Sirds un asinsvadu slimības joprojām ir galvenais sieviešu nāves cēlonis Latvijā. Tas nav tikai statistikas fakts — tā ir ikdienas realitāte, kas skar tūkstošiem sieviešu un viņu ģimeņu. Taču bīstamākais šajā stāstā nav pats saslimstības apjoms, bet gan tas, cik bieži sievietes pie ārsta nonāk par vēlu. Ne tāpēc, ka simptomi nebūtu bijuši, bet tāpēc, ka tie bijuši “nepareizi” — ... Lasīt tālāk »
Māju nevar uzbūvēt, ja ir projekts, bet nav naudas. Onkoloģijas plāns ir apstiprināts bez finansējuma – tā TV24 raidījumā “Naudas cena”, atklājot finanšu realitāti vēža pacientu ārstēšanā, teic Latvijas onkologu ķīmijterapeitu asociācijas prezidente, PSKUS Onkoloģijas klīnikas vadītāja Aija Geriņa. Mirstība no vēža Latvijā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā, bet līdzekļu inovatīvajiem medikamentiem pietrūkst. Statistika ir satraucoša: Latvijā katru gadu ... Lasīt tālāk »
Pacienti ar konkrētām slimībām un izaicinājumiem to ārstēšanā var kļūt pamanīti un sadzirdēti, ja apvienojas organizācijās. Īpaši tas ieteicams cilvēkiem ar retām slimībām, jo šajā segmentā daudziem nākas ciest no nepietiekama finansējuma veselības aprūpei un citiem trūkumiem gan sistēmā, gan vidē, kā arī no izpratnes trūkuma sabiedrībā. Katra šāda slimība ir reta, bet šādu reto diagnožu ir tūkstošiem. Tāpēc šī ... Lasīt tālāk »
Nav pierādījumu tam, ka statīni bojā aknas un muskuļus, tie ir mīti – TV24 raidījumā “Ārsts atbild” apgalvo Skrides Sirds klīnikas kardioloģe Ketija Grīnberga. Vai ar statīniem var izārstēt paaugstinātu holesterīna līmeni? Ārste skaidro: “Mēs varam ar statīniem holesterīnu ārstēt, to samazināt, novērst infarkta risku, bet mēs nevaram to pavisam izārstēt, jo holesterīns ir ģenētiski noteikts, un gēni dzīves laikā ... Lasīt tālāk »
Liekie tauki ir kā gruzdošs, neredzams process, kas organismā rada iekaisumu un apdraud nieru, aknu un artēriju veselību. Artērijas sāk no iekšpuses aizaugt, kļūst neelastīgas un stīvas – tā TV24 raidījumā “Ārsts atbild”, runājot par svara ietekmi uz sirds veselību, skaidro RSU profesors, kardiologs, Skrides Sirds klīnikas dibinātājs Andris Skride. “Ja ir liekais svars, organismā rodas iekaisums, un sirdij ir ... Lasīt tālāk »
“Cilvēka papilomas vīruss ir izplatītākā seksuāli transmisīvā infekcija, kas var izraisīt arī dzemdes kakla vēzi,” saka ginekoloģe, medicīnas zinātņu doktore profesore Jana Žodžika. Viņa uzsver, ka ir vienkāršs un valsts apmaksāts veids, kā sevi un savus bērnus pasargāt, taču saslimstības rādītāji liecina – šī iespēja tiek izmantota gaužām maz. Janvāris pasaulē ir dzemdes kakla vēža modrības mēnesis. Kāda šobrīd ir ... Lasīt tālāk »
Uzskats par uztura bagātinātāju iedarbību ir pārspīlēts, un tas ir fundamentāli nepareizi, ka šķietami veselam cilvēkam, kuram nav diagnosticētas saslimšanas vai vitamīnu deficīts, jālieto kaut kas vienkārši tāpat. Tāpēc – par jebkuru papildus vielu, kas tiek uzņemta ārpus uztura, jākonsultējas ar ārstu – TV24 raidījumā “Uz līnijas” uzsver kardiologs, internists, Dr. Federa Vācijas-Latvijas Kardioloģijas Centra vadītājs Roberts Feders. Kardiologs ir satraukts ... Lasīt tālāk »
Nepareiza vitamīnu un uztura bagātinātāju lietošana ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc pacienti negūst cerētos veselības uzlabojumus vai pat saskaras ar dažādām blaknēm to lietošanas laikā. Lai mazinātu riskus un uzlabotu ārstēšanas efektivitāti, aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite, Latvijas Farmaceitu biedrības “Gada Farmaceits 2025” Vera Keiša skaidro galvenos principus par vitamīnu un minerālvielu pareizu lietošanu un to mijiedarbību ar citām ... Lasīt tālāk »
Gripas vakcīnas ir pieejamas pasūtīšanai vakcinācijas iestādēm, taču kopš ir sākusies gripas epidēmija, pacientu interese vakcinēties ir ievērojami kritusies, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) prezidente Alise Nicmane-Aišpure. Lai gan šajā gadā gripas epidēmija sākās agrāk nekā pēdējos gados, taču nevarētu teikt, ka ir izteikti lielāks saslimušo skaits salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem janvāra sākumā, jo divas nedēļas skolās ... Lasīt tālāk »
Valstij būtu jāparedz finansējums profilaktiskajām operācijām pacientēm ar pierādītu augsta riska ģenētisku mutāciju, jo tas ļautu būtiski samazināt krūts vēža attīstības risku un ilgtermiņā arī ārstniecības izdevumus, aģentūrai LETA norādīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas profesors, onkologs un mamologs Jānis Eglītis. Pēc viņa teiktā, pacientēm ar noteiktām iedzimtām mutācijām krūts vēža attīstības risks dzīves laikā var sasniegt līdz pat 80%, turklāt ... Lasīt tālāk »
Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju