Sākums » Farmācija » LFB valdes sēdē jūnijā skarti aktuāli tālākizglītības jautājumi
LFB valdes sēdē jūnijā skarti aktuāli tālākizglītības jautājumi

LFB valdes sēdē jūnijā skarti aktuāli tālākizglītības jautājumi

14. jūnijā notikušajā Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) valdes sēdē klātesošie runāja par farmaceitu un farmaceita asistentu tālākizglītības sistēmas turpmāku attīstību un nozares aktualitātēm.

Farmaceitu profesionālās kvalifikācijas sertifikācijas (FPKS) komisijas locekļi iepazīstināja sēdes dalībniekus ar šobrīd spēkā esošo tālākizglītības sistēmu, norādīja uz problēmām, izteica un uzklausīja ierosinājumus sistēmas uzlabošanai. Šobrīd tālākizglītības sistēma paredz, ka farmaceita asistentam piecu gadu laikā jāsakrāj 100 tālākizglītības punkti (TP), farmaceitam – 150 TP, bet sertificētam farmaceitam – 200 TP. Turklāt vismaz 80% no tiem jābūt moduļa un modulim pielīdzinātiem punktiem. Šis punktu skaits un iedalījums stājās spēkā līdz ar tālākizglītības sistēmas pārejas perioda beigām no 2017. gada 1. janvāra. Modulis ir studijas ar vismaz  sešām klātienē pavadītām akadēmiskajām stundām (45 min.), un kas ir veltīts viena mērķa sasniegšanai. Moduļa noslēgumā obligāts ir rakstisks pārbaudījums. Modulim pielīdzinātas aktivitātes ir studentu prakšu vadīšana, neklātienes lekcijas, referāta vai lekcijas nolasīšana, stenda referāts, publikācijas. Lekcijas ir uz zināšanām balstīti lektora ziņojumi auditorijai. FPKS komisija norādīja uz vairākām problēmām. Viena no izplatītākajām ir speciālistu vēlme iegūt vairāk punktu pēc iespējas vienkāršākā veidā. Vēl komisija minēja, ka mācību organizatoriem ir no komisijas ļoti atšķirīga izpratne par grupu darba organizēšanu moduļa pasākumos. FPKS komisija rosina padomāt par tālākizglītības pasākumu veidiem, lai lielāku izglītības apjomu speciālisti varētu apgūt attālināti. Komisija aicināja valdi uz pārdomām par sistēmas uzlabojumiem.  Tāpat, iespējams, moduļa apmācībām jānosaka mazāks nepieciešamais akadēmisko stundu skaits, lai šādas apmācības varētu rīkot un farmaceiti apmeklēt vakarā pēc darba, nevis veltīt tām atsevišķu dienu. Sēdes dalībnieki nolēma, ka būtu jāorganizē atsevišķa sanāksme, kurā FPKS komisija varētu ar valdi izrunāt šos jautājumus.

Uz valdes sēdi bija aicināts arī Veselības inspekcijas (VI) Zāļu uzraudzības un kontroles nodaļas vadītājs, LFB biedrs Rihards Burmistris. Viņš klātesošos iepazīstināja ar inspekcijas aktualitātēm un tendecēm nozarē VI skatījumā. Saskaņā ar inspekcijas datiem, pēdējā pusgada laikā arvien vairāk tiek fiksēti gadījumi, kad aptiekā zāles izsniedz darbinieks bez farmaceitiskās izglītības. Šāda tendence attīstījusies pēdējā gada – divu gadu laikā. Visos konstatētajos gadījumos pārkāpums ir fiksēts un juridiskai personai piespriests sods apjomā no 3000 eiro. Kā informēja R. Burmistris, atsevišķos gadījumos persona bez farmaceitiskās izglītības bijusi pat vienīgais uz vietas pieejamais darbinieks aptiekā. R. Burmistris pieļauj, ka šādas tendences saistītas ar farmaceitu deficītu. Kaut arī ik gadu farmācijas studiju programmas absolvē pietiekami liels daudzums speciālistu, liela daļa jauno farmaceitu un farmaceita asistentu neizvēlas aptieku par savu darba vietu. Kā pauda inspekcijas pārstāvis, atklāts ir jautājums – kāpēc tā notiek?

Runājot par zāļu viltojumiem, R. Burmistris apliecināja, ka masu medijos izskanējusī informācija par to, ka Latvijā 30% zāļu būtu viltojumi, neatbilst patiesībai. Šādi dati radušies, neprecīzi interpretējot muitas apkopoto informāciju par precēm, kas konfiscētas muitā. VI pārstāvis norādīja, ka inspekcijas mājaslapā ir pieejama informācija par zālēm, kas dažādu iemeslu dēļ atsauktas no tirgus, to vidū – viltojumu dēļ. Kā skaidroja R. Burmistris, pēdējā gada laikā konstatēti tikai divi gadījumi, kad Latvijā izplatītas viltotas zāles.

LFB valdes locekļi aicināja VI pirms plānotajām vizītēm piezvanīt aptiekai un informēt par savu ierašanos, lai tā inspekcijas laikā varētu nodrošināt aptiekas vadītāja klātbūtni.

LFB Slēgta tipa aptieku sekcijas pārstāve Inese Sviestiņa informēja par Eiropas slimnīcu  farmaceitu asociācijas (EAHP) 48. ģenerālā asamblejā runāto. Bukarestē notikušajā pasākumā spriests par vienoto Eiropas Savienības (ES) e-veselības sistēmas iespējamību, ko plānots ieviest nākotnē. Pēc I. Sviestiņas teiktā, radies viedoklis, ka ikvienam ES pilsonim ir jābūt pieejamai veselības aprūpei ikvienā valstī. Sistēma aptvertu visas ES valstis un tajā glabātos e-receptes, slimības vēstures un citi medicīnas dokumenti. Viens no aktuāliem jautājumiem arī šajā pasākumā bijis antibiotiku rezistence un slimnīcu aptieku farmaceitu loma tās mazināšanā. Zāļu trūkums arī esot viena no vēl arvien pieaugošām tendencēm visā Eiropā. I. Sviestiņa norādīja arī uz kādu citu aktuālu jautājumu, proti, specializācijas ieviešanu slimnīcas farmācijā, jo slimnīcu speciālistiem ir nepieciešamas specifiskas prasmes un kompetences. Šobrīd šādas specializācijas trūkums Latvijā traucē jaunajiem speciālistiem sniegt slimnīcā nepieciešamo aprūpi, tāpat slimnīcu farmaceiti netiek vērtēti vienā līmenī ar ārstiem vai medicīnas māsām, kā arī tas apdraud tiesības uz brīvu darbaspēka kustību ES, jo, lai strādātu slimnīcas aptiekās citās valstīs, šāda specializācija ir obligāta. Tāpēc slimnīcu aptieku farmaceiti uzskata, ka tālākizglītības sistēmas ietvaros jāattīsta specializācija “slimnīcas farmaceits”. Tāpat I. Sviestiņa aicināja tālākizglītībā ieskaitīt tās konferences, ko speciālistiem rīko slimnīcas un ir pieejamas darbiniekiem turpat savā darba vietā. Uz šo tika sniegta atbilde, ka farmaceits jau  saņem tālākizglītības punktus par iepriekš minētajiem pasākumiem, ja ir iesniedzis individuālo pasākuma pieteikumu FPKS komisijai.

LFB valde uzņēma biedrībā vienu jaunu biedru.

Vasarā valde turpinās darbu darba grupās, bet nākamā valdes sēde plānota septembrī.

 

Elīna Badune

www.farmacija-mic.lv

Jūsu komentārs

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.Atzīmētie lauki ir obligāti *

*

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.