Aptiekārs trešajā paaudzē*

Farmaceits LEONĪDS HODASĒVIČS iet sava vectēva iemīto un tēva turpināto profesionālo ceļu. Pateicīgs ikvienai izcilai personībai, kas veicinājusi arodizvēli un izaugsmi, kļūstot par farmaceitu un aptiekas vadītāju. Viņš no sirds mīl savu darbu, allaž ir gatavs pilnveidoties un katram Mēness ap­tiekas klientam Garkalnē spēj rast īpašu individuālu pieeju.

Vectēva pēdās

Leonīds atzīst, ka viņa izvēle kļūt par farmaceitu bijusi likumsakarīga – divu iepriekšējo paaudžu dzimtas vīrieši bijuši farmaceiti. Turklāt ne tikai viņi.

“Gan vectēvs, gan tēvs bija saistīti ar aptieku. Vectēvs Arsēnijs Hodasēvičs kara laikā nokļuva Vācijā un dzīvoja kādā Bavārijas mazpilsētā aptiekāra ģi­me­nē. Viņš sāka piepalīdzēt aptiekā, kļuva par aptiekāra mācekli, bet vēlāk – par pilntiesīgu farmaceitu. Tolaik zāļu izgatavošana bija galvenais farmaceita uzdevums un, visticamāk, tieši tas šajā profesijā vectēvu saistīja visvairāk. Pēc kara vectēvs Maskavā studēja farmāciju. Beidzot studijas, bija jāpakļaujas valsts noteiktai sadalei. Vectēvs devās uz Rīgu, kur bija Tiesu ķīmijas laboratorijas vadītājs. Tomēr vectēvs vienmēr ar patiku atcerējās aptiekāra gaitas Vācijā.”

Leonīds piedzima farmaceitu ģimenē. “Mani vecāki – Tatjana Hodasēviča un Jevgeņijs Volgrams – iepazinās un ap­precējās, studējot farmāciju. Pēc augst­skolas abi strādāja par tiesu ekspertiem. Tēvs – mana vectēva vadībā, mamma – citā laboratorijā. Naktīs tētis strādāja aptiekā Ķengaragā. Kad vectēvs devās pensijā, tēvs kļuva par laboratorijas vadītāju. Šo amatu viņš nevarēja savienot ar nakts dežūrām, tādēļ no darba aptiekā nācās atteikties.”

Zīmīgi, ka Leonīda pirmā farmaceita prakses vieta bija tieši tā aptieka, kur savulaik strādāja viņa tēvs.

“Mans arodceļš saistīts ar vairākām spilgtām personībām. Savu pirmo, zāļu fasētāja praksi izgāju tai pašā aptiekā un pie tās pašas aptiekas vadītājas Ilzes Saulītes, ar ko kopā savulaik strādāja mans tēvs. Aptiekā valdīja ideāla kārtība, tīrība un patīkama gaisotne – visi bija kā viena draudzīga komanda. Tur apguvu arī zāļu gatavošanas iemaņas. Ilgus gadus šis man bija spilgtākais piemērs, kādai jābūt aptiekai, vadītājam un darbiniekiem. Vēl viena nozīmīga prakses vieta bija aptieka Maskavas ielā. Tās vadītāja tolaik bija Kitija Blumfelde. Arī viņa bija teicama vadītāja, spēja organizēt darbu tā, lai aptiekā vienmēr būtu kārtība, bet darbinieki saliedēti un atbalstoši,” atceras Leonīds.

Farmaceits atzīst, ka viņa profesionālo izaugsmi ietekmējuši arī izcili docētāji augstskolā.

“Spilgta personība bija Venta Šidlovska. Ne zāļu tehnoloģija mani tolaik saistīja, bet gan viņas izklāstītā farmācijas vēsture. Tajā bija kaut kas ļoti īpašs, un dažus stāstus atceros joprojām. Personība, kas atstājusi nedzēšamas pēdas, ir arī tālaika Farmācijas fakultātes dekāne Vija Eniņa. Viņas stāsti par augiem bija vienreizēji inte­resanti un gaisotne katedrā neatkārtojama.”

Leonīda un viņa sievas, far­ma­ceites Olgas ģimenē aug divi dēli. Vai farmaceitu di­nas­tijai būs turpinājums? “Jaunākais dēls Daniels, kam ir deviņi gadi, mēdz teikt, ka vēlas būt farmaceits, labprāt pavada laiku gan manā, gan Olgas vadītā aptiekā, un šis darbs viņam šķiet interesants. Protams, būtu jauki, ja viņš pievērstos farmācijai, tomēr es izvēli ne­ietekmēšu. Lai tā paliek Daniela ziņā,”  teic Leonīds.

