Kairināto zarnu sindroms (KZS) skar aptuveni 10–15% Eiropas iedzīvotāju, lai gan izplatības rādītāji atšķiras atkarībā no valstī izmantotās klasifikācijas. Visbiežāk KZS diagnostikai izmanto “Romas IV” kritērijus, saskaņā ar kuriem pacientam ir sāpes vēderā vienu vai vairāk dienas nedēļā, trīs mēnešus vai ilgāk, sāpes saistītas ar defekācijas vai zarnu paradumu maiņu. KZS visbiežākās izpausmes ir vēdera sāpes vai diskomforta sajūta, kas ... Lasīt tālāk »
Dabā magnijs ir plaši izplatīts elements. Daudz magnija ir jūru un okeāna ūdeņos, ļaujot tam ierindoties trešā vietā izplatītāko element vidū aiz hlora un nātrija. Magnijs ir vairāk nekā 200 minerālu sastāvā. Tie ir, piemēram, nafta, talks, azbests, dolomīts, magnezīts un citi. Magnijs ir augu hlorofila molekulas centrā līdzīgi kā cilvēkam dzelzs hemoglobīna molekulā, turklāt šo molekulu struktūra ir līdzīga. ... Lasīt tālāk »
Pēc pandēmijas daudzi no mums juta un varbūt vēl jūt ko līdzīgu vīrusu fobijai. Mūs nomāc priekšstats, ka vīrusi, lai arī mikroskopiski, uzbrūk mums ārkārtīgi lielos daudzumos un ļoti agresīvi. Ja tā tiešām ir – kā ar tiem sadzīvot? Kas ir vīrusi? Zinātnieki uzskata, ka vīrusi ir vismaz tikpat veci kā pirmās šūnas, kas parādījās apmēram pirms četriem miljardiem gadu, ... Lasīt tālāk »
Lūzums rodas, ja uz kaulu iedarbojas spēks, kas pārsniedz paša kaula stiprumu. Lūzumu var izraisīt viens trieciens, piemēram, kritiens, vai atkārtota slodze uz kaulu, piemēram, atkārtotas kustības skriešanas laikā. Lūzuma risku ietekmē ne tikai pret kaulu vērstā spēka lielums, bet arī traumas veids un kaula struktūras stiprums (1). Lūzumus, kas rodas pēc neliela trieciena pamatpatoloģijas dēļ, dažreiz sauc par patoloģiskiem ... Lasīt tālāk »
Balsta un kustību aparāta slimības ir galvenais invaliditātes cēlonis visā pasaulē un skar aptuveni 1,71 miljardu cilvēku. Iedzīvotāju skaitam pasaulē strauji pieaugot, aug arī vidējais iedzīvotāju vecums, kas nozīmē, ka palielinās to cilvēku skaits, kuri dzīvo ar balsta un kustību aparāta slimībām un ar tām saistītiem funkcionāliem ierobežojumiem. Muguras sāpes atzītas par galveno invaliditātes cēloni pasaulē. Balsta un kustību aparāta ... Lasīt tālāk »
Sanita Intlere, RSU Zobu terapijas un mutes veselības katedras docētāja Roberts Petrovičs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes 4. kursa students Anda Brikmane, Rīgas Stradiņa universitātes Zobu terapijas un mutes veselības katedras profesore Zobu pastās arvien biežāk pamatsastāvam tiek pievienoti ārstniecības augu ekstrakti, ēteriskās eļļas vai atsevišķas augu aktīvas vielas, pateicoties to priekšrocībām un antibakteriālai darbībai. Ja zobārsts, zobārsta asistents, zobu higiēnists ... Lasīt tālāk »
1. janvārī spēkā stājās jaunais Kompensējamo zāļu saraksts. Pamatīgi labots kompensējamo diagnožu saraksts, izmaiņas skārušas 11. diagnožu grupas. Ļoti būtiski papildinājumi onkoloģijas diagnožu sadaļā. Kā ierasts Medikamentu informācijas centrs (MIC) ir izdevis to grāmatā, kas jau ir pieejama MIC birojā Rīgā, Lāčplēša ielā 60, 5. stāvā darba dienās no 9.00 līdz 17.00 (tālrunis + 371 67821245). Grāmatu varēsim piegādāt arī ... Lasīt tālāk »
“Mēness aptieka” nemainīgi ir viens no iecienītākajiem zīmoliem, ko savā ikdienā izvēlas Latvijas iedzīvotāji, un 2023. gadā jau 11. reizi “Brand Capital” dzīvesstila pētījuma vēsturē tas atzīts par mīlētāko zīmolu farmācijā. Aptaujā 45,7 % respondentu norāda, ka tieši šī zīmola piedāvājumu izmantojuši pēdējā mēneša laikā, kā arī procentuāli lielākais skaits (26,01 %) atzīst “Mēness aptieku” par drosmīgu, komunikācijā atšķirīgu un ... Lasīt tālāk »
„Mēness aptieka” atkārtoti saņēmusi starptautiskās programmas Best Places To Work atzinumu, kāds tiek piešķirts labākajām darbavietām pasaulē, izvērtējot darbinieku apmierinātību ar uzņēmuma vadību, vērtībām, personāla vadību, atalgojumu un citiem labumiem, kolēģiem un gaisotni uzņēmumā, iespēju sabalansēt darba un privāto dzīvi, kopējo piesaisti uzņēmumam un uzņēmuma ietekmi uz norisēm sabiedrībā. Kopumā sertifikācijas procesā dažādā veidā tiek vērtēti astoņi uzņēmuma darba vides ... Lasīt tālāk »
Jana Jaņeviča, diabēta aprūpes māsa P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca Cukura diabēts ir hroniska slimība, kas pavada pacientu no slimības rašanās brīža līdz mūža beigām. Diabēta slimnieka uzdevums ir rūpīgi veikt paškontroli, sekot uzturam un pareizi lietot zāles. Veselības aprūpes speciālistu uzdevums ir nodrošināt pacientu ar nepieciešamo terapiju, medikamentiem, ierīcēm, zināšanām un prasmēm. Diabēta slimnieku aprūpe ir komandas darbs. ... Lasīt tālāk »
Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju