Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Latvijā 38% iedzīvotāju naudu no saviem uzkrājumiem visbiežāk izmanto, lai apmaksātu neplānotus medicīnas izdevumus, aģentūrai LETA pavēstīja finanšu pakalpojumu sniedzēja “IPF Digital Latvia” pārstāvji, atsaucoties uz kompānijas veiktās aptaujas datiem.
Pieļaujot vairākus atbilžu variantus tēriņu kategorijām, aptaujā noskaidrots, ka 38% iedzīvotāju visbiežāk izmanto uzkrājumus neplānotu medicīnas izdevumu segšanai, 32% – neplānotiem automašīnu remonta izdevumiem, bet 26% neplānotiem ceļojumu un izklaides izdevumiem.
Neplānotu medicīnas izdevumu apmaksu no uzkrājumiem sedz 41% sieviešu un 36% vīriešu, turpretī automašīnu remonta tēriņu apmaksu no uzkrājumiem sedz 37% vīriešu un 27% sieviešu.
Uzkrājumu izmantošanu ceļojumu vai izklaides nolūkiem atzīmējuši 26% abu dzimumu pārstāvji. Visbiežāk jeb 34% gadījumu šādam mērķim uzkrājumus izmanto iedzīvotāji no Rīgas. Tēriņu segšanu izklaides nolūkiem, izmantojot iekrājumus, norādījuši 23% Zemgales iedzīvotāju, 21% Vidzemes iedzīvotāju, 19% Kurzemes iedzīvotāju un 13% Latgales iedzīvotāju. Starp biežāk minētajām neplānoto izdevumu kategorijām Latgalē vērojami augstāki rādītāji nekā Latvijā vidēji. Piemēram, 42% iedzīvotāju neparedzētus medicīnas izdevumus sedz no uzkrājumiem, un 39% izmanto iekrātos līdzekļus transportlīdzekļa remontam.
Ceturtā populārākā atbilde, ko norādījuši 22% iedzīvotāju, ir uzkrājumu izmantošana ikdienas lietošanas precēm, piemēram saplīsuša telefona vai datora remontam, jaunas iekārtas iegādei vai citiem ikdienā nepieciešamiem priekšmetiem. Piektajā un sestajā vietā ar līdzvērtīgu atbilžu daudzumu (19%) ierindojas tēriņi mājokļa remontdarbiem un finansiāls atbalsts tuviniekiem. Viszemākie rezultāti, atbalstot ģimenes locekļus un tuviniekus ar papildu naudas līdzekļiem, ir vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem, kur to norādījuši tikai 12% respondentu.
Tikai 5% gadījumu uzkrājumu rezerves tiek izmantotas, lai segtu maksājumus, kas saistīti ar izaicinājumiem darbā, piemēram, laikus neizmaksātu algu vai bezdarba situāciju. Šī kategorija visretāk ir atzīmēta Vidzemes iedzīvotāju vidū, kur to norādījuši tikai 2% aptaujas dalībnieku.
Pozitīvu tendenci iezīmē jauniešu vecuma grupa no 18 līdz 29 gadiem, kas visapzinīgāk (85%) veido uzkrājumus.
Iedzīvotāju aptauju pēc “IPF Digital” pasūtījuma veica “Norstat”, aptaujājot vairāk nekā 1000 iedzīvotāju visā Latvijā 2025.gada februārī.
Avots: LETA
