Aptauja: gandrīz puse iedzīvotāju nevar iegādāties visas ārsta izrakstītās kompensējamās zāles augsto līdzmaksājumu dēļ

Gandrīz trešā daļa jeb 28,4% iedzīvotāju pēdējos gados Latvijā ir izjutuši finansiālas grūtības, lai iegādātos ārsta izrakstītos kompensējamos medikamentus, bet gandrīz puse jeb 45,8% atzīst, ka bijuši spiesti iegādāties tikai daļu no kompensējamām zālēm, jo līdzmaksājumu summa par zālēm bijusi pārāk augsta, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) pasūtītā, Berg Research veiktā iedzīvotāju aptauja par kompensējamo zāļu iegādes paradumiem.

“Aptauja uzskatāmi apliecina, ka Latvijā kompensējamo medikamentu sistēma nespēj efektīvi nodrošināt iedzīvotājus ar valsts apmaksātām zālēm. Sekas tam ir ļoti smagas. Daudzas hroniskas slimības, ko mūsdienās var sekmīgi ārstēt, atgriežot cilvēkus darba tirgū un pagarinot mūža ilgumu, tiek ielaistas un izraisa komplikācijas, kas ietekmē gan slimā cilvēka dzīves kvalitāti, gan būtiski palielina valsts tēriņus šo slimību ārstēšanai,” paziņojumā presei norāda SIFFA izpilddirektors Valters Bolēvics.

Aptauja apliecina, ka arī tie iedzīvotāji, kas ārsta zāles varējuši iegādāties, tomēr uzskata, ka kompensējamo zāļu izmaksas Latvijā ir ļoti augstas – šim viedoklim piekrīt 36,4% aptaujāto.

Visbiežāk aptaujas dalībnieki kompensējamos medikamentus iegādājušies sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai, diabēta, astmas, onkoloģisko un reimatoloģisko slimību ārstēšanai.

Lūgti novērtēt, kas iedzīvotājus neapmierina pastāvošajā kompensējamo medikamentu sistēmā, teju puse jeb 44,8% respondentu atzīst, ka daudzu diagnožu zālēm ir pārāk liels pacientu līdzmaksājumu apmērs, 44,9% norāda uz to, ka netiek kompensēti jauni, inovatīvi medikamenti, savukārt 32,3% neapmierina tas, ka zāles tiek paredzētas pārāk mazam diagnožu skaitam.

Meklējot atbildes, kā uzlabot kompensējamo zāļu pieejamību, absolūtais aptaujas dalībnieku vairākums jeb 70% pilnībā atbalsta domu, ka valsts kompensējamo zāļu budžets Latvijā būtu jāpalielina. Tāpat 68% pilnībā piekrīt domai, ka valsts kompensējamās zāles būtu jāparedz plašākam pacientu lokam, bet 68% pilnībā atbalsta ideju, ka valstij būtu jākompensē jauni, inovatīvi medikamenti.

SIFFA jau vairākkārt ir vērsusi uzmanību uz Pasaules Veselības organizācijas (PVO) paustajām bažām, ka Latvijā cilvēki no savas kabatas par veselības aprūpi maksā pat divreiz vairāk nekā Eiropas Savienības valstīs jeb līdz 42%, turklāt vislielāko daļu jeb 60% šajos personīgajos maksājumos ieņem izdevumi par zālēm. Lai uzlabotu nepietiekamo kompensējamo zāļu pieejamību mūsu valstī, arī PVO iesaka gan paplašināt valsts kompensēto  zāļu sarakstu, gan samazināt pacientu līdzmaksājumu daļu.

Aptauja arī parāda, ka kompensējamo zāļu iegāde iedzīvotājiem veido prāvus izdevumus no kopējā ikdienas budžeta. Uz jautājumu, cik daudz naudas tika iztērēts par kompensējamo medikamentu iegādi pēdējā zāļu pirkuma reizē, 12% aptaujāto norāda, ka tie bija no 51-100 eiro, 28,7% aptaujāto – no 21 līdz 50 eiro un vēl tik pat liela daļa jeb 28,4% iztērēja no 11 līdz 20 eiro. Līdz 10 eiro zāļu iegādei bija tērējuši 25,83% aptaujāto, bet 4,6% respondentu zāļu iegādei vienā reizē iztērēja pat vairāk nekā 100 eiro.

“Iedzīvotāju aptauja skaidri parāda, ka jautājumam par valsts kompensējamo zāļu labāku pieejamību ir jābūt nākamā gada veselības budžeta prioritātei. Jāpatur prātā, ka efektīvai valsts apmaksāto zāļu pieejamībai ir tieša ietekme gan uz iedzīvotāju dzīves ilgumu, gan dzīves kvalitāti, kas savukārt būtiski ietekmē valsts ekonomikas attīstību, izaugsmi un konkurētspēju,” uzsver V.Bolēvics.

Lai būtiski uzlabotu valsts apmaksāto zāļu pieejamību, ko izjustu ikviens Latvijas iedzīvotājs, SIFFA uzskata, ka veselības aprūpes budžetam ir jāparedz dinamiskāks līdzekļu palielinājums.

“Tuvāko divu gadu laikā Latvijai būtu jāpanāk veselības aprūpes finansējuma pieaugums vismaz 4% apmērā no IKP. Pēc OECD 2019. gada jūlijā publicētajiem datiem, 2018. gadā Latvijā tie bija tikai 3.4%, Lietuvā – 4.5% un Igaunijā – 4.9% no IKP. Savukārt ilgtermiņā Latvijai jāvirzās uz veselības budžetu vismaz 5% apjomā no IKP. Piemēram, Zviedrijā 2018. gadā tēriņi veselības aprūpei veidoja 9.3% no IKP, Šveicē – 7,8%, Somijā – 6.8%. Savukārt no visām OECD grupas valstīm mazāku finansējumu veselības aprūpei par Latviju ir atvēlējusi tikai Meksika ar 2.8% un Turcija ar 3.3% no IKP 2018.gadā,” saka V.Bolēvics.

Aptauja arī atklāj, ka Latvijā iedzīvotāji nav pietiekami informēti par iespējām savu slimību ārstēšanai saņemt efektīvas jaunākās paaudzes zāles. Apgalvojumam, ka pacienti Latvijā šobrīd ir pietiekami informēti par savām tiesībām pieprasīt jaunākus, efektīvākus kompensējamos medikamentus savas slimības ārstēšanai, piekrīt vien 9% respondentu, bet 24% tam pilnībā nepiekrīt. Arī iedzīvotāju informētība par jauno zāļu pieejamību ir vāja – tikai 7% aptaujāto atzīst, ka ir labi informēti par to, kādas jaunās zāles Latvijā ir pieejamas viņiem nozīmīgu slimību ārstēšanā, 43% šādas informācijas nav, bet 47% atzīst, ka labprāt šādu informāciju uzzinātu.

Interneta aptaujā piedalījās 1007 iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 65 gadiem.

www.farmacija-mic.lv