Mēness aptiekas ģimenē

Pēc augstskolas absolvēšanas vairākus gadus Leonīds strādāja par tiesu ekspertu, līdz kādā brīdī juta, ka dzīvē nepieciešamas pārmaiņas.

“Olga bija Mēness aptiekas vadītāja Sigul­dā, un tur bija atbrīvojusies farmaceita va­kance. Riskēju! Tiesa, sākumā nebija vieg­li – vajadzēja apgūt daudz jauna, ta­ču jau trešajā dienā stāvēju pie kases. Te man pozitīvs piemērs bija Olga.” Ar prieku Leonīds atminas arī savu nākamo darba­vietu – vēl vienu Mēness aptieku Siguldā un tās vadītāju Violu Dandenu. “Kaut ko ļoti noderīgu esmu guvis no katras vadītājas – tā veidojusies vērtīga pieredzes mozaīka.”

Nākamā darbavieta pavērusi jaunas iespējas un prasījusi attīstīt jau nedaudz citas kvalitātes. “Uz Mēness aptieku Māl­pilī devos kā aptiekas vadītāja pienākumu iz­pildītājs. Visticamāk, strādāju pietiekami labi, jo uzņēmuma vadība man uzticēja arī Limbažu Mazo aptieku. Tas bija interesanti – nereti vienas dienas laikā nācās būt gan Mālpilī, gan Limbažos. Labi iepazinu dažādu paaudžu farmaceitus. Saskarsme ar jaunajiem farmaceitiem arī dod vērtīgu pieredzi,” atzīst Leonīds.

Labākā izvēle – franšīze 

Mēness aptieku Leonīds sauc par savu lielo ģimeni, tādēļ to atstāt, lai pieņemtu darba piedāvājumu privātā aptiekā Garkalnē, neesot bijis viegls lēmums.

“Neatkarīgā aptiekā, protams, ir sa­vi plusi, bet ir arī mīnusi. Kad aptiekas īpašniece interesējās par franšīzes ie­spējām un vaicāja man padomu, ne­šau­boties ieteicu pievienoties Mēness aptiekas zīmolam. Uzskatu, ka pie­vie­nošanās kādam lielam aptieku uzņē­mumam privātai ap­tiekai paver labākas izaugsmes iespē­jas.  Franšīze ir izdevīgs sadarbības modelis – tā neierobežo mūs piegādātāju izvēlē,  va­ram justies brīvi, tai paša laikā esam ieguvēji – mums ir jaunākā programmatūra, elek­troniskas pavadzīmes, mācību ie­spējas. Franšīzes sadarbības modelim nesaskatu nevienu būtisku trūkumu, tieši otrādi – redzu daudz priekšrocību – ir uzlabots aptiekas vizuālais tēls, ierīkots labāks apgaismojums, jauns kosmētikas stends, un tas noteikti vēl nav viss. Svarīgāks, protams, ir zīmols, ko klienti novērtē un kam ir uzticīgi. Mums visiem tas ir būtisks ieguvums.”

Savā karjeras ceļā Leonīds vairākkārt pārliecinājies, cik nozīmīga ir vadītāja līdera loma. Farmaceits skaidro: “Katram zīmolam ir sava seja un katram uzņēmumam – savs līderis. No pirmā brīža, kopš par Mēness aptieku uzņēmuma Sentor Farm aptiekas vadītāju kļuva Dmitrijs Juskovecs, esmu izjutis patiesu cieņu pret sevi un farmaceitiem, lai gan esam vien nelielas aptiekas darbinieki. Ir lieliski, ja uzņēmuma vadītājam ir pārliecinoša vīzija par attīstību. Līderim ir milzu nozīme gan uzņēmumā, gan arī ikvienā aptiekā. Lielā mērā šis faktors noteica, kādēļ Garkalnes aptieka pievienojās tieši Mēness aptiekas ģimenei.”

Īpaša pieeja katram klientam

Leonīds atzīst, ka farmaceiti ir dažādi – vienam patīk strādāt dinamiski, intensīvi, cita darbs ir produktīvāks, pildot savus uzdevumus mierīgā ritmā.

