Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Mazāk nekā desmitajai daļai Latvijas iedzīvotāju jeb 9% mājās ir pirmās palīdzības un recepšu medikamentu krājums, kas būtu pietiekams vismaz diviem mēnešiem, liecina Latvijas zāļu ražotāju asociācijas (LZR) un pētījumu kompānijas “Norstat” veiktā aptauja. Visbiežāk krājumus veido rīdzinieki un lielo pilsētu iedzīvotāji. Savukārt 37% respondentu atzīst, ka viņiem mājās ir tikai ikdienā lietojamie medikamenti, bez jebkādiem uzkrājumiem. Vēl 10% aptaujāto norāda, ka mājsaimniecībā medikamentu vispār nav – šis rādītājs ir īpaši satraucošs, ņemot vērā to, ka starptautisko piegāžu traucējumu dēļ pacienti nereti ir spiesti saskarties ar viņiem nepieciešamo zāļu trūkumu.
Tā kā Latvijā joprojām nav izveidotas valsts līmeņa medikamentu rezerves, LZR uzskata, ka šie dati norāda uz augstiem riskiem fiziskajā zāļu pieejamībā un plānošanā valstiskā līmenī. Asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja-Dombrovska uzsver, ka, lai nodrošinātu iedzīvotāju veselības aizsardzību un mazinātu riskus krīzes situācijās, ir steidzami jāizveido efektīvi funkcionējošā valsts stratēģisko zāļu rezervju sistēmu, kas nodrošinātu būtiskāko medikamentu pieejamību ilgtermiņā.
“Latvijā izteikti redzama tendence politiskās iniciatīvas un reformas virzīt ārvalstu zāļu ražotāju interesēs, padarot Latviju atkarīgu no starptautiskajām piegāžu ķēdēm un piegāžu traucējumiem. Tas īpaši attiecas uz medikamentu tirgu, kur pēdējo divu gadu laikā ārvalstu ražotāju dominance ir nostiprinājusies un esam kļuvuši vēl atkarīgāki no starptautisko piegāžu drošības. Tomēr iedzīvotāju veselība un drošība nedrīkst būt atkarīga no ārvalstu ražotāju labvēlības. Valstij ir jāveido sistēma un arī nacionāla līmeņa risinājumi, kas spēj nodrošināt visus Latvijas pacientiem nepieciešamos medikamentus gan ikdienā, gan ārkārtas situācijās. Darbs pie sistēmas izveides notiek, bet progresu gribētos redzēt daudz ātrāk,” saka R. Dūrēja-Dombrovska.
Aptaujas rezultāti rāda, ka 24% iedzīvotāju mājās ir pirmās palīdzības preces, bet nav recepšu medikamentu, savukārt 15% mājsaimniecību krājumi pietiktu tikai divām nedēļām. Vecuma grupā no 60 līdz 74 gadiem 35% cilvēku mājās ir tikai pašlaik lietotie medikamenti, kas, ņemot vērā augstos hronisko slimību riskus, rada papildu draudus veselībai.
Ņemot vērā satraucošo situāciju, LZR atkārtoti aicina valdību nekavējoties rīkoties, ieviešot valsts stratēģisko zāļu rezervju sistēmu. Tā būtu spējīga nodrošināt ne tikai kritisko medikamentu pieejamību ārkārtas situācijās, bet arī segt trūkumu ikdienas apstākļos – piemēram, sezonālu vīrusu laikā, kad pieprasījums strauju pieaug. Asociācija uzsver, ka šī problēma skar visu sabiedrību, un lai panāktu nepārtrauktu un drošu zāļu pieejamību, nepieciešama cieša sadarbība starp farmācijas nozari, zāļu apgādes uzņēmumiem, aptiekām, ražotājiem, pacientu organizācijām un valsts institūcijām.
“Lai gan Latvijas medikamentu tirgū izteikti dominē ārvalstu medikamentu ražotāji, valstij kā primāros sadarbības partnerus medikamentu krājumu izveidē ir jāizvēlas tieši Latvijas zāļu ražotāji. Pašlaik tie spēj nodrošināt piekto daļu no Kritisko medikamentu sarakstā iekļautajām zālēm. Ar atbalstu un investīcijām šo kapacitāti iespējams ievērojami palielināt. Tāpēc Latvijas zāļu ražotāju stiprināšana ir ne tikai ekonomikas, bet valsts drošības jautājums,” uzver LZR izpilddirektore.
Viņa informē, ka nozares uzņēmumi, kopā ar pētniecības institūcijām un augstskolām ir izstrādājuši zāļu ražošanas nozares attīstības stratēģiju nākamajiem desmit gadiem, kuras mērķis ir būtiski palielināt Latvijas uzņēmumu ieguldījumu nacionālajā ekonomikā un zāļu pieejamībā.
Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju 2025.gada martā veica pētījumu aģentūra Norstat, tiešsaistē aptaujājot 1002 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Avots: LETA
