Sākums » Aktuāli » Aptieku farmaceiti dalās pārdomās par Covid-19 ieviestajām korekcijām aptieku darbā
Aptieku farmaceiti dalās pārdomās par Covid-19 ieviestajām korekcijām aptieku darbā

Aptieku farmaceiti dalās pārdomās par Covid-19 ieviestajām korekcijām aptieku darbā

Žurnāla “Materia Medica” redakcija sadarbībā ar Latvijas Farmaceitu biedrību aprīlī aicināja aptieku farmaceitus Zoom vidē dalīties ar pieredzi par darbu aptiekā kopš pērnā gada marta, kad Covid dēļ tika noteikti dažādi ierobežojumi. Sarunā piedalījās aptieku vadītāji, aptieku apvienību un tīklu pārstāves, komentēja un jautājumus uzdeva LFB prezidente Dace Ķikute. Sarunu vadīja Olita Zariņa un Elīna Badune.

Aicinājām pastāstīt par pārmaiņām aptiekas darba organizēšanā un ikdienas pienākumu veikšanā, ko nesusi Covid-19 krīze un šai laikā pieņemtie nozares regulējošo aktu grozījumi.

“Pandēmijas sākumā bija straujš klientu pieplūdums ar daudziem jautājumiem, neizpratni. Tā bija liela un jauna veida slodze aptiekām un farmaceitiem – sākumā aizsarglīdzekļu trūkums un to meklēšana, aptiekas ikdienas darba pielāgošana prasībām, aizsargstikli, regulāra virsmu dezinficēšana. Pašiem farmaceitiem nācās pārvarēt bailes un neziņu, darījām visu, kas mūsu spēkos, lai darbs turpinātos pēc iespējas normāli,” diskusijā pauda “Maija aptiekas” (Skrundā) vadītāja Aiga Zariņa.

“Maija aptieka atrodas mazpilsētā, ielas malā, esam turpinājuši darbu visu laiku, pārtraukumu nav bijis, saglabājies arī darba apjoms un klientu skaits. Vienīgais izņēmums – šā gada februāris, kad bija jāierobežo cilvēku skaits aptiekā, varējām atļaut aptiekā uzturēties tikai vienam klientam. Tas bija grūts periods, jo bija auksta ziema, un ārpusē veidojās rinda. Mainījās noteikumi, ka atbilstoši telpu platībai apmeklētāju skaitu drīkst noapaļot uz augšu un turpmāk aptiekā var ienākt vienlaikus divi klienti.”

A. Zariņa norādīja, ka pilnīgi jauns pakalpojums aptiekai ir zāļu piegāde mājās. „Acīmredzot klientiem tas ir nepieciešams. Gribētu, lai šo pakalpojumu organizē tieši farmaceiti, pasūtījumu nav tik daudz, lai būtu jāiesaista nespeciālisti. Mēs kā neliela individuāla aptieka par šo pakalpojumu prasām samaksu.”

“Zāļu piegāde mājās ir labs pakalpojums. Līdzīgi kā Aigas aptiekā, pašlaik šo pakalpojumu pie mums izmanto mazāk cilvēku, bet ziemā bija ļoti aktīvs pieprasījums – gandrīz katru dienu, un galvenokārt tie bija lauku iedzīvotāji. Izaicinājums bija piegādāt zāles Covid-19 slimniekiem vai pašizolācijā esošiem cilvēkiem. Daļai cilvēku nav tuvinieku, kam lūgt palīdzību, viņi ir ļoti priecīgi par šādu iespēju. E-pasta vēstulē saņēmām no smagāk slimiem cilvēkiem pat pateicību ar vārdiem: paldies, ka devāt iespēju izdzīvot!” pastāstīja Anda Konone, Benu aptiekas-41 (Jelgavā) vadītāja.

Par grūtībām runājot, A. Konone norādīja uz ieviestajiem ierobežojumiem: „Tā kā mūsu aptieka atrodas tirdzniecības centrā, diemžēl veidojās garas rindas, pat pusstundu bija jāgaida. Ja šādā situācijā turklāt nedarbojās e-veselība, klienti bija ārkārtīgi neapmierināti. Farmaceitiem bija ļoti liels izaicinājums saglabāt iekšējo mieru, lai nepievienotos apmeklētāju agresijai.”

