Aptauja: Arvien mazāk iedzīvotāju ikdienā cenšas ierobežot sāls patēriņu

Nedaudz vairāk kā ceturtdaļa jeb 28% iedzīvotāju ikdienā cenšas ierobežot sāls patēriņu, kas ir par 9% mazāk nekā gadu iepriekš, un ir zemākais rādītājs pēdējo septiņu gadu laikā, liecina “Mana aptieka & Apotheka” jaunākā Veselības indeksa pētījuma datiem.

Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas rekomendācijām pieaugušam cilvēkam dienā vajadzētu lietot mazāk nekā piecus gramus jeb nepilnu tējkaroti sāls, bet bērniem līdz 15 gadu vecumam – vēl mazāk. Pētījumu dati liecina, ka Latvijā aptuveni 70% iedzīvotāju sāli lieto pārāk daudz, un vidējais patēriņš divas reizes pārsniedz normu, proti, ir ap 11 gramiem dienā.

Pārmērīgs sāls patēriņš paaugstina asinsspiedienu, kas, savukārt, veicina dažādas sirds un asinsvadu saslimšanas, kas ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem Latvijā. Tā kā nātrijs aiztur šķidrumu organismā, dažādās ķermeņa daļās var veidoties tūska, kā arī rasties nieru darbības traucējumi – tās centīsies no organisma izvadīt lieko sāli, taču to kapacitāte ir ierobežota.

Farmaceite Amanda Ozoliņa skaidro, ka sāls ir pievienots virknei pārtikas produktu, ko lietojam ikdienā – maizei, desai, konserviem, piena produktiem un pat jēlai gaļai -, tāpēc ir vērts pievērst uzmanību pievienotā sāls daudzumam uz iepakojuma. Ēdot produktu, kam jau ir pievienots sāls, viņa neiesaka šo garšvielu vēl pievienot papildus. Pastāv maldīgs uzskats, ka ēdiens bez sāls ir bezgaršīgs, bet patiesībā augstais sāls patēriņš ir notrulinājis cilvēku garšas kārpiņas, kā rezultātā viņi vairs nespējam izjust garšu nianses.

Pēc viņas teiktā, samazinot sāls patēriņu tikai uz dažām nedēļām, jau būs iespējams sajust atšķirību un sāli vairs nekārosies tik daudz kā iepriekš.

Aptaujas dati liecina, ka visvairāk sāls lietošanu uzturā ierobežo seniori virs 65 gadu vecuma – 41% un sievietes – 34%. Savukārt vismazāk tam pievērš uzmanību iedzīvotāji ar pamatizglītību – 16%, vīrieši – 21%, jaunieši no 18 līdz 15 gadu vecumam – 22% un iedzīvotāji, kuri kopumā dzīvo neveselīgi – 22%.

Ozoliņa atzīst, ka ievērojami mazāk sāli lieto tikai pēc 65 gadu vecuma, kad jau, iespējams, ir paaugstināts asinsspiediens un citas kaites. Savukārt jauniešus šī problēma nodarbina maz, kaut arī, ņemot vērā jauniešu tendenci uzturā pastiprināti lietot dažādas ātrās uzkodas un pusfabrikātus, kur parasti sāls daudzums ir palielināts, tieši šai iedzīvotāju grupai būtu jāpievērš lielāka uzmanība patērētajam sāls daudzumam.

Lai samazinātu sāls patēriņu, ikdienas ēdienkartē ieteicams iekļaut vairāk svaigu augļu un dārzeņu, gatavos produktus un pusfabrikātus aizstāt ar svaigiem produktiem, bet, gatavojot ēdienu, izvēlēties citas garšvielas, piemēram, garšaugus vai citronu sulu, iesaka farmaceite.

“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un dzīvesveida tendenču mērījums. Tas tapis sadarbībā ar “SKDS”. Katru gadu tiešās intervijās tiek aptaujāti vairāk nekā 1000 iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

www.farmacija-mic.lv