Sākums » Farmācija » AT nodod jaunai izskatīšanai Ekonomisko lietu tiesā trīs lietas par “Olainfarm” bijušo mazākuma akcionāru prasībām pret “Olainfarm”

AT nodod jaunai izskatīšanai Ekonomisko lietu tiesā trīs lietas par “Olainfarm” bijušo mazākuma akcionāru prasībām pret “Olainfarm”

Piektdien, 30.septembrī, Augstākās tiesas (AT) Senāts trīs dažādās civillietās, kurās AS “Olainfarm” bijušie mazākuma akcionāri bija cēluši prasību par viņu tiesību aizskaršanu divās “Olainfarm” akcionāru sapulcēs, atcēla Ekonomisko lietu tiesas spriedumus un nodeva lietas jaunai izskatīšanai, aģentūra LETA noskaidroja AT.

AT pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka nolēmumi šobrīd ir anonimizācijas procesā.

AT Senāts rakstveida procesā izskatīja personas A kasācijas sūdzību par Ekonomisko lietu tiesas 2022.gada 25.marta spriedumu civillietā personas A prasībā pret “Olainfarm” par 2021.gada 14.oktobra ārkārtas akcionāru sapulcē pieņemtā lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu. Senāts nosprieda Ekonomisko lietu tiesas 25.marta spriedumu atcelt un lietu nodot jaunai izskatīšanai tai pašai tiesai citā sastāvā.

Tāpat AT Senāts izskatīja rakstveida procesā personas A un personas B kasācijas sūdzību par Ekonomisko lietu tiesas 2022.gada 16.marta spriedumu personu A un B prasībā pret “Olainfarm” par 2021.gada 17.jūnija ārkārtas akcionāru sapulcē pieņemto lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem daļā. Senāts nosprieda Ekonomisko lietu tiesas 16.marta spriedumu atcelt un lietu nodot jaunai izskatīšanai tai pašai tiesai citā sastāvā.

AT Senāts rakstveida procesā izskatīja arī personas B kasācijas sūdzību par Ekonomisko lietu tiesas 2022.gada 18.marta spriedumu civillietā personas B prasībā pret “Olainfarm” par 2021.gada 14.oktobra ārkārtas akcionāru sapulcē pieņemto lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem. Senāts nosprieda Ekonomisko lietu tiesas 18.marta spriedumu atcelt un lietu nodot jaunai izskatīšanai tai pašai tiesai citā sastāvā.

Investoru un mazākuma akcionāru biedrības (IMAB) pārstāvji Mārcis Judzis un Agris Auce informēja aģentūru LETA, ka persona A ir Auce, bet persona B – Judzis.

Mazākuma akcionāri bija cēluši par viņu tiesību aizskaršanu vairākās “Olainfarm” akcionāru sapulcēs, kurās Andrejs Leibovičs un AS “AB City” pārņēma kontroli pār “Olainfarm”.

IMAB pārstāvji norāda, ka viena no svarīgākajām atziņām Senāta spriedumos ir tas, ka zemākās instances tiesai ir jāvērtē, vai ir bijusi slēpti saskaņoti vairākuma akcionāru balsojumi vai citi pārkāpumi, kurus būtu bijis jākonstatē Finanšu un kapitāla tirgus Komisijai (FKTK).

Konkrētajā lietā divi “Olainfarm” mazākuma akcionāri apstrīdēja vairāku “Olainfarm” akcionāru sapulču lēmumus, kuros 2021 gada 17.jūnijā “AB City” pārņēma kontroli pār “Olainfarm” un 2021 gada 14.oktobrī, kad, liedzot mazākuma akcionāram piedalīties sapulcē, tika pieņemts lēmums “Olainfarm” iziet no biržas.

Saskaņā ar Senāta spriedumiem visās trīs lietās tiesai ir jāvērtē, vai ir bijusi vairākuma akcionāru – šajā gadījumā Leiboviča un “AB City” un Valērija Maligina mantinieču nelikumīga slepena saskaņota rīcība pieņemot lēmumus “Olainfarm” akcionāru sapulcē.

IMAB norāda, ka daudzi “Olainfarm” mazākuma akcionāri uzskata, ka šāda nelikumīga slepena Leiboviča vadītās “AB City” grupas saskaņota rīcība “Olainfarm” akcionāru sapulcēs “ir acīmredzama un ir bijusi”. Ja tagad Ekonomisko lietu tiesa konstatēs šo slēptās un nelikumīgās saskaņotās rīcības faktu, tas varētu dot pamatu dažādām “Olainfarm” bijušo akcionāru prasībām pret Leiboviču un citām saskaņotajā rīcībā iesaistītām personām par zaudējumu kompensāciju, kas mazākuma akcionāriem šādā veidā nodarīta.