Viņa uzskata, ka zāļu piegādi mājās derētu saglabāt arī pēc pandēmijas norimšanas. “Mūsu reģionā cilvēki atzinuši to par vajadzīgu. Pavasarī saglabājies pastāvīgo klientu loks, kas izmanto šīs piegādes, bet jauni nav nākuši klāt,” pauda aptiekas vadītāja.

„Liela problēma bija un ir zāļu nepieejamība. Zāļu trūkst gan ražošanas, gan izplatīšanas līmenī, cilvēki nav pārāk atvērti zāļu aizstāšanai,” sarunā pastāstīja Beāte Kaminska, „Apotheka” aptiekas 25 vadītāja Rīgā.

“Telemedicīna jeb telefoniskās konsultācijas, manuprāt, turpmāk saglabāsies. Aptiekā telefons ir karsts, cilvēki bieži vēlas konsultēties. Taču šis formāts nevar aizstāt klātienes konsultācijas. Zāļu piegāde mājās arī turpināsies. Tagad tā mazliet pierimusi, bet tas ir lieliski, ka zāles iespējams pasūtīt mājās,” uzskata B. Kaminska.

Viņa domā, ka no Eiropas valstīs šajā laikā paplašinātām farmaceitu funkcijām varētu pārņemt recepšu pagarināšanu hroniskiem slimniekiem. Tas mazinātu ģimenes ārstu noslodzi un būtu ērtāk pacientiem. Atkarībā no situācijas farmaceiti varētu izsniegt zāles pusgadu vai gadu ilgai lietošanai.

“Mēness aptiekas 124” vadītājs Vadims Brižaņs ir pārliecināts, ka farmaceitu telekonsultācijas būs pieprasītas arī turpmāk: „Klientu saziņa ar aptieku pa tālruni ir bijusi vienmēr, bet gribējās to pacelt jaunā līmenī – un 1. aprīlī apritēja gads, kopš nodarbojamies ar tiešsaistes konsultācijām (video un pa tālruni), šobrīd notikušas apmēram 3500 konsultācijas. Sākumā nedēļā bija tikai daži zvani, dažas e-pasta vēstules, tagad vairāk nekā 20 konsultācijas dažādos saziņas veidos. Diemžēl zāļu trūkuma dēļ apmēram trešdaļa zvanu un e-pasta sarakstes ir par zāļu sagādes jautājumiem. 2/3 jautājumu ir par zāļu lietošanu, blaknēm, mijiedarbību, kā arī SNN. Par šiem jautājumiem, turklāt Covid apstākļos cilvēkiem tiešām ērtāk sazināties ar farmaceitu nekā traucēt ārstu.”

“Madaras aptiekas” (Jaunpiebalgā) farmaceite Madara Zārdiņa atklāja, ka pēdējā gada laikā bijušas nopietnas emocionālas grūtības, īpaši pandēmijas sākumā, kad bija tik daudz nezināmā un stresa gan pacientiem, gan darbiniekiem. „Strādāju lauku aptiekā, kolektīvā esam trīs cilvēki – farmaceite, farmaceita asistente un farmaceita palīgs. Ilgu laiku maiņā strādājām pa vienam, tā bija liela slodze, jo pacientu pieplūdums auga, īpaši pērn martā un aprīlī. Zāles uz mājām pacientiem nepiegādājam tieši šī iemesla dēļ, jo pagaidām esam tikai divi speciālisti. Klienti mūs sazvana un veic zāļu pieteikšanu pa telefonu, tādējādi mēs varam laikus visu nepieciešamo pasūtīt, lai pacientam nebūtu jānāk uz aptieku divreiz.”

Viņa atzīst, ka telefonkonsultācijas ir biežāk, bet nav tik efektīvas kā klātienē laika trūkuma dēļ un arī tādēļ, ka pacients tik ļoti neieklausās kā klātienē notiekošā sarunā.