“Esmu aptiekā, kuras ikdie­nas ritms atbilst ma­nam priekšstatam par kva­litatīvu farmaceita darbu. Šai nelielajā lauku aptiekā ir vairāk laika, ko veltīt klie­ntam, varam ikvienam rast indivi­duālu pieeju un veikt pilnvērtīgu farma­ceitisko aprūpi. Tas piesaista klien­tus. Mēness aptiekai ir sauklis – “Ar īpašām rūpēm par jums!” Tas vistiešākajā veidā atbilst mūsu aptiekai. Pat tad, ja klients lūdz ierastas, labi zināmas pretsāpju zāles, mēs noteikti sākam sarunu, izjautājam, pret kādām sāpēm zāles nepieciešamas, un nereti varam ieteikt citu, piemērotāku medikamentu.”

Garkalnē ir viena aptieka un viens doktorāts. Iespējams, tādēļ sadarbība ar ārstiem izveidojusies veiksmīga. Leonīds teic, ka šādā situācijā tā ir ļoti svarīga, tomēr atzīst, ka viņam sadarbošanās bijusi nozīmīga ikvienā darbavietā.

“Ārsti zvana, konsultējas par medi­ka­mentiem, jo zāļu tirgū pārmaiņas ienāk samērā strauji un ģimenes ārsts bieži vien tām nespēj izsekot. Farmaceitu  pienākums ir informēt ārstus par ino­vā­cijām, vērtīgiem jaunumiem. Dažkārt ar ārstiem sazināmies arī mēs: apspriežam zāļu kompensācijas kārtību, uzdodam jautājumus par receptēm.”

Leonīds cerīgi raugās uz farmaceitisko pakalpojumu attīstīšanu. “Pašlaik gan aptiekā nespējam nodrošināt papildu farmaceitiskos pakalpojumus, bet ar laiku tie noteikti būs. Savulaik, kad strādāju Siguldā, klientiem tika organizēta iespēja noteikt kaulu blīvumu. Tā kā vairums mūsu aptiekas klientu ir pensionāri, šāds pakalpojums būtu patiešām lietderīgs. Tam sekotu konsultācija un piemērota preparāta piemeklēšana veselības riska novēršanai. Kaulu blīvuma noteikšanai vai redzes pārbaudei nebūt nav jābūt ikdienā pieejamam pakalpojumam. Tos varētu organizēt regulāru kampaņu veidā, tādējādi arī attīstot sadarbību ar ārstiem.”

Vienmēr mācīties un augt

Leonīds ir pārliecināts, ka pēc jaunām zināšanām jātiecas visu paaudžu far­maceitiem.

“Nepārtraukti jāseko līdzi jaunākajām tendencēm farmācijā, jāpapildina zinā­šanas par medikamentiem. Viss mainās tik strauji! Pat atgriežoties no atvaļinājuma, aptiekā var ieraudzīt jaunumus.

Jāatzīst, ka zināšanas, ar kādām ap­tiekās ienāk jaunie farmaceiti, ir ļoti mūs­dienīgas. Pat manas paaudzes far­maceitiem jāspēj turēt līdzi. Gados vecāki kolēģi bieži vien labi pārzina zāles, kas apritē ir daudzus gadus, tomēr ir jāizglītojas, jāzina arī par jaunumiem un  jāpiedāvā klientiem arī šie medikamenti.

Tālākizglītība ir nepieciešama, par to šaubu nav, tādēļ piedalāmies Lat­vi­jas Farmaceitu biedrības orga­ni­zētos semināros un kon­fe­­ren­cēs. Ir patīkami, ka arī Mēness aptiekas uzņēmums far­ma­ceitiem nodrošina bez­mak­sas lekcijas, or­ganizē vēr­tī­gus semi­nārus, kas notiek pa­­tīkamā vidē un ne­pārslogo far­­maceita sma­dzenes ar ne­­samērīgu infor­mācijas apjomu, bet gan sniedz būtisko, aktuālo. Savukārt aptiekas vadītajam ir svarīgi apgūt menedžmentu, mārketinga prasmes, bez kurām mūsu dienās ir neiespējami iztikt.”

Leonīds domā, ka mūsdienu aptiekai jāapvieno modernas tehnoloģijas, mak­simāli ērta vide gan farmaceitiem, gan klientiem, izcilas profesionālās zināšanas, individuāla pieeja katram, bagātīgs me­dikamentu un citu aptiekas preču klāsts un patiešām laba farmaceitiska aprūpe. “Diez vai realitātē ir absolūti ideāls farmaceits un pilnīgi nevainojama aptieka, taču uz to vajadzētu tiekties.”

 

www.farmacija-mic.lv

* Apmaksāta publikācija.