IMAB pārstāvji norāda, ka Leiboviča slepeni no “Olainfarm” mantinieces Nikas Saveļjevas saņemtais pilnvarojums brīvi rīkoties ar visām viņai tieši un netieši piederošām “Olainfarm” akcijām ir ticis saņemts jau 2019.gada 30.maijā, tātad gandrīz divu gadu laikā tas ir ticis slēpts no akcionāriem un potenciāli varētu būt ļoti daudz “Olainfarm” akcionāru, kuriem ir tikuši nodarīti zaudējumi.

Saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu tas bijis tieši Leiboviča pienākums publiskot šo informāciju un par to ziņot regulētajam tirgum – “Nasdaq Riga” biržai.

Konkrētajā lietā ir arī strīds par FKTK veiktā darba kvalitāti un to, cik un vai var uzticēties FKTK lēmumiem un rīcībai vērtspapīru tirgus uzraudzībā, informē IMAB pārstāvji. Atsevišķi “Olainfarm” akcionāri uzskata, ka “Olainfarm” uzraudzībā ir runa ne tikai par FKTK nolaidību, bet gan par FKTK padomes locekļa Ģirta Rūdas apzināti ļaunprātīgu rīcību.

IMAB pārstāvji norāda, ka laikā kad FKTK skatīja dažādus ar “Olainfarm” uzraudzību, tai skaitā nelikumīgu slēptu vairākuma akcionāru saskaņotu rīcību un ar obligāto akciju atpirkumu saistītus jautājumus, FKTK padomes loceklis Rūda bijis bieži redzēts slepus tiekoties ar Leiboviča uzticības personu Sandi Petroviču. Petrovičs vienlaicīgi bija arī “Olainfarm” padomes loceklis un vienas Valērija Maligina mantinieces – lielas “Olainfarm” akcionāres pilnvarotā persona.

Tā kā mazākuma akcionāriem nav tiešas iespējas pārsūdzēt FKTK lēmumus, piemēram, lēmumu atļaut obligāto akciju atpirkumu vai nekonstatēt slēptu saskaņotu vairākuma akcionāru rīcību, tad šo jautājumu skatīšana tiesā civiltiesiskā kārtībā būs nozīmīgs solis mazākuma akcionāru tiesību aizsardzībā gan “Olainfarm” gadījumā, gan visiem mazākuma akcionāriem kopumā, uzsver IMAB pārstāvji.

Jau ziņots, ka “Olainfarm” akcijas atbilstoši kompānijas akcionāru iepriekš pieņemtajam lēmumam šogad 10.janvārī tika izslēgtas no biržas “Nasdaq Riga” oficiālā saraksta.

“AB City” izteica “Olainfarm” akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu un arī akciju atpirkšanas galīgo piedāvājumu, tiešā un netiešā kontrolē iegūstot 100% no “Olainfarm” balsstiesīgo akciju skaita.

“Olainfarm” koncerna apgrozījums 2020.gadā bija 122,157 miljoni eiro, kas ir par 11% mazāk nekā 2019.gadā, savukārt koncerna peļņa samazinājās 2,3 reizes un bija 9,478 miljoni eiro. Kompānijas 2021.gada finanšu rezultāti pagaidām nav publiskoti. “Olainfarm” nodarbojas ar gatavo zāļu formu, farmaceitisko preparātu un uztura bagātinātāju, kā arī ar ķīmisko vielu un aktīvo farmaceitisko ingredientu ražošanu.

“Repharm” grupa ir arī “Mēness aptieku” tīkla īpašniece AS “Sentor farm aptiekas”, zāļu vairumtirgotājs AS “Recipe Plus”, augu valsts ārstniecisko līdzekļu ražotājs AS “Rīgas farmaceitiskā fabrika”, ambulatorās aprūpes iestāžu tīkls AS “Veselības centru apvienība” (VCA) un SIA “Centrālā laboratorija”.

“Repharm” patiesie labuma guvēji, pēc “Firmas.lv” datiem, ir Roberts Tavjevs un Sergejs Korņijenko. 2020.gadā “Repharm” strādāja ar 314 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,9% vairāk nekā 2019.gadā, bet “Repharm” peļņa bija 11,39 miljoni eiro.

www.farmacija-mic.lv

Jūsu komentārs

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.Atzīmētie lauki ir obligāti *

*