Sākums » Farmācija » Aptieku tīkli apšauba iespēju nodrošināt nepārtrauktu farmaceita klātbūtni aptiekā
Aptieku tīkli apšauba iespēju nodrošināt nepārtrauktu farmaceita klātbūtni aptiekā

Aptieku tīkli apšauba iespēju nodrošināt nepārtrauktu farmaceita klātbūtni aptiekā

“Veselības ministrija (VM) mērķtiecīgi vēlas likvidēt daļu aptieku un spiež šīs jomas darba devējus atlaist lielu daļu no 1500 speciālistiem – farmaceitu asistentiem.” Ar šādu radikālu paziņojumu presei klajā nākuši Latvijas lielākie aptieku tīkli “Mēness aptieka”, “A aptieka”, “Euroaptieka” un “Latvijas aptieka”.

“Veselības ministrija ir paziņojusi, ka Latvijā ir pārāk daudz aptieku, tādēļ tiek izstrādātas likumdošanas normas, kas piespiedu kārtā liks aizvērt aptuveni 150 aptiekas un atlaist farmaceitu asistentus. Ministrija ir izstrādājusi noteikumus, kas paredz farmaceita, t.i. speciālista ar 5 gadu augstāko izglītību, nepārtrauktu fizisku klātbūtni visā aptiekas darba laikā. Noteikumi paredz, ka turpmāk iedzīvotājus varēs konsultēt tikai šāda augsta līmeņa speciālista tiešā uzraudzībā, kā rezultātā lielai daļai no valstī esošajiem aptuveni 1500 farmaceitu asistentiem, kas savu profesiju apguvuši valsts finansētās medicīnas skolās, būs jāpapildina bezdarbnieku rindas,” paziņojumā norāda aptieku tīklu pārstāvji.

Veselības ministrija: aptiekā ir jābūt farmaceitam!

Jau ziņojām, ka noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 23. marta noteikumos Nr. 288 “Aptieku darbības noteikumi”” paredz, ka farmaceitam aptiekā ir jābūt visu aptiekas darba laiku. Farmācijas likuma 38.pantā noteiktajos gadījumos, kad aptieku ir atļauts vadīt farmaceita asistentam (novadā, novada pilsētā vai novada pagastā, kur iedzīvotāju skaits nepārsniedz 4000 un piecu kilometru rādiusā nav citas farmaceita vadītas aptiekas vai aptieku filiāles), farmaceitisko aprūpi var nodrošināt farmaceita asistents.

Ministrija jau paudusi, ka šobrīd ir aptiekas, kurās farmaceita konsultācijas netiek nodrošinātas visā aptiekas darba laikā. VM ir saņemtas sūdzības par to, ka zāles izsniedz un konsultē personas bez farmaceitiskās izglītības (farmaceita palīgi, farmācijas studenti). Veselības inspekcija pilsētas aptiekās veikto pārbaužu laikā konstatējusi gadījumus, kad uz vietas aptiekā ir tikai farmaceita asistents, bet nav aptiekas vadītāja, ne arī cita farmaceita, kas ir atbildīgs par aptiekas darbību. Izskatot iesniegumus par ētikas jautājumiem, divos gadījumos ir konstatēts, ka patērētājiem sniegtā informācija nav bijusi korekta, skaidra un nepārprotama.

Lai nodrošinātu kvalitatīvu farmaceitisko aprūpi un izslēgtu gadījumus, kad klientam nav iespēja saņemt farmaceita konsultāciju, ir nepieciešams noteikt, ka farmaceitam ir jābūt aptiekā visā aptiekas darba laikā, uzskata VM.

