Sākums » E-veselība » Ārsti vēl joprojām norāda uz būtiskiem e-veselības trūkumiem
Ārsti vēl joprojām norāda uz būtiskiem e-veselības trūkumiem

Ārsti vēl joprojām norāda uz būtiskiem e-veselības trūkumiem

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) un Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) 19. jūnijā bija sasaukušas preses konferenci, kurā iepazīstināja ar ārstu viedokli par e-veselības darbību.

Preses konferencē masu mediji tika iepazīstināti ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās ārstu aptaujas datiem. Aptaujā, kas tika veikta no šā gada 20. aprīļa līdz 7. maijam, savu viedokli pauduši 2944 ārsti, no kuriem 67% saka, ka e-veselības problēmu dēļ dažādu dokumentu aizpildīšanai paredzētais laiks ir palielinājies, turklāt lielākā daļa no tiem uzsver, ka tas palielinājies ievērojami.

 

Lielākā daļa aptaujāto ārstu uzskata – e-veselības dēļ strādāt ir grūtāk, jāstrādā ilgāk

56% aptaujāto ārstu apliecina, ka e-veselības sistēmas kļūdu dēļ būtiski palielinājies arī kopējais darba apjoms. Vidējais kopējo darba stundu skaits nedēļā sasniedzis 47 stundas un 11 minūtes. Turklāt 45% aptaujāto ārstu savas datorprasmes atzinuši par teicamām un grūtības darbā ar e-veselības sistēmu nesaista ar savu neprasmi strādāt sistēmā. Tikai 5% ārstu uzskata, ka viņu datorprasmes ir sliktas. “Tātad problēma ar e-veselību nav ārstu neprasmē strādāt ar datoru,” preses konferencē savu secinājumu pauda SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

12% ārstu aptaujā atzinuši, ka pēdējo divu nedēļu laikā pacienti 10 vai vairāk reižu ir sūdzējušies, ka E-veselības traucējumu dēļ nevar saņemt zāles. Kaut arī aptauja veikta aprīļa beigās un maija sākumā, preses konferencē klātesošie ārsti pauda, ka vēl aizvien savā darbā regulāri saskaras ar e-veselības izraisītām grūtībām, kļūdām un sarežģījumiem.

48% ārstu aptaujā pauduši, ka e-recepšu veidlapas e-veselībā nav loģiskas, pārdomātas un pārskatāmas, ārstiem ir jāveic daudz lieku darbību. Arī no tiem ārstiem, kas savas datorprasmes vērtē kā teicamas, 48% saka, ka veidlapas nav loģiskas un pārdomātas. 57% ārstu ir kontaktējušies ar Nacionālā veselības dienesta (NVD) E-veselības atbalsta dienestu. 25% aptaujāto uzskata, ka NVD darbs bijis atbalstošs un motivējošs, savukārt 36% pauduši, ka nav saņēmuši pietiekami labu atbalstu savā darbā ar sistēmu.

56% aptaujāto ārstu uzskata, ka darbu apgrūtina arī tas, ka medmāsām un citam medicīnas personālam nav pieejas e-veselībai. 82% ārstu uzskata, ka šāda pieeja būtu jāpiešķir ārstu palīgiem, un 81% domā, ka arī medmāsām. Tāpat 75% ārstu uzskata, ka nav pareizi, ka receptes e-veselībā nevar izrakstīt ārsti rezidenti.

 

Valsts ārstu viedokli neuzklausa

Vairāk nekā puse aptaujāto ārstu uzskata, ka tāda e-veselība, kāda tā ir šobrīd, nav tajā ieguldīto miljonu vērta. Kā uzsvēra LĀB valdes locekle Ilze Aizsilniece, ārsti ir neskaitāmas reizes runājuši ar sistēmas izstrādātājiem, taču uzlabojums nav panākts. Biedrība vēlas, lai pirms tiek tērēti nākamie miljoni eiro, Veselības ministrija (VM) un NVD ieklausītos ārstu viedoklī.

LĀB valdes loceklis neiroķirurgs, stacionāra ārsts Renārs Putniņš pauda, ka arī viņa ikdienas darbā P. Stradiņa slimnīcas poliklīnikā nākas secināt, ka darbs sistēmā ir lēns, dažas darbības veicot var nākties gaidīt vairākas minūtes. “Protams, var teikt, ka pie vainas ir datorprogramma, taču tā ir universitātes slimnīca un man jāpatērē tik daudz laika, lai vienkārši atvērtu sistēmu,” skaidroja R. Putniņš. Savā darbā Saeimas budžeta komisijā viņš novērojis, ka VM darbības princips attiecībā uz e-veselību ir viens: solīt un prasīt papildu naudu. “Par spīti tam, ka nav novests līdz galam pirmais etaps, jau tiek prasīti 20 miljoni jau nākamajam etapam,” pauda Putniņš. “Vai nu nav izpratnes, vai nav vēlmes sadarboties ar cilvēkiem, kas šo sistēmu reāli lieto. Ārsti ir novājināti un mēs redzam, ka visvairāk cieš tie, kas strādā valsts sektorā, un ģimenes ārsti,” teica Putniņš, piebilstot, ka tas ārstus virza prom no valsts sektora, jo viņiem tiek uzlikts papildu slogs, taču nekas pretī netiek dots. Viņš apliecināja, ka šāda sistēma viennozīmīgi ir vajadzīga, taču tai ārstu darbs jāuzlabo nevis jāpasliktina. Viņaprāt, sistēmu pie dzīvības uztur ārstu entuziasms un pacietība.

LĢĀA prezidente Sarmīte Veide norādīja, ka jau tad, kad e-veselība “tika palaista” pārbaudes versijā, ārsti fiksēja daudzas kļūdas; tas bija jau pirms diviem gadiem, taču šo divu gadu laikā NVD un VM ļoti maz ieklausījusies ārstos. Šobrīd lielākās bažas ģimenes ārstiem ir par to, ka e-veselības kļūdas sāk traucēt darbā ar pacientu. “Tik daudz sūdzību kā šogad no pacientiem par e-recepti, par medikamentu izsniegšanu aptiekās, par neskaidrību, kas notiek ar zālēm, agrāk nav bijis nevienu gadu,” uzsvēra Veide. Arī viņa apliecināja, ka ārsti strādā virsstundas, lai ievadītu e-veselības sistēmā visus nepieciešamos datus. Tāpat viņa uzsvēra, ka sistēmā iekļautie zāļu saraksti ir nepilnīgi, kas rada dažādu kļūdu risku, un par to ir informētas atbildīgās iestādes. “Mēs neredzam, ka kaut kas tiek labots,” uzsvēra Veide. “Problēmas sagādā arī tas, ka tiek izrakstīts medikaments, kuram sistēmā nevar redzēt ne devu, ne skaitu – mēs izrakstām vienu oriģinālu, taču nezinām, cik tur ir iekšā, (..) un es nevaru ne noskaidrot, ne pierādīt, cik aptiekā izsniegtajā oriģinālā tablešu ir bijis iekšā,” skaidroja ģimenes ārstu pārstāve. Viņa uzsvēra, ka tas ir milzīgs risks ārstēšanas procesā, turklāt bieži vien pacientam jānāk pie ārsta vairākas reizes, lai saņemtu jaunu recepti tieši e-veselības kļūdu dēļ.

 

Ārsti nejūtas droši par datu uzglabāšanu

Pie ieguvumiem Veide minēja to, ka statistiski ir redzams, cik daudz, piemēram, izrakstīts darba nespējas lapu vai recepšu, taču zaudējumi, sarežgījumi un riski ir lielāki, nekā rakstot papīra recepti. Turklāt viņu mulsina tas, ka atseviškai informācijai var piekļūt iestādes, kurām, viņasprāt nav saistības ar minēto informāciju vai nav tiesību iegūt šādu informāciju. To Veide novērojusi tieši savā darbā, apskatot informāciju par to, kādas iestādes piekļuvušas viņas apkopotajiem datiem. “Mēs neesam droši par to, kas var piekļūt pie pacientu informācijas, ko ar šo informāciju dara,” uzsvēra asociācijas prezidente. Viņa apliecināja, ka ārsti gaidīs līdz jūlija sākumam (kad sistēmai, pēc veselības ministres Andas Čakšas solījuma būtu jābūt uzlabotai), tad vēlreiz vērtēs sistēmu, un, ja nebūs uzlabojumu, ģimenes ārsti “pieņems mērus” un veiks attiecīgas akcijas.

LĀB prezidents Pēteris Apinis norādīja, ka lielākā daļa ārstu sistēmai pieslēdzas ar savām ārstu programmām, jo darbs e-veselības portālā pa tiešo ir ļoti apgrūtinošs. “Šīs dažādās programmas atrodas dažādu privātpersonu rokās, arī farmācijas uzņēmumu rokās, un no tām 20 agri vai vēlu paliks tikai divas. Kur paliks pārējās 18, mēs nezinām. Kur paliks dati, mēs nezinām,” pauda Apinis.