“Piekrītu Eiropas tendencei, ka farmaceiti arī Latvijā varētu pagarināt receptes hroniskiem slimniekiem. Ja tiek noteikts laikposms, kādā to var darīt, tas nevar kaitēt pacientam, bet mazinās ārstu slodzi. Ārsts dažkārt pagarina receptes, balstoties uz telefonsarunu  – šādus gadījumus droši varētu pārņemt farmaceiti,” uzskata M. Zārdiņa.

Arī Dace Zvīgule, “Apotheka” aptiekas-77 (Raganā) vadītāja, atzīst, ka aptieka saņemam arvien vairāk telefona zvanu – gan ar jautājumiem par zāļu lietošanu, gan par recepšu iegūšanu pandēmijas laikā.

“Pacienti neuzdrošinājās zvanīt ārstiem un lūgt atjaunot  regulāri lietojamo zāļu receptes. Tagad viņi jau ir vairāk informēti – sazinās ar ārstiem gan pa telefonu, gan sarakstās WhatsApp,” pauda D. Zvīgule.

“Man ļoti patika, ka tika izvietoti  aptiekās aizsargstikli – kā padomju laikā. Tos tīrot, redzam, cik daudz šie stikli aiztur,” pauda farmaceite.

Viņa pastāstīja arī par savu pieredzi, ziņojot par zāļu blaknēm: „Pērn bija jāziņo par blaknēm pēc antibiotiku lietošanas. Veidlapa ZVA mājaslapā ir sarežģīti aizpildāma un nemotivē ziņot vēl. Vai labāk neziņot nemaz, ja nevaru norādīt zāļu, kas radīja blakni, sēriju? Farmaceits nemaz nevar zināt šo informāciju, ja klients nav paņēmis līdzi zāļu iepakojumu. Man pašai un kolēģei bija izteiktas Covid vakcīnas blaknes. Arī šai gadījumā veidlapu aizpildīt bija sarežģīti. Dzirdu, ka ziņojumu ir maz, un man gribas teikt, ka tā ir neērtās veidlapas dēļ. Ja atnāk vecs cilvēks un stāsta, ka bijis drudzis pēc vakcīnas, kā lai uzzinu no viņa sērijas numuru vai vienlaikus lietotās zāles.”

Tukuma „Centra aptiekas” vadītāja Agnese Ritene atzina, ka pērn bija daudz izaicinājumu, arī emocionāli un fiziski. „Turklāt lielākās pārmaiņas mums ir vēl priekšā. Farmaceitu spēja pozicionēt sevi zāļu lietošanas uzraudzībā kā vidutāju starp ārstu un pacientu droši vien noteiks mūsu vietu nākotnē. Būt par speciālistu, kas nepieciešams, lai pacienti zāles lietotu pareizi, atbildīgi un efektīvi. Jaunās tendences – internetaptiekas, tiešsaistes konsultācijas – pēc manām domām, cenšas izslēgt farmaceita starpniecību. Mums jābūt gana aktīviem un gudriem, lai pierādītu sabiedrībai savu nozīmi, spēt iekarot pacienta uzticību arī turpmāk.”

Šīs ir tikai dažas no atziņām, ko diskusijā pauda aptiekās strādājošie speciālisti. Aptieku farmaceitu viedokļu plašāku izklāstu, kā arī aptieku tīklu vadības pārstāvju stāstus par Covid laika ieviestajām pārmaiņām aptieku darbībā lasiet žurnāla „Materia Medica” šī gada 4. numurā. Žurnāls katru mēnesi bez maksas nonāk ikvienā aptiekā Latvijā. Abonēt žurnālu personīgai lietošanai var, sazinoties ar Medikamentu informācijas centru e-pastā mic@mic.lv.

Aizraujošu lasīšanu!

www.farmacija-mic.lv

2 komentāri

  1. Arī pievienojos

  2. Par blakņu ziņošanu- pilnīgi piekrîtu. Vairākkārt būtu bijis ko ziņot, bet sarežģītība un daudzu papildus ziņu prasība to tiešām ne tikai nemotivè darīr, bet pat padara neiespējamu. .

Atstāt atbildi Gita Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.Atzīmētie lauki ir obligāti *

*

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.