Aptieku tīkli: būs jāslēdz aptiekas, jāatlaiž speciālisti

Aptieku tīkli norāda, ka pie šāda scenārija lielākā daļa aptieku vairs strādās tikai darba dienās no plkst. 8:30 līdz 17:00. Klienti nevarēs iegādāties medikamentus arī vēlās vakara stundās un diennakts aptieku darbu nevarēs nodrošināt trūkstošo speciālistu dēļ. Lai īstenotu VM ieceri, nepieciešams aptuveni 1700-1800 farmaceitu, tātad jau šobrīd trūkst vidēji 500 farmaceitu, uzskata aptieku tīkli. Turklāt, šajā aprēķinā nav ņemtas vērā vairākas nianses – darbinieku sadalījums pa reģioniem, pilsētām, darbinieku atvaļinājumi, sociālās apdrošināšanas gadījumi, maiņu darba īpatnības, kā arī fakts, ka, pēc Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) datiem, 48% strādājošo farmaceitu ir vecāki par 50 gadiem, no tiem 22% ir vecāki par 60 gadiem, faktiski jau sasnieguši pensijas vecumu. Gadā Latvijas augstskolās farmaceita diplomu iegūst ~60 jaunie speciālisti, no kuriem tikai 60% izvēlas strādāt aptiekās. 10 gadu laikā novecojušo farmaceitu īpatsvars turpinās pieaugt, bet jauno speciālistu arvien trūks, uzskata lielo aptieku tīklu aptieku pārstāvji.

Farmācijas departaments: farmaceitu pietiek

Pēc ministrijas domām, farmaceitu resursi ir pilnīgi pietiekami, lai nodrošinātu minēto prasību. Kopā Latvijā šobrīd ir 377 aptiekas, kurās strādā tikai viens speciālists ar augstāko farmaceitisko izglītību. Šīs aptiekas nodrošina darbu 254 farmaceitu asistentiem. 46 aptiekās, saskaņā ar Farmācijas likuma 38. punktu strādā tikai farmaceita asistents. Kopumā 2014. gada janvārī Latvijas atvērta tipa aptiekās strādāja 1612 farmaceiti un 1339 farmaceita asistenti. Slēgta tipa aptiekās šai laikā strādāja 81 farmaceits un 40 farmaceita asistenti. Aptieku filiālēs – attiecīgi 10 un 23 farmaceiti un farmaceita asistenti.

VM Farmācijas departaments (FD) lēš, ka optimālais aptieku skaits Latvijā pilsētās būtu 340 (šobrīd esošās 431 aptiekas vietā), novados (lauku teritorijās) – līdz  300  (šobrīd – 355), bet kopā – 640 šobrīd esošo 786 aptieku vietā. Optimālais farmaceitu skaits būtu 1280 (šobrīd ir 1612 + 400, kas ir Latvijas Farmaceitu biedrības reģistrā, bet aptiekā nestrādā).

Veicot aprēķinus un apkopojot informāciju, FD konstatējis, ka 47% Latvijas aptieku strādā viens farmaceits, pārējās Latvijas aptiekās strādā vismaz trīs farmaceiti katrā. FD norāda, ka farmaceitu skaits Latvijā ir pilnīgi pietiekošs, lai nodrošinātu to klātbūtni aptiekā visu laiku. Tāpat FD uzskata, ka aptiekas lauku teritorijās izveidojušās vēsturiski un vienmēr funkcionējušas ar vienu farmaceitu un šādi arī turpinās funkcionēt. Departaments paredz, ka līdz ar jauno grozījumu ieviešanu, izveidosies t. s. “aizvietotājfarmaceiti” (locum pharmacist), līdzīgi, kā tas ir citās ES dalībvalstīs. Pieprasījums ģenerēs piedāvājumu, norāda FD, uzskatot, ka bažas par farmaceitiskās aprūpes pieejamības samazināšanos ir  nepamatotas. FD uzsver, ka aptieka nedrīkst strādāt bez farmaceita.

Šā gada maijā notikušajā LFB valdes sēdē VM FD direktors Jānis Zvejnieks pieļāva, ka no atsevišķu komersantu puses tas šobrīd varbūt izskatās neiespējami, taču šī grozījuma īstenošanai paredzēts piešķirt pārejas periodu, kura laikā varēs pielāgoties jaunajām prasībām. Šobrīd nav skaidrības par to, cik ilgs būtu šis pārejas periods, taču tam nepieciešams izstrādāt darbības plānu. Kā uzsvēra J. Zvejnieks, lai lemtu par pārejas periodu, nepieciešams pamatojums, kas šajā laika posmā tiks darīts, lai pieņemtos grozījumus pēc tam varētu īstenot dzīvē.

Risinājums: aizvietotājfarmaceiti un jauno speciālistu novirzīšana uz reģioniem

LFB valdē radās diskusija par jauno speciālistu trūkumu aptiekās, it sevišķi – reģionos. Jaunie farmaceiti pēc studijām reti atgriežas savās dzimtajās pilsētās vai laukos, visbiežāk paliek strādāt Rīgā, bet nereti vispār neizvēlas darbu aptiekā. Kā nodrošināt speciālista ar augstāko izglītību – farmaceita – klātbūtni aptiekās laukos vai reģionu pilsētās, tas ir šobrīd neatrisināts jautājums. Vairākkāt speciālistu vidū izskanējuši ierosinājumi par jauno speciālistu novirzīšanu darbam reģionu aptiekās, tādējādi attaisnojot iespēju studēt par valsts līdzekļiem un pēcāk kādu noteiktu laika posmu nodrošinot farmaceitisko aprūpi tajās vietās mūsu valstī, kur tās pieejamība ir apdraudēta. Šādu ierosinājumu izteikusi arī Aptieku biedrība, kas uzskata, ka jāatgriežas pie speciālistu teritoriālās sadales, lai veidotos vienmērīgs darbaspēka pārklājums. Jaunos farmaceitus pēc beigšanas jānosūta uz tiem reģioniem, kuros ir novērojams to trūkums. Līdz šim gan jautājums par šādu risinājumu sastapies ar pretestību no valsts institūciju puses, kas norāda uz iespējamu cilvēktiesību pārkāpumu, ierobežojot cilvēka izvēles brīvību. FD atzīst, ka šī nav tikai farmācijas nozares problēma, bet gan valsts reģionālās attīstības līmeņa problēma, ko varētu risināt kopīgi ar Reģionālās attīstības ministriju. Priekšlikumiem būtu jānāk no aptieku vides.

LFB arī pieļāvusi domu, ka tā varētu koordinēt “aizvietotājfarmaceitu” rotāciju uz aptiekām, kur atvaļinājumu sezonā vai citā laikā nepieciešami papildspēki. Tā būtu iespēja tiem farmaceitiem, kas var un vēlas, konkrētā laika posmā piestrādāt kaut kur papildus. Šāda kārtība pastāv arī citās Eiropas valstīs.

Lielie aptieku tīkli, kas nodrošina darba vietas aptuveni 45% Latvijas farmaceitu un farmaceita asistentu, uzskata, ka šādi lēmumi ir jāpieņem pārdomāti, ar konkrētu rīcības plānu. Ja tas netiek ievērots, aptieku tīkli šo jauno prasību uzskata par neizpildāmu, galvenokārt, viņuprāt, akūtā farmaceitu trūkuma dēļ. “Šobrīd ministrija nepiekrīt aptieku īpašnieku piedāvājumam pievērsties farmaceitu skaita palielināšanai, turpinot jau minētās spēles ar statistikas skaitļiem. Turklāt jau vairākus gadus ministrijai tiek norādīta speciālistu nepietiekamības problēma, ko valsts atsakās risināt,” norāda aptieku tīklu pārstāvji. VM gan ilgstoši ir norādījusi, ka valstī ir nevis farmaceitu trūkums, bet gan aptieku “pārprodukcija”.

Radikāli risinājumi vai “mīkstāki” grozījumi

Aptieku tīkli draud ar radikālu atrisinājumu, ja ministrijas plānotie grozījumi stāsies spēkā. Tie sola saīsināt aptieku darba laiku līdz 8 stundām dienā un strādāt tikai piecas dienas nedēļā, lielu skaitu farmaceita asistentus atlaist no darba, paaugstinot bezdarba līmeni. Tiesa gan, ja, pēc aptieku teiktā, speciālistu trūkst, tad tieši saīsinot aptieku darba laiku, speciālistu skaits kļūtu pietiekams, jo nebūtu jānodarbina tik daudz speciālistu vēlās vakara stundās un, piemēram svētdienās. Lielie aptieku tīkli paredz, ka šīs izmaiņas sevišķi negatīvi skars aptiekas ārpus Rīgas, taču tur jau tagad aptiekas strādā īsāku darba laiku un brīvdienās nestrādā (kā tas ir lielākajā daļā ES valstu). Aptieku tīkli arī domā, ka noteikumu ieviešana var provocēt farmaceitu pārpirkšanu, līdz ar to rotāciju un nelielo aptieku bankrotu, kas šādos apstākļos atkal būtiski mazinātu farmaceitiskās aprūpes kvalitāti.

Aptiekas gan neizsaka tikai protestus. Atsevišķas organizācijas izrādījušas ieinteresētību situācijas risināšanā un piedalās šajā darbā. Tā, piemēram, Aptieku biedrība (AB) maijā VM nosūtījusi savus priekšlikumus grozījumiem noteikumos. AB rosina grozījumos iekļaujamās normas nedaudz mīkstināt, nosakot, ka aptiekā visā aptiekas darba laikā jāatrodas farmaceitam vai farmaceita asistentam ar vismaz 5 gadu darba pieredzi. Tas izslēgtu anotācijā minēto problēmu, ka konsultācijas par zālēm sniedz vienpersoniski farmācijas students vai palīgpersonāls, vai farmaceita asistents bez darba pieredzes. AB domā, ka nav pamata bažām, ka farmaceita asistents ar vismaz 5 gadu darba pieredzi netiks galā ar savu darbu. Ar 2013.gada 1.aprīli ir uzsākta arī farmaceita asistentu tālākizglītība un arī e-veselības ietvaros paredzēts, ka recepšu zāles varēs izsniegt farmaceitu asistenti.

Šis jautājums raisīja diskusijas LFB valdē J.Zvejnieks uzskata, ka nevar piecus gadus akadēmiski izglītojušos speciālistu ar augstāko izglītību pielīdzināt asistentam ar zemāka līmeņa – profesionālo – izglītību; tas vienkārši neesot godīgi. Tie farmaceita asistenti, kas jau ilgstoši, daudzus gadus strādājuši aptiekā, ir pieredzējuši, taču jaunie koledžas absolventi vēl tuvāko gadu laikā nebūs ar šādu pieredzes bagāžu, uzskata arī LFB vadība.

AB ir pārliecināta, ka nav nepieciešams farmaceitam būt fiziski klāt un nepārtraukti uzraudzīt farmaceita asistenta ikdienas darbu no rīta līdz vakaram, bet ir uzdevums veikt kontroli, tāpēc AB ierosina – ja farmaceits nav uz vietas aptiekā, tad jānosaka, ka ir iespējams konsultēt farmaceita asistentu pa telefonu, e-pastu, videokonferencē. Uz farmaceita padziļinātu konsultāciju pacientam jāpiesakās iepriekš. Līdzīgi kā pie ārsta.

AB arī vēstulē ministrijai norādījusi, ka prasības ieviešanas gadījumā jāparedz, ka tas iespējams tikai ar garu pārejas laiku – vismaz 7 gadi -, kura laikā iespējams sagatavot vairāk farmaceitu un iespēju pārkvalificēt farmaceita asistentus. Arī lielie aptieku tīkli savā paziņojumā presei pauž, ka ir jāparedz konkrēts rīcības plāns un tikai tad ir jānosaka pārejas periods.

Aptieku pārstāvji savu viedokli šajā jautājumā var paust arī portāla sadaļā “Aktuālais jautājums”.

Elīna Badune

26 komentāri

  1. Vai uz šo jautājumu nevar paskatīties no tās puses,ka Stradiņu universitāteij vajadžigi papildus līdzekļi, tāpēc arī šo likumu tik cītīgi bīda?! Ne jau rūpes par cilvēkiem ir pirmajā vietā, bet par savu naudasmaku!

    • Taisnība.

    • Gan Stradiņi, gan LU ir gatavas apmācīt lielāku skaitu farmaceitu, kā arī nodrošināt Maģistru apmācību, lai tie neiet tālāk studēt uz ķīmijas fakultāti, kur ir budžeta vietas! Bet VM uzskata ka Farmaceiti nav vajadzīgi un naudu nedod.
      Stradiņiem un LU jau vienalga, vai bakalauri tālāk studē ķīmijas maģistrantūrā, vai Fizmatos!

