Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Lai gan dzemdes kakla vēzis ir otrais biežākais audzējs sievietēm līdz 45 gadiem Latvijā, vairumā gadījumu šādu saslimšanu varētu nebūt. Biežākais minētā audzēja ierosinātājs ir bieži pieminētais cilvēka papilomas vīruss (CPV), pret kuru pieejama efektīva vakcīna, taču par valsts līdzekļiem tā pienākas tikai pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam. Jomas profesionāļi uzsver – vecuma slieksnis ir jāpaaugstina līdz 26 gadiem!
Šovasar Veselības ministrija nāca klajā ar patiesi priecīgu vēsti – finansējums onkoloģijas jomā ir palielināts. Tas nozīmē pieejamāku, labāku ārstēšanu ar vēzi saslimušajiem, taču tas nenozīmē preventīvu rīku paplašināšanu, lai šādas saslimšanas novērstu. Latvijas mediķi norāda – paplašinot vakcinācijas grupas, CPV izraisīto audzēju skaitu varētu samazināt par 30-40% jau tuvāko gadu laikā!
Gan drošāk, gan izdevīgāk
“CPV infekcija ir visizplatītākā reproduktīvā trakta vīrusu infekcija, un tā izraisa virkni slimību gan vīriešiem, gan sievietēm, tostarp pirmsvēža bojājumus, kas, laikus nediagnosticēti, var progresēt līdz audzējam dažādās tā lokalizācijās,” uzsver Imunizācijas Valsts padomes (IVP) priekšsēdētāja Dace Zavadska, piebilstot: “Tas, cik sekmīgi jebkāda vakcinācija sasniedz savu mērķi, nosaka tās jēgu un stratēģiju. Attiecīgi valsts organizētai un nodrošinātai vakcinācijas programmai pret audzējus izraisošo cilvēka papilomas vīrusu jēga ir tās ilgtermiņa stratēģijā, nevis vakcinēšanās spēlē, vai jaunietis pagūs to izdarīt noteiktā vecuma nogrieznī.”
Novērst problēmu saknē ir ne vien ekonomiski efektīvāk, bet arī drošāk, gan raugoties no ārstnieciskā viedokļa – kā zināms, vairumā gadījumu onkoloģijā bez ķirurģiskas iejaukšanās tiek pielietota staru un ķīmijterapija -, gan arī no ekonomiskā. Kā norāda profesore Dace Zavadska, valstiskai loģikai vajadzētu būt tādai, ka valsts nodrošina vakcināciju pret CPV, atbilstoši ieguldot tajā, ar mērķi, lai tā pēc iespējas ātrāk un plašāk mazinātu onkoloģiskas saslimšanas un ar tām saistītus apjomīgus un dārgus izdevumus pacientu ārstēšanā un stacionēšanā, kā arī zaudējumus nodokļu maksātājiem pārstājot būt ekonomiski aktīviem.
CPV izraisītie galvas un kakla audzēji skar jaunus, veselīgus vīriešus
No CPV infekcijas izraisītajām saslimšanām nav pasargāts neviens dzimums, jo inficējas un slimo arī vīrieši. Tieši tāpēc nu jau vairākus gadus vakcīna pret CPV bez maksas pieejama arī zēniem, taču, tāpat kā meitenēm, tikai līdz 18 gadu vecumam.
CPV infekcija ir pamatā gandrīz visiem dzemdes kakla vēža gadījumiem, taču tā arī izraisa mutes dobuma un rīkles vēzi, anālās atveres, dzimumlocekļa, maksts vēzi un lielāko daļu vulvas vēža gadījumu. Tāpat CPV ir saistīts ar vairākiem citiem vēža veidiem galvas un kakla audos, un CPV izraisītie galvas un kakla audzēji ir raksturīgi tieši jaunākiem vīriešiem, kas ir nesmēķētāji un citādi veselīga dzīvesveida piekopēji, pretstatā citiem galvas un kakla audzējiem, kuri klasiski saistās ar smēķēšanu, alkohola lietošanu un citiem netikumiem.
Onkologi norāda, ka CPV izraisītiem audzējiem nav īsti efektīvas ķīmijterapijas, turklāt, ja sievietēm efektīva skrīninga procesā vēl iespējams atklāt pirmsvēža izmaiņas un veikt nepieciešamās manipulācijas, novēršot vēzi, tad vīriešiem parasti tiek atklāta jau audzēja stadija un labi, ja vēl nav metastāzes.
To var novērst!
Pasaules Veselības Organizācija (PVO), kā arī neskaitāmi zinātniskie pētījumi un pierādījumi, to metaanalīzes norāda uz vakcinācijas pret CPV nepieciešamību ne tikai pusaudžiem, bet dažādām papildus grupām arī pieaugušo vecumā. Starp būtiskākajām minamas:
• sievietes un vīrieši vecumā no 18 līdz 26 gadiem, kuri nav saņēmuši vakcīnu iepriekš,
• imūnsupresijas pacienti, pēc orgānu transplantācijas un citu riska grupu pacienti,
• HIV pacienti – īpaši vecumā līdz 45 gadiem. Pacientiem ar imūnsupresiju un HIV varbūtība attīstīties CPV izraisītai saslimšanai ir 6 reizes lielāka nekā vidēji sabiedrībā,
• sievietes pirms vai pēc dzemdes kakla ķirurģiskās ārstēšanas, kas veikta CPV izraisītas priekšvēža saslimšanas dēļ.
Ņemot vērā gan zinātnisko pierādījumu metaanalīzes, gan PVO globālās stratēģijas pamatu, kā arī Eiropas Komisijas rekomendācijas, dažādos formātos savās valsts imunizācijas programmās šīs grupas iekļāvušas jau 42 valstis Eiropā un pasaulē, tai skaitā Lielbritānija, Somija, Vācija, Itālija, Dānija, ASV, Austrālija, Kanāda, Izraēla un daudzas citas.
“Noteikta vecuma ierobežošana valsts programmai izslēdz vairākas grupas populācijā, tās attiecīgi pataisot par riska grupām,” norāda IVP priekšsēdētāja, “dažāda vecuma grupu vakcinācijas stratēģija būtu piemērota arī Latvijas situācijā, jo CPV izraisītie audzēji un priekšvēža izmaiņas rada būtisku veselības aprūpes slogu.”
Dace Zavadska paskaidro, ka CPV infekcijas izraisīti audzēji joprojām ieņem līderpozīcijas, kā arī Latvijā pēc Eiropas statistikas datiem ir īpaši zema dzīvildze pēc šo audzēju diagnosticēšanas.
Vakcinācijai pret CPV nav vecuma robežu
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Lāsma Līdaka atklāj, ka Latvijā netrūkst gadījumu, kad kritiskā domāšana nedarbojas, un jaunieši nav vakcinējušies laikā, kad to pilnībā apmaksā valsts, bet tad, kad nolēmuši to darīt paši patstāvīgi, viņiem tas vairs nepienākas valsts nodrošināts un nav arī tādu ienākumu, lai varētu paši atļauties vakcināciju pret CPV.
Viņa teic: “Kaut arī pusaudzis no 14 gadu vecuma ir tiesīgs nepiekrist vecāku uzskatiem un lemt patstāvīgi, ģimenes ietekme tomēr ir ļoti spēcīga, un rezultātā, piemēram, ginekologa kabinetā mēdz konstatēt priekšvēža pārmaiņas vēl 30 gadu vecumu nesasniegušām jaunietēm. Vai jaunietim, kas līdz pilngadībai nav paguvis vakcinēties, jāpaliek bez šādas iespējas? Noteikti nē, jo tad zināmā populācijas daļā šī valsts programma zaudē tās jēgu un nesasniedz mērķi.”
Profesore Zavadska skaidro, ka par to IVP jau uzsākusi sarunas ar Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu, lai būtu iespēja par sabiedrības līdzekļiem vakcinēties tiem jauniešiem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nav saņēmuši vakcināciju pusaudžu vecumā. Turklāt vakcinācijai pret CPV nav vecuma robežu, savukārt, pārslimojot inficēšanos ar CPV, imunitāte neveidojas, tāpēc vakcinācija ir vienīgais līdzeklis nepieļaut inficēšanos ar vēzi izraisošu vīrusu.
Profesores teikto papildina Lāsma Līdaka, norādot, ka bieži vien jaunietis sāk izprast jēgu vakcīnai pret CPV tai vecumā, kad viņam tā vairs nav pieejama valsts apmaksāta. Viņa uzsver, ka CPV tiek atklāts 99% dzemdes kakla audzēju gadījumos, taču pret šo infekciju darbojas vakcinācija. Saskaņā ar PVO, Eiropas Vēža Uzveikšanas Plāna un Eiropas Vēža Organizācijas rekomendācijām – līdz 2030.gadam visās Eiropas valstīs ir jāievieš efektīvas stratēģijas, lai izskaustu vēzi, ko izraisa CPV, kā sabiedrības veselības problēmu.
“Dzemdes kakla vēža izraisītās mirstības rādītājs Latvijā ir trešais augstākais ES un gandrīz trīs reizes augstāks par ES vidējo rādītāju, kas liecina par nepieciešamību paplašināt vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusu un uzlabot specializētās aprūpes pieejamību. Turklāt CPV infekcija izraisa vēl citus vēža veidus,” saka Lāsma Līdaka.
Kur ņemt naudu?
Atbalstu CPV infekcijas izskaušanā pauž arī ģimenes ārsti, kuri apliecina, ka ir gatavi īstenot paplašinātu vakcināciju, aicinot nodrošināt minētās grupas jau ar nākamā – 2025. – gada 1.janvāri. Tāpat kolēģu paustajam piekrīt un minēto CPV izskaušanas plānu atbalsta citas ārstu-speciālistu asociācijas.
Kur ņemt naudu plāna īstenošanai? Speciālisti norāda, ka nepieciešamos 3,5 miljonus varētu atrast esošajā 2 miljardu finansējumā, pārskatot neefektīvas programmas vai neizmantoto naudu, piebilstot, ka Veselības ministrijai jābūt proaktīvai profilakses jomā, jo investīcijas profilaksē ilgtermiņā ir ekonomiski izdevīgas. Vēl jo vairāk, ja runa ir par vēža prevenciju.
Nodrošinot vakcināciju pret CPV, samazinātos onkoloģisko saslimšanu skaits, ko izraisa CPV. Un tas nozīmē ne tikai samazinātu slogu veselības aprūpei, bet arī labvēlīgu ietekmi uz valsts ekonomiku.
Fakti
• 2022.gadā Latvijā dzemdes kakla vēža saslimstība bija 22,7 gadījumi uz 100 000 sieviešu (2.-3. vieta Eiropā), mirstība 9,8 gadījumi uz 100 000 sieviešu (5. vieta Eiropā).
• Dzemdes kakla vēža pacientes veido nozīmīgu daļu no ikdienas darba Latvijas Onkoloģijas centrā. LOC sniedz terapiju 90% pacientu.
• CPV saistīto audzēju skaits pieaug, īpaši jaunāku, nesmēķējošu un alkoholu nelietojošu cilvēku vidū.
• Skrīningu var veikt sievietēm, bet ne vīriešiem, un nav efektīva skrīninga tūpļa kanāla, dzimumlocekļa, mutes un rīkles vēzim. Aptuveni 22 pacienti katru gadu saslimst ar tūpļa vēzi, un puse no dzimumlocekļa vēža gadījumiem ir CPV izraisīti. Mutes un rīkles vēža ārstēšana ir dārga, ar augstu invaliditātes risku.
• Vakcinācija ir vienīgais efektīvais veids, kā novērst CPV izraisītos vēžus.
• Paplašinot vakcinācijas grupas, CPV izraisīto saslimšanu skaitu varētu samazināt par 30-40% tuvāko gadu laikā.
Avots: LETA
