Pēc pandēmijas daudzi no mums juta un varbūt vēl jūt ko līdzīgu vīrusu fobijai. Mūs nomāc priekšstats, ka vīrusi, lai arī mikroskopiski, uzbrūk mums ārkārtīgi lielos daudzumos un ļoti agresīvi. Ja tā tiešām ir – kā ar tiem sadzīvot? Kas ir vīrusi? Zinātnieki uzskata, ka vīrusi ir vismaz tikpat veci kā pirmās šūnas, kas parādījās apmēram pirms četriem miljardiem gadu, ... Lasīt tālāk »
Lūzums rodas, ja uz kaulu iedarbojas spēks, kas pārsniedz paša kaula stiprumu. Lūzumu var izraisīt viens trieciens, piemēram, kritiens, vai atkārtota slodze uz kaulu, piemēram, atkārtotas kustības skriešanas laikā. Lūzuma risku ietekmē ne tikai pret kaulu vērstā spēka lielums, bet arī traumas veids un kaula struktūras stiprums (1). Lūzumus, kas rodas pēc neliela trieciena pamatpatoloģijas dēļ, dažreiz sauc par patoloģiskiem ... Lasīt tālāk »
Balsta un kustību aparāta slimības ir galvenais invaliditātes cēlonis visā pasaulē un skar aptuveni 1,71 miljardu cilvēku. Iedzīvotāju skaitam pasaulē strauji pieaugot, aug arī vidējais iedzīvotāju vecums, kas nozīmē, ka palielinās to cilvēku skaits, kuri dzīvo ar balsta un kustību aparāta slimībām un ar tām saistītiem funkcionāliem ierobežojumiem. Muguras sāpes atzītas par galveno invaliditātes cēloni pasaulē. Balsta un kustību aparāta ... Lasīt tālāk »
Sanita Intlere, RSU Zobu terapijas un mutes veselības katedras docētāja Roberts Petrovičs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes 4. kursa students Anda Brikmane, Rīgas Stradiņa universitātes Zobu terapijas un mutes veselības katedras profesore Zobu pastās arvien biežāk pamatsastāvam tiek pievienoti ārstniecības augu ekstrakti, ēteriskās eļļas vai atsevišķas augu aktīvas vielas, pateicoties to priekšrocībām un antibakteriālai darbībai. Ja zobārsts, zobārsta asistents, zobu higiēnists ... Lasīt tālāk »
1. janvārī spēkā stājās jaunais Kompensējamo zāļu saraksts. Pamatīgi labots kompensējamo diagnožu saraksts, izmaiņas skārušas 11. diagnožu grupas. Ļoti būtiski papildinājumi onkoloģijas diagnožu sadaļā. Kā ierasts Medikamentu informācijas centrs (MIC) ir izdevis to grāmatā, kas jau ir pieejama MIC birojā Rīgā, Lāčplēša ielā 60, 5. stāvā darba dienās no 9.00 līdz 17.00 (tālrunis + 371 67821245). Grāmatu varēsim piegādāt arī ... Lasīt tālāk »
“Mēness aptieka” nemainīgi ir viens no iecienītākajiem zīmoliem, ko savā ikdienā izvēlas Latvijas iedzīvotāji, un 2023. gadā jau 11. reizi “Brand Capital” dzīvesstila pētījuma vēsturē tas atzīts par mīlētāko zīmolu farmācijā. Aptaujā 45,7 % respondentu norāda, ka tieši šī zīmola piedāvājumu izmantojuši pēdējā mēneša laikā, kā arī procentuāli lielākais skaits (26,01 %) atzīst “Mēness aptieku” par drosmīgu, komunikācijā atšķirīgu un ... Lasīt tālāk »
„Mēness aptieka” atkārtoti saņēmusi starptautiskās programmas Best Places To Work atzinumu, kāds tiek piešķirts labākajām darbavietām pasaulē, izvērtējot darbinieku apmierinātību ar uzņēmuma vadību, vērtībām, personāla vadību, atalgojumu un citiem labumiem, kolēģiem un gaisotni uzņēmumā, iespēju sabalansēt darba un privāto dzīvi, kopējo piesaisti uzņēmumam un uzņēmuma ietekmi uz norisēm sabiedrībā. Kopumā sertifikācijas procesā dažādā veidā tiek vērtēti astoņi uzņēmuma darba vides ... Lasīt tālāk »
Jana Jaņeviča, diabēta aprūpes māsa P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca Cukura diabēts ir hroniska slimība, kas pavada pacientu no slimības rašanās brīža līdz mūža beigām. Diabēta slimnieka uzdevums ir rūpīgi veikt paškontroli, sekot uzturam un pareizi lietot zāles. Veselības aprūpes speciālistu uzdevums ir nodrošināt pacientu ar nepieciešamo terapiju, medikamentiem, ierīcēm, zināšanām un prasmēm. Diabēta slimnieku aprūpe ir komandas darbs. ... Lasīt tālāk »
Alīna Kriviņa, klīniskā farmaceite Rīgas Stradiņa universitātes Farmakoloģijas katedras asistenta pienākumu izpildītāja, Latvijas Universitātes Rīgas 1. medicīnas koledžas lektore Pašlaik uzskata, ka aptuveni vairāk nekā vienam miljardam cilvēku pasaulē ir nepietiekams D vitamīna līmenis (1). Aptuveni 7% pasaules iedzīvotāju ir smags D vitamīna deficīts, un šis īpatsvars ir lielāks Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un daudzās Āzijas valstīs (2). Cilvēkiem ar tumšu ādas ... Lasīt tālāk »
Jekaterina Parovinčaka, Dr. pharm. Uzskata, ka vēdera izejai jābūt ne retāk kā trīs reizes nedēļā, bet, ja cilvēks nejūt diskomfortu, normāla vēdera izeja var būt gan retāka, gan biežāka. Tas atkarīgs no uztura, ikdienas ieradumiem un tā, cik cilvēks ir aktīvs dienas laikā. Ja rodas sūdzības, piemēram, sausi vai cieti izkārnījumi, sāpīgas zarnu kustības, sajūta, ka nespēj iztukšot zarnas, tas ... Lasīt tālāk »
Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju