai pacientiem ar noteiktiem veselības stāvokļiem un pacientiem, kuri atrodas slimnīcas stacionārā.

Jau vēstīts, ka pagājušā gada oktobrī valdība apstiprināja Veselības ministrijas (VM) izstrādāto rīcības plānu liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025. līdz 2029. gadam, kura mērķis ir apturēt liekā svara un aptaukošanās pieaugumu Latvijas sabiedrībā, mazinot neinfekcijas slimību attīstības risku.

Plānā noteikti četri galvenie darbības virzieni – veselīga uztura un fizisko aktivitāšu paradumu uzlabošana, riska grupu agrīna atpazīšana, aptaukošanās diagnostikas un ārstēšanas uzlabošana, kā arī īstenoto pasākumu efektivitātes izvērtēšana.

Dokumenta ilgtermiņa mērķis ir līdz 2060. gadam samazināt liekā svara un aptaukošanās izplatību pieaugušo vidū līdz 45,1% un pagarināt veselīgi nodzīvotā mūža ilgumu līdz 72,8 gadiem.

VM vērš uzmanību, ka pašlaik veselīgi nodzīvotā mūža ilgums Latvijā ir tikai 54,2 gadi, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā, savukārt liekais svars vai aptaukošanās konstatēta gandrīz 60% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Primārās profilakses virzienā paredzēti pasākumi sabiedrības veselībpratības stiprināšanai, sabalansēta uztura pieejamības un fizisko aktivitāšu veicināšanai, īpašu uzmanību pievēršot bērniem un jauniešiem. Tiks pilnveidota veselīga uztura nodrošināšana izglītības iestādēs, kā arī īstenotas informatīvas kampaņas par fizisko aktivitāšu nozīmi un sabalansētu uzturu.

Savukārt sekundārās profilakses pasākumos plānots stiprināt agrīnu liekā svara un aptaukošanās atpazīšanu ģimenes ārstu praksēs un skolās. Īpaši akcentēta agrīna riska noteikšana sievietēm grūtniecības laikā, lai mazinātu aptaukošanās ietekmi uz bērna veselību. Plānots izstrādāt vadlīnijas veselības aprūpes speciālistiem par aptaukošanās profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu.

Terciārās profilakses pasākumos paredzēts izveidot vienotu algoritmu pacientu ar lieko svaru diagnostikai un ārstēšanai un noteikt pacientu nosūtīšanas un uzraudzības kārtību starp primāro un sekundāro veselības aprūpi.

Plāna īstenošanai nepieciešamais kopējais papildu finansējums 2025. līdz 2029. gadam paredzēts 8,26 miljonu eiro apmērā. No tā lielākā daļa – 7,05 miljoni eiro – tiks nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem, bet 1,21 miljonu eiro plānots piesaistīt no Eiropas Savienības fondiem un citiem ārvalstu finanšu instrumentiem, tai skaitā Atveseļošanas un noturības mehānisma un Norvēģijas finanšu instrumenta projektiem.

Paredzēts, ka 2025. gadā plāna īstenošanai tiks novirzīti 1,63 miljoni eiro, 2026. gadā – 906 235 eiro, 2027. gadā – 1,94 miljoni eiro, 2028. gadā – 2,72 miljoni eiro, bet 2029. gadā – 2,65 miljoni eiro. No šīs summas finansējums veselības veicināšanas pasākumiem un pamatfunkciju stiprināšanai pieaugs no 1,63 miljoniem eiro 2025. gadā līdz 1,95 miljoniem eiro 2029. gadā, savukārt ārvalstu finanšu instrumentu līdzfinansējums plānots ap 750 000 eiro gadā.

VM norāda, ka papildu finansējuma piešķiršana tiks izskatīta valsts budžeta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visām ministrijām un citām centrālajām iestādēm, ievērojot fiskālās disciplīnas nosacījumus un valsts budžeta iespējas. Līdzekļi tiks novirzīti veselības veicināšanas pasākumu īstenošanai, iedzīvotāju fizisko aktivitāšu un veselīga uztura pieejamības uzlabošanai, sabiedrības informēšanas kampaņām, kā arī profesionāļu apmācībai un starpnozaru sadarbības stiprināšanai.

Līdztekus tiks izveidota vienota datu apkopošanas un uzraudzības sistēma, lai novērtētu rīcības plānā noteikto pasākumu efektivitāti un nepieciešamības gadījumā veiktu korekcijas.

Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, liekais svars vai aptaukošanās ir konstatēta gandrīz 60% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, un katrs piektais bērns cieš no paaugstinātas ķermeņa masas.

Avots: LETA

Jūsu komentārs

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.Atzīmētie lauki ir obligāti *

*