D vitamīna nozīme imūnai aizsardzībai infekciju laikā*

JAUNUMU VĒSTULE VESELĪBAS APRŪPES SPECIĀLISTIEM N1, 2020

D vitamīna nozīme imūnai aizsardzībai infekciju laikā

 

Ar uzturu mēs saņemam tikai mazu daļu mums nepieciešamā D vitamīna, un tas ir iemesls, kādēļ mūsu platuma grādos vērojama D vitamīna trūkuma “epidēmija”. Pietiekams D vitamīna līmenis asinīs samazina sezonālo infekciju biežumu, uzlabo imūnreakciju un spēju uzveikt bakteriālās un vīrusu infekcijas.

• Ja organismā trūkst D vitamīna, imūnsistēma funkcionē nepilnvērtīgi [2]. Samazinoties šā vitamīna koncentrācijai asinīs, palielinās organisma jutīgums pret bakteriālajām un vīrusu infekcijām [2].
• D vitamīna pretvīrusu darbība skaidrojama ar ietekmi uz iekaisuma reakciju, nomācot iekaisumu veicinošo citokīnu izdalīšanos [2, 10].
• Ir iegūti pierādījumi tam, ka D hipovitaminoze ir saistīta ar pazeminātu imūnsistēmas šūnu reakciju pacientiem, kuri slimo ar vīrusa H7N9 izraisīto pneimoniju [2].
• Latvijā konstatēts, ka neskatoties uz strauju veikto D vitamīna testu skaita pieaugumu 2011. – 2016. gadā, D vitamīna nepietiekamības un deficīta rādītāji neuzlabojās. Ārstēšana nav notikusi vai bijusi neadekvāta [18].

Īpaši svarīgi ir nodrošināt optimālu D vitamīna devu

• Rekomendācijas par 25(OH)D (Cholecalciferolum) optimālu terapeitisko līmeni iesaka 40–50 ng/ml, kas nodrošina pozitīvu ietekmi ne tikai uz skeletu un muskuļu sistēmu, bet arī citu orgānu sistēmām, tostarp imūnsistēmu.
• D vitamīna deficīta ārstēšanai lieto 50 000 SV vienreizēju devu reizi nedēļā, turpinot ārstēšanu 6–8 nedēļas, vai 7000–10 000 SV devu katru dienu.
• Lietojot nedēļas devas, D vitamīna deficīts samazinās ātrāk un ērtāk [16, 17].
• Latvijā reģistrētais D3 vitamīna nedēļas devu preparāts ir  Boncel  25 000 SV iekšķīgi lietojama ampula 1 ml N4. Šī preparāta iegādei aptiekā ir nepieciešama ārsta recepte. Vairāk informācijas: boncel.lv

 

 

 

Literatūra

1. Searing DA, Leung DYM. Vitamin D in Atopic Dermatitis, Asthma and Allergic Diseases. Immunol Allergy Clin North Am. 2010;0(3):397-409.
2. Wimalawansa SJ. Non-musculoskeletal benefits of vitamin D. J Steroid Biochem Mol Biol. 2018;175:60-81.

3. Pike JW, Christakos S. Biology and Mechanisms of Action of the Vitamin D Hormone. Endocrinol Metab Clin North Am. 2017;46(4):815-843.
4. Takács I, Tóth BE, Szekeres L, Szabó B, Bakos B, Lakatos P.Randomized clinical trial to comparing efficacy of daily, weekly and monthly administration of vitamin D3. Endocrine. 2017;55(1):60-65.

5. Bleizgys A, Kurovskij J. Vitamin D Levels of Out-Patients in Lithuania: Deficiency and Hypervitaminosis. Medicina. 2018; 54(25).
6. Holick MF, Binkley NC, Bischoff-Ferrari HA, et al. Endocrine Society. Evaluation, treatment, and prevention of vitamin D deficiency: an Endocrine Society clinical practice guideline. J Clin Endocrinol Metab. 2011;96(7):1911-30.

7. Pludowski P et al. Practical guidelines for the supplementation of vitamin D and the treatment of deficits in Central Europe – recommended vitamin D intakes in the general population and groups at risk of vitamin D deficiency. Endokrynologia Polska 2013; 64(4).
8. European Food Safety Authority. Scientific Opinion on the Tolerable Upper Intake Level of vitamin D. EFSA Journal 2016. Available from URL: https://www.efsa.europa.eu/sites/default/files/consultation/160321.pdf.
9. Munns CF, Shaw N, Kiely M, Specker BL, et al. Global Consensus Recommendations on Prevention and Management of Nutritional Rickets. J Clin Endocrinol Metab. 2016;101(2):394-415.

10. Gruber-Bzura BM. Vitamin D and Influenza—Prevention or Therapy? Int. J. Mol. Sci. 2018; 19(2419).
11. Martineau AR, Jolliffe DA, Hooper RL et al. Vitamin D supplementation to prevent acute respiratory tract infections: systematic review and meta-analysis of individual participant data. BMJ. 2017;356:i6583.
12. Zhu J, DeLuca HF. Vitamin D 25-hydroxylase—four decades of searching, are we there yet? Arch Biochem Biophys. 2012;523:30–36.
13. Karlgren M, Miura S, Ingelman-Sundberg M. Novel extrahepatic cytochrome P450s. Toxicol Appl Pharmacol. 2005;207:57–61.
14. Flanagan JN, Young MV, Persons KS, et al. Vitamin D metabolism in human prostate cells: implications for prostate cancer chemoprevention by vitamin D. Anticancer Res. 2006;26:2567–2572.
15. Pike WJ et al. Biology and Mechanisms of Action of the Vitamin D Hormone. Endocrinol Metab Clin N Am 46 (2017) 815–843.
16. De Niet S et al. Nutrients 2018, 10, 659; doi:10.3390/nu10060659.
17. Bruyère O et al. Osteoporos Int 2015 DOI 1007/s00198-015-3205-z. Pludowski P et al. Vitamin D supplementation guidelines. Journal of Steroid Biochemistry & Molecular Biology, 175 (2018) 125–135
18. 2017 .gada Pasaules osteoporozes kongresa tēzes. P925 IMPROVEMENT IN VITAMIN D LEVEL TESTING AFTER USING THE ELECTRONIC MEDIA AND CLASSICAL COMMUNICATION TOOLS: STUDY FROM LATVIA. M. Mukane¹, M. Mukans², I. Rasa³. ¹Riga Stradins University, Riga East Clinical University Hospital, Latvian Osteoporosis and Bone Metabolism Diseases Association, Riga, Latvia. ²Riga Stradins University, Riga East Clinical University Hospital, Riga, Latvia. ³ Riga East Clinical University Hospital, Riga Stradins University, Latvian Osteoporosis and Bone Metabolism Diseases Association, Riga, Latvia.

www.farmacija-mic.lv

*Apmaksāta publikācija.