Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Atzīmējot Pasaules pašnāvību novēršanas dienu, biedrība “Skalbes” apkopojusi vienotā krīzes un atbalsta tālruņa 116123 datus par zvaniem, kuros fiksēts pašnāvības risks. Tie rāda, ka 2026. gada pirmajos astoņos mēnešos šādu zvanu bijis 1391, savukārt tajā pašā periodā 2025. gadā – 1311. Tas ir par 80 zvaniem jeb 6,1% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.
Svarīgi uzsvērt, ka šie dati raksturo 116123 saņemtos zvanus, kuros fiksēts pašnāvības risks. Tie neatspoguļo unikālu zvanītāju skaitu, kā arī kopējo pašnāvību vai pašnāvības mēģinājumu
skaitu Latvijā.
Deviņos no desmit zvaniem fiksētas pašnāvības domas
No 1391 zvana, kurā fiksēts pašnāvības risks, 1276 jeb 91,7% fiksētas pašnāvības domas. 264 jeb 19,0% zvanu fiksēts pašnāvības plāns, savukārt 241 jeb 17,3% – iepriekšējs pašnāvības
mēģinājums. Vienā zvanā var būt fiksētas vairākas riska pazīmes, tādēļ šo rādītāju procenti nav summējami.
Vientulība un psihiskās veselības grūtības bieži sastopamas cilvēkiem ar pašnāvības risku 2026. gada pirmajos astoņos mēnešos zvanos, kuros fiksēts pašnāvības risks, sarunās visbiežāk
fiksētas šādas grūtības un apstākļi:
• psihiska saslimšana – 49,2%;
• vientulība – 45,4%;
• alkohola lietošana – 25,4%;
• partnerattiecību problēmas – 23,1%;
• finansiālas problēmas – 15,8%;
• vardarbība – 12,5%.
Salīdzinot ar 2025. gada pirmajiem astoņiem mēnešiem, pieaudzis to zvanu īpatsvars, kuros līdztekus pašnāvības riskam fiksēta psihiska saslimšana – no 40,7% līdz 49,2%. Nedaudz
pieaudzis arī vientulības īpatsvars – no 43,5% līdz 45,4%. Šīs grūtības nav interpretējamas kā tieši pašnāvības cēloņi, taču tās raksturo situācijas, ar kurām bieži saskaras cilvēki, kuri zvana uz krīzes tālruni un kuriem sarunas laikā tiek fiksēts pašnāvības risks.
Vīriešu zvanos biežāk fiksēts pašnāvības plāns
2026. gada gada pirmajos astoņos mēnešos zvanu ar fiksētu pašnāvības risku sadalījums starp sievietēm un vīriešiem bija gandrīz vienāds – 706 zvani saņemti no sievietēm un 685 no
vīriešiem. Tomēr vīriešu zvanos biežāk fiksēts konkrēts pašnāvības plāns – 152 jeb 22,2% zvanu ar pašnāvības risku, salīdzinot ar 112 jeb 15,9% sieviešu zvanu.
Pašnāvības domas fiksētas 92,6% vīriešu un 90,9% sieviešu zvanu ar pašnāvības risku. Arī iepriekšēja pašnāvības mēģinājuma īpatsvars abās grupās bijis gandrīz vienāds – 17,4% vīriešu
un 17,3% sieviešu zvanu. “Lai gan sievietes un vīrieši ar pašnāvības risku krīzes tālrunī vēršas gandrīz vienādā skaitā, vīriešu zvanos biežāk tiek fiksēts konkrēts pašnāvības plāns. Tas ir būtisks signāls, ka mums jāturpina meklēt veidi, kā savlaicīgi sasniegt vīriešus krīzes situācijās un iedrošināt viņus meklēt palīdzību,” norāda biedrības “Skalbes” vadītāja Anda Švinka.
“Skalbes” aicina – pamanīt, pajautāt un nepalikt malā Pasaules pašnāvību novēršanas dienā biedrība “Skalbes” atgādina – piedzīvojot emocionālu krīzi vai pašnāvības domas, nav jāpaliek vienam. Tikpat svarīgi ir līdzcilvēkiem nepalikt malā, ja rodas bažas par tuvinieka, drauga vai kolēģa emocionālo stāvokli.
“Nav jābūt mentālās atbalsta jomas profesionāļiem, lai pamanītu, ka cilvēkam līdzās ir grūti. Ja cilvēks runā par bezcerību, nevēlēšanos dzīvot, jūtas kā slogs citiem, norobežojas vai viņa
uzvedība būtiski mainās, svarīgi šīs pazīmes neignorēt. Nebaidieties uzrunāt cilvēku un pajautāt arī tieši: “Vai tev ir domas par pašnāvību?” Šāds jautājums nepalielina pašnāvības risku – tas var atvērt sarunu un dot cilvēkam iespēju pateikt, cik grūti viņam patiesībā ir. Svarīgākais ir uzklausīt, nenosodīt un palīdzēt cilvēkam nonākt līdz profesionālam atbalstam,” norāda
biedrības “Skalbes” vadītāja Anda Švinka.
Emocionālu atbalstu visu diennakti iespējams saņemt, zvanot uz vienoto krīzes un atbalsta tālruni 116123. Uz tālruni var zvanīt arī tad, ja nepieciešams padoms, kā rīkoties un palīdzēt
tuviniekam, par kuru radušās bažas.
Ja pastāv tūlītējs apdraudējums cilvēka dzīvībai vai veselībai, nepieciešams nekavējoties vērsties neatliekamās palīdzības dienestos.
Par krīžu un konsultāciju centru “Skalbes” 1997. gadā sadarbībā ar Latvijas Universitātes mācībspēkiem tika izveidots pirmais krīžu tālrunis un biedrība “Skalbes”, lai sniegtu psiholoģisko un emocionālo atbalstu tiem, kas nonākuši grūtībās. Toreiz sabiedrībā norisinājās ievērojamas sociālās un emocionālās pārmaiņas, un daudzi cilvēki palika vieni ar savām problēmām. “Skalbes” tika izveidotas, lai reaģētu uz šo vajadzību, piedāvājot palīdzību tiem, kam tas visvairāk nepieciešams. Laika gaitā “Skalbes” kļuvušas par vienu no vadošajām organizācijām, kas sniedz psiholoģisko atbalstu ikvienam. Organizācijas komandā strādā kvalificēti psihologi, sociālie darbinieki un brīvprātīgie, kas sniedz emocionālu palīdzību. Kopš 1997. gada darbojas vienots krīžu tālrunis, savukārt no 2021. gada 1. jūlija visā Eiropas Savienībā – dabojas tālruņa numurs 116123, kas ir bezmaksas un pieejams visu diennakti. Atbalsts tiek sniegts latviešu, angļu un krievu valodā, nodrošinot palīdzību arī tiem, kas īslaicīgi uzturas Latvijā. Šo 28 gadu laikā uzkrāta pieredze, atbildot uz vairāk nekā 265 000 zvaniem.
Par datiem: relīzē izmantoti vienotā krīzes un atbalsta tālruņa 116123 zvanu reģistra dati par 2025. un 2026. gada janvāri-augustu. Dati raksturo zvanus, kuros fiksēts pašnāvības risks,
nevis unikālu zvanītāju skaitu vai kopējo pašnāvību un pašnāvības mēģinājumu skaitu Latvijā. Vienā zvanā var būt fiksētas vairākas riska pazīmes un vairāki faktori, tādēļ procenti nav
summējami līdz 100%. Fiksētie apstākļi nav interpretējami kā konkrēti pašnāvības cēloņi.
Avots: LETA