  2. Par mazajām aptiekām laukos nav ko ,,cepties”-ja noteikumi atļauj par vadītāju būt farm.asistentam,tad arī,loģiski, nav jānodrošina farmaceita klātbūtne.Grūtāk to nodrošināt tādos novados,kur cilvēku skaits varbūt ļoti nedaudz pārsniedz šo robežu (piem.5000-6000 iedzīv.),bet aptiekā strādā kādi 2-3 speciālisti,no kuriem vienīgi aptiekas vadītājs ir farmaceits un darba laiks ir ,piem.,11 stundas katru dienu,sestdienās mazāk.Kā tad ar Darba Likuma ievērošanu farmaceitam?Bez tam ir arī jāapmeklē kursi,mācības(resertifikācija!),arī atvaļinājums pienākas…
    Ar ,,aizvietotājfarmaceitu” varētu būt risinājums,bet bez tik svarīgā ,,izvēles tiesību ierobežojuma” pastāv arī finansiālas lietas.Agrāk taču, stājoties darbā aizvietotājam un beidzot šo darbu,aptiekā veica inventarizāciju ,citādi var sanākt,ka kaut kad konstatē iztrūkumu,bet -,uz ko domāsi? Un,manuprāt,kamēr jaunajiem speciālistiem,kas izvēlas strādāt reģionos,nebūs kādas atlaides vai,būsim reālisti,-kādi citi vilinājumi kaut vai,piemēram,atlaides komun.maksājumiem ,nebūs motivācijas un paliks problēma,ka farmaceitu vispār ir pietiekoši,bet reģionos nav,kas strādā…

    • Visās lauku aptiekās ir tikai viens farmaceits, turklāt likums aizliedz citas aptiekas vadītājam būt par aizvietotāju, vai aptiekas vadītāju aptiekas vadītāja prombūtnes laikā!
      Lielākā sāpe jau ir tā, ka nav kur ņemt tos aizvietotājus, bet VM šeit problēmu nesaskata! 🙂

      Un maz ticams, ka farmaceits brauks uz Mazpisāniem kādu aizvietot! Parēķiniet ko tas maksā!

  3. ta farmacijas bieriba nav vajdziga vini neko nedara farmaceita laba ,

  4. Vai seit starp ekspertiem ir vispar kads viens farmaceita assistents, varam padiskutet , ko var assistents darit bet ko nevar

  5. Ķēžu aptiekas uztraucas ,ka nepietiks farmaceitu ,kas kvernēs lielveikalu aptiekās lidz 22 vai 22/30… Kur problēma? Jāsamazina aptieku darba laiks lidz 20 un būs ,kas strādā …

  6. Ar ko farmaceita asitents atšķiras laukos un pilsētās? diploms ta iegūts viens un tas pats, bet pilsēta farmaceita asistents nevar strādāt viens (pēc likuma tas jau sen ir spēkā, bet tagad to ceļ gaismā), bet laukos pat aptieku var vadīt!

    Diskriminācija!

    RSU unLU lobijs!

    • Ko var ņemties ap tām farmācijas asistentu aptiekām?

      Tiklīdz tuvumā atvērsies aptieka ar farmaceitu, farm.asistenta aptiekai būs jāklapējas ciet. Nesaskatu problēmu. Uz tām vietām jau, raugi, neviens neraujas. Un aptieka tur pastāv, kamēr tur pastāv attiecīgais farmaceita asistents.

      Tiesa, no otras puses, tās farmaceita asistentes ar savu aptieku, kas palikušas, bija tik slinkas un nevarīgas, ka par farmaceitu izmācīties nu nekādi nevarēja, neraugoties uz to, ka daudz cienījamākas un uzņēmīgākas kundzes ij vecumā pēc 60 brauca uz Rīgu un mācījās, un ieguva farmaceita diplomu. Bet tā jau vienmēr – ir cilvēki, uz kuriem likums attiecas, un ir cilvēki, kuriem likumi tiek rakstīti tikai tādēļ, lai tos apietu…

      • Nu gan Tu runā kā no Mēness nokritusi! Ja kāds asistents pēc 60 gadu vecuma vēl braukā uz Rīgu,lai iegūtu farmaceita diplomu,tad viņai ir sponsors,jo neviens aisistents nevar ar savu algu samaksāt studiju naudu un vēl izdzīvot,kur nu vēl atpelnīt mācībās un ceļā iztērētos līdzekļus! Ja asisntents ,lai izvilktu ģimeni strādā 1,5 slodzi,tad viņam tik tiešām nav spēka vēl braukāt uz Rīgu 5 gadus ,lai mācītos!

      • Cik farmaceiti pēdējo 5 gadu laikā ir atvēruši aptiekas laukos!? 🙂

  7. Jaunais Farmaceits

    Ja aptiekās tiktu nodrošināti pienācīgi darba apstākļi un konkurētspējīgs atalgojums, tad nebūtu jāsūdzas, ka pēc studiju beigšanas aptiekās strādāt (lielākoties nelabprāt) paliek tikai 60% no jaunajiem farmaceitiem.

    • Varētu padomāt, ka ārsti un medmāsas ir apmierināti ar savu “konkurētspējīgo” atalgojumu!
      Visi strādā vairākas slodzes un piepelnās privātpraksēs utt.

      Kāpēc neviens nerunā par to, ka aptiekām neļauj pelnīt!? Visu vajag tik lētāk, piecenojumus pašus zemākos,zāles jādod par brīvu, kaut tik vēlētāji apmierināti! Kāpēc neviens nerunā par to, ka jāievieš maksa par farmaceita konsultāciju, par receptes apkalpošanu, par nederīgo medikamentu utilizāciju utt!?
      Krauj tikai aptiekām virsū pienākumus, ierobežojumus un prasības, bet pretī neko nedod.

  8. Patīkami sajust, ka lietas gaida risinājumu, bet tie, kuru dēļ ir šis troksnis, vienīgie zina reālo situāciju uz vietas aptiekā. proti, farmaceiti un to asistenti. Nereti asistenti joprojām ir daudz erudītāki par farmaceitiem un viņus konsultē darba vietā un darba laikā ikdienas…

    Vai Latvijā tiešām ir vairāk par vienu skolu farmaceita asistenta izglītības iegūšanai?

    • Par ko mēs runājam tagad! Bez šaubām asistenti nereti ir daudz zinošāki, bet tas nedod viņiem iespēju strādāt patstavīgi. Tad varbūt lai slimnīcās strādā tikai ārsta palīgi!! Domāju, jums tāds variants neīpaši patiktu, nonākot stacionārā.

  9. Aptiekās jāstradā farmaceitiem!!! Aptieka ir iestāde, kur var nopirkt zāles un saņemt kvalificētu padomu, un to var nodrošināt tikai farmaceits!

  10. Pēterjānis

    Kad ķēdēs algas būs lielākas par 500 eiro un attieksme kā pret līdzvērtīgu cilvēku, tad arī būs vairāk farmaceitu, kuri gribēs strādāt aptiekās.

  11. Kurš tad nezina, ka ķēdes mierīgi var iztikt gan bez farmaceitiem, gan asistentiem. Tie jau tikai traucē biznisu bīdīt. Tāpēc arī klaigā, ka asistenti ir lieki :)))))

  12. Vai nu galīga neizpratne par to, kas ir bankrots un kas aptiekas slēgšana( maz ticams ). Vai arī vēlēšanās dramatizēt situāciju piesaucot bankrotus. Ja nelielās aptiekas farmaceits tiek pārpirkts, tas nenozīmē, ka aptieka bankrotē, tā vienkārši tiek slēgta.

  13. Vai nu galīga neizpratne par to, kas ir bankrots un kas aptiekas slēgšana( maz ticams ). Vai arī vēlēšanās dramatizēt situāciju piesaucot bankrotus. Ja nelielās aptiekas farmaceits tiek pārpirkts, tas nenozīmē, ka aptieka bankrotē, tā vienkārši tiek slēgta.

  14. Spulga,aptieku tīklos ir tāda pati situācija kā mazajās aptiekās – vesels bars ar asistentiem un daži farmaceiti. Bet nu,protams,ka tīkli tagad spodrina savas spalvas,it kā rūpējoties par mazajiem .Kad bija jālemj par atlaižu karšu likvidēšanu,tad gan par mazajiem nemaz nedomāja!

  15. Izskatās ka Spuglga = Zvejnieka darbiniece 🙂

  16. Cik mīļi! Aptieku tīkli nobažījušies par nelielo aptieku bankrotu.

Atstāt atbildi Anna Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.Atzīmētie lauki ir obligāti *

*

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.