Ģimenes ārsts un LĀB eksperts e-veselības jautājumos Andris Baumanis preses konferencē sacīja, ka ir pārsteigts, ka 37% ārstu turpina sistēmai pieslēgties pa tiešo nevis caur ārstu programmām. Igaunijā e-veselībai uzreiz caur ārstu programmām pieslēdzās 90% ārstu. “Kā tas izskatās no malas? TV24 “Veselības centrs 4” prezentēja e-veselības portālu un lokālo programmu un hronometrēja laiku, kā strādā viens un kā strādā otrs. Laika starpība bija 10 reizes. 10 reižu lielāks – tas ir laiks, kas paiet autorizējoties, lai tiktu e-veselības sistēmā, pretstatā lokālai sistēmai,” pauda Baumanis. “Mani uztrauc šie pesimistiskie aptaujas dati, ka nav ticības šīm sistēmām, ar kurām ārsti šobrīd pievienojas e-veselībai, ka tuvākos gadus tās turpinās strādāt, neskatoties uz to, ka sistēmā tiek savākti dati, un ka nav ticības tam, ka tās var uzkrāt lielu datu apjomu,” teica Baumanis. No 2002. gada līdz 2017. gadam Baumanis pats strādājis ar sistēmu, kura vairāk netiek atjaunota, un dati par 16 gadiem stāv datorā, nav izdrukāti, un ir uzskatāmi par zināmā mērā zudušiem, jo nav pārnesami uz citu sistēmu. Jaunajā sistēmā Baumanis ir nostrādājis 8 mēnešus, taču sistēmas uzturētājs paziņojis, ka ievadīto datu daudzums sasniedzis pārāk lielu apjomu, tāpēc ārstam nepieciešams iegādāties pašam savu serveri. “Tas nozīmē, ka 300-400 eiro man jāvelta no savas kabatas, lai šos datus sāktu saglabāt,” skaidroja Baumanis.

NVD gan vērš uzmanību, ka tehnoloģiskais nodrošinājums, tai skaitā speciālās programmas, ģimenes ārstu praksēm tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem. Gadā ģimenes ārsta prakse ar vidēju pacientu skaitu (tas ir ~1570 cilvēki) savam tehnoloģiskajam nodrošinājumam saņem finansējumu 2753 eiro apmērā. Tas ietver arī 72 eiro mēnesī, kas paredzēti tieši specializētās programmatūras uzturēšanai, uzsver NVD. Nepieciešamības gadījumā prakse specializētās programmatūras uzturēšanai var atbilstoši saviem ieskatiem novirzīt vairāk līdzekļu no kopējā maksājuma par tehnoloģisko nodrošinājumu. Maksājums tehnoloģiskajam nodrošinājumam paredzēts datora, interneta, programmatūras un citu tehnisko iekārtu, pakalpojumu iegādei. Šis maksājums ir daļa no kapitācijas naudas, ko ģimenes ārsta prakse saņem par katru praksē reģistrēto pacientu. Tas ģimenes ārstu praksēm ir ietverts kopējā prakses finansējumā jau vairāk nekā piecus gadus un tiek pārskaitīts reizi mēnesī, skaidro NVD.

Baumanis preses konferencē pauda, ka jau iepriekš ārsti izteikušies, ka viņus interesē viena lokālā programma, kuru iegādātos valsts iepirkumā un dotu ārstiem ar to strādāt tā, kā tas notiek Skandināvijā. Ja ārsta programma strādā labi, recepti var izrakstīt dažās sekundēs, taču vienīgā problēma – ja valsts sistēma nestrādā, recepte paliek “karājoties gaisā” un nenokļūst līdz aptiekai. “Pat tad, ja ārsts visu labi prot un visu izdara, izveido šablonus, receptes un visu pārējo, problēma nav ārstu pusē,” uzsvēra Baumanis. Problēma ir arī tad, ja ārsts aiziet atvaļinājumā un viņu aizvieto kāds cits ārsts, kas nepārzina konkrēto lokālo programmu, jo ārsta programmu ir daudz un tās atšķiras. Tāpat viņš norādīja uz problēmu, ka normatīvie akti nenosaka, kādā veidā, kas drīkst piekļūt digitālajām pacienta kartiņām un kādu informāciju no tām iegūt. Viņš apstiprināja, ka ārstus, protams, interesē tas, lai šie dati neglabātos papīra formātā un glabātos elektroniski, taču ne pie privāta uzņēmēja, bet gan uz valsts servera, un valsts uzņemtos atbildību par šo datu glabāšanu.

 

Elīna Badune

www.farmacija-mic.lv

 

Viens komentārs

  1. Ārsti runā un viņos klausās! Farmaceiti klusē, un viņus neviens nedzird!

Jūsu komentārs

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.Atzīmētie lauki ir obligāti *

*

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.