Šā gada Nobela prēmiju medicīnā ieguvis Zviedrijas paleoģenētiķis Svante Pēbo (Svante Pääbo) par izmirušo hominīnu genomu pētījumiem, kas devuši būtisku ieguldījumu izpratnē par cilvēka evolūciju, pirmdien paziņoja Nobela prēmiju komiteja.
67 gadus vecais Pēbo sekvencējis neandertālieša genomu un atklājis hominīnus denisoviešus. Pēbo pētījumi arī apliecinājuši, ka gan neandertēliešu, gan denisoviešu gēni sastopami mūsdienu cilvēkos.
“Parādot ģenētiskās atšķirības starp visiem pašlaik dzīvojošajiem cilvēkiem un izmirušajiem hominīniem, viņa atklājumi sniedz pamatu pētījumiem par to, kas mūs padara unikālus kā cilvēkus,” sacīts Nobela prēmiju komitejas paziņojumā.
“Šai senajai gēnu plūsmai līdz mūsdienu cilvēkiem ir fizioloģiska nozīme šodien, piemēram, tā ietekmē to, kā mūsu imūnsistēma reaģē uz infekcijām,” norādījusi komiteja.
Hominīni ir cilvēkpērtiķu un cilvēka dzimtas cilts, kurā apvienotas visas cilvēku sugas pēc nodalīšanās no tuvākās radniecīgās līnijas — šimpanžu cilts. Vienīgā līdz mūsdienām izdzīvojusī hominīnu suga ir saprātīgais cilvēks.
Kopš 1999.gada Pēbo strādā Maksa Planka Evolucionārās antropoloģijas institūtā Leipcigā, Vācijā.
www.farmacija-mic